(Meiu ida atu evita no halakon inan isin-rua sedu, abortu no kazu soe bebé iha Timor-Leste)
Hosi: Memensio Sequeira Freitas*)
Siklu reprodutivu ema-nian
Bainhira labarik feto ida tama iha idade entre tinan 11-12 no labarik mane tama iha idade entre tinan 12-13, sira tama daudaun ona ba iha idade puberdade. Puberdade katak períodu ida iha ne’ebé feto no mane sira tama ona iha maturasaun seksuál. Iha períodu ida-ne’e duni mak akontese transformasaun biolójika no fíziku, prosesu ida-ne’ebé mós hamosu efeitu ba iha dezenvolvimentu psikososiál no emosionál ba labarik iha idade ida-ne’e.
Opiniaun parte I: Edukasaun saúde reprodutiva no foinsa’e iha vida reprodusaun
Iha períodu puberdade ida-ne’e, ormona seksuál sira hanesan testoterona ba mane sira no estrojenu iha feto sira komesa ativa. Ativasaun ormona sira-ne’e mak hamosu karaterístika seksuál sekundáriu ne’ebé aparese gradualmente iha joven sira, hahú hosi kedas tempu puberdade ka iha faze ne’ebé sofre dezenvolvimentu ba maturasaun seksuál. Bele dehan puberdade mak períodu ida iha ne’ebé okore ona mudansa morfolójika, fiziolójika no psikolójika iha ita ema no marka inisiasaun ba tempu adoloxénsia.
Mane sira kuandu tama ona iha idade reprodutiva hanesan ne’e, iha ona kapasidade atu testíkulu bele ona prodús espermatozóide liuhosi prosesu biolójiku ida hanaran espermatojéneze. Enkuantu espermatozóide maduru no konserva ona iha testíkulu nia laran mak nia sei prontu atu bele fekunda kuandu akontese relasaun íntimu ka relasaun seksuál.
Hanesan ne’e mós feto sira, iha idade sira hanesan ne’e, ováriu iha ona kapasidade atu prodús óvulu ka ovu liu hosi prosesu biolójika ida hanaran ovulujéneze ka oojéneze. Kuandu ováriu prodús tiha ovu no maduru ona, mak iha momentu balu ke ita hanaran períodu fértil ka períodu bokon, ováriu sei liberta sai ovulu ba iha trompa falopi atu bele fekundadu hosi espermatozóide. Prosesu ida iha ne’ebé ováriu libera óvulu ba iha trompa falopi ne’e mak hanaran ovulasaun.
Ovulasaun ida-ne’e indika katak feto iha ona tempu fértil ka bokon no bainhira akontese relasaun seksuál ruma mak iha posibilidade boot atu feto refere hetan gravidasaun. Baibain, prosesu ovulasaun ne’e mosu iha loron dasanulu-resin-haat (14) sura hosi loron dahuluk menstruasaun ikus liu nian.
Signifika katak kuandu ováriu husik sai ona óvulu ba iha trompa falopi ka tempu ne’ebé biolójikamente hanaran ovulasaun ne’e, feto solteira sira kuidadu atu la hetan tentasaun ruma ba relasaun seksuál, liu-liu kuandu seidauk preparadu atu isin-rua. Tanba sá? Tanba kuandu óvulu iha ona trompa falopi (fatin atu akontese fekundasaun ka fatin atu espermatozóide hasoru malu ho óvulu), mak bele akontese uniaun entre gameta rua diferente (espermatozóide no óvulu) no uniaun entre sira rua ne’e duni mak hamosu fekundasaun.
Rezultadu hosi fekundasaun ida-ne’e, ikus mai hanaran zigotu no ikus mai dezenvolve liuhosi prosesu biolójiku lubuk ida hodi sai embriaun no dezenvolve sai umanu foun maizumenus fulan sia iha ko’us fatin ka úteru.
Feto no mane sira ne’ebé la’ós kazál katak sei solteira evita aan atu envolve iha relasaun seksuál durante tempu ovulasaun, loron 3 antes no loron 3 depois ovulasaun. Kuandu durante tempu ovulasaun ka tempu fértil nia laran, la akontese duni relasaun seksuál mak óvulu sei la fekundadu tanba laiha espermatozóide iha trompa falopi laran.
Nune’e, to’o ninia tempu, óvulu ida-ne’e sei sofre degradasaun no muda aan hosi trompa falopi no bainhira tempu to’o, óvulu refere sai hosi feto nia isin. Prosesu ida-ne’e mak ikus mai hanaran ho menstruasaun durante loron 4 to’o loron 5 nia laran.
Isin rua sedu bele evita ho de’it koñese ita nia siklu reprodusaun, liuliu feto sira. Kuandu relasaun seksuál akontese iha tempu ovulasaun (fértil ka bokon) mak hakarak ka lakohi, isin rua sei akontese. Maibé, karik relasaun seksuál akontese iha momentu feto ida iha faze infértil ka maran, mak sei la mosu isin rua, tanba iha momentu ne’e, ováriu seidauk ka la liberta sai óvulu ba trompa falopi.
Perspetiva Igreja Katólika nian kona-ba kazu abortu (estraga ema nia vida)
Tuir Igreja Katólika moris ne’e “pro-life”, katak Maromak hanorin mai ita atu respeita moris, ne’ebé mak ita ema hetan dezde períodu konsepsaun ka fekundasaun entre espermatzóide no óvulu liu de’it momentu balun hafoin relasaun seksuál.
Ema-nia vida formadu kedas hosi momentu fekundasaun, tanba iha siénsia biolojia mós deskreve zigotu nu’udar uniaun totalidade hosi ser umanu ne’ebé úniku ((Landrum B. Shettles, M.D. and David Rorvik iha Human Life Begins at Conception, in Rites of Life (grand Paraids, MI: Zondervan, 1983) ne’ebé sita iha Abortion: Opposing Viewpoints (St. Paul, MN: Greenhavven Press, 1986, p. 16)).
Ne’e katak moris ida-ne’e hahú kedas ona hosi formasaun zigotu no haki’ak metin iha úteru inan-nian durante nia dezenvolvimentu. Iha zigotu oan ida-ne’e nia laran mak eziste informasaun jenétika sira ne’ebé simu hosi nia projenitór (inan no aman) sira no ikus mai dezenvolve liuhosi faze oin-oin biolójikamente durante pelumenus fulan sia iha inan nia knotak antes moris mai iha mundu liuhosi prosesu partu.
Konsilu Vatikanu II, Gaudium et Spes 27, deklara ho loloos katak aleinde buat hotu ne’ebé kontraditóriu ho vida ne’e rasik, pur-ezemplu forma asasinatu sa’ida de’it no iha ne’ebé de’it hanesan abortu, eutanásia, oho aan inklui soe bebé oan sira; kontra ema-nia vida, hahalok sira hotu hakanek ema-nia dignidade hanesan kondisaun sira inkondisionál ba ema-nia vida.
Katak forma hotu-hotu hosi estraga ema-nia vida ne’e aktu ida kontradíz ho Na’i Maromak nia Glória. Keta estraga ema ruma nia vida ho forma sa’ida de’it tanba só Maromak mak kria vida iha mundu no Maromak de’it mós mak bele hasai ema-nia vida hosi planeta ida-ne’e.
Amu Papa Paulo VI iha ninia surat Ensíklika (Humanae Vitae 13) ne’ebé sita Amu Papa João XXIII nia liafuan hateten “Ema nia vida ne’e buat ida sagradu, hosi formasaun iha knotak kedas envolve ona Maromak nia kbiit iha prosesu kriasaun”.
Tanba ida-ne’e duni mak kualker ema ida labele iha forsa ida domina liu fali Maromak nia kbiit atu hamate fali vida ne’ebé sei dezenvolve hela liuhosi dalan abortu ou husik nia moris to’o partu maibé depois soe tiha fali hanesan buat folin laek ida. Hetok, hahalok sira hanesan hatudu autór ne’e ninia personalidade la’ós ona hanesan ema ne’ebé iha rasiosinu ka ema ne’ebé Maromak kria tuir Ninia ilas rasik.
Iha Karta ne’e, Amu Papa Paulo VI mós akresenta kona-ba aspetu rua hosi kazamentu mak unidade (union) no kriasaun vida foun (pro-creation). Ne’e katak kazál sira mak iha liu responsabilidade atu hala’o misaun pro-creation ida-ne’e tanba sira garante katak sei la estraga indivídu foun ne’ebé sei mai tanba prezensa hosi vida foun ne’e bazea ba domin no responsabilidade.
Iha ne’e mós la bandu kona-ba halo relasaun íntima entre kualker ema na’in rua ne’ebé diferente jéneru, basta halo ho responsabilidade, seguru no saudável, katak sei la estraga fini ne’ebé sei mosu karik hosi relasaun ida ne’e.
Amu Papa João Paulo II mós liu hosi nia karta ensíklika, Evangelium Vitae subliña katak evanjellu moris nian (the Gospel of Life) ne’ebé Igreja simu hosi ita Na’i Maromak tuir loloos lakan hela iha ema ida-idak nia fuan. Ema hotu-hotu ne’ebé nakloke ba lia-loos no bondade (hahalok di’ak) sei koñese Lei Natural (Natural Law) ne’ebé lakan hela iha nia laran kona-ba sakralidade vida umana hosi hahú to’o mate. Papa ne’ebé oras ne’e sai ona Santu iha Lalehan ne’e subliña liután kona-ba relasaun próxima entre kontrasepsaun no abortu.
Kontrasepsaun kontra verdadeiramente ba relasaun íntima kazál sira nian, enkuantu abortu ne’e hahalok ida estraga vida umana. Katak kontrasepsaun kontra virtude hosi justisa iha vida kazál enkuantu abortu kontra ukun fuan dalimak “Keta Oho”! Bele dehan hahalok rua ne’e mai hosi fonte ne’ebé hanesan, enraizadu hosi mentalidade Hedonístico, katak lakohi responsabiliza ba aktu seksualidade, konsentra ba liberdade ne’ebé egoista no konsidera pro-creation nu’udar meius ida atu atinje ninia dezeju rasik (personal fuilfilment).
Konsiderasaun finál
Molok remata, atu bele hakotu ka halakon atitude aat abortu no soe bebé iha Timór-Leste, hakerek na’in sujere pontu sira hanesan tuir mai:
Família sira presiza intensiva liután edukasaun morál ba oan sira iha uma, liuliu hanorin sira kona-ba oinsá ransu ne’ebé di’ak no esplika ninia efeitu negativu sira, karik ransu arbiru la tuir dalan. Fó hanoin mós ba oan sira kona-ba konsekuénsia aat sa’ida de’it mak oan sira sei hasoru bainhira sira envolve aan iha atividade seksuál livre iha sira-nia vida foinsa’e nian. Tau iha sira-nia hanoin katak de faktu relasaun seksuál ne’e nesesidade biolójika ida-ne’ebé ema hotu-hotu sente no presiza, maibé tenke hatene bainhira loos mak ita bele hala’o atividade ida-ne’e.
Kuandu ema seidauk prontu ba konsekuénsia sira ne’ebé sei rezulta hosi atividade ida-ne’e mak lalika koko atu hala’o atividade ida-ne’e, liuliu bainhira labarik feto ida iha hela tempu fértil ka ovulasaun nia laran. Fó hanoin ba oan sira kona-ba kestaun seksualidade ne’e la’ós pekadu ida, katak laós buat lulik, hetok ida-ne’e sei ajuda foinsa’e sira atu hatene sira-nia aan no hatene deside sa’ida mak sira tenke halo ba sira-nia aan atu bele sees hosi isin-rua sedu aleinde livre hosi moras hada’et seksual sira, inklui HIV-SIDA ne’ebé daudaun ne’e sa’e maka’as iha ita-nia rain.
Oras ne’e daudaun mós ita iha hela dalan ba reforma kurríkulu. Tanba ne’e, hein katak Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu Timor-Leste bele hanoin ona atu enkuadra mós kestaun Edukasaun Sáude Reprodutiva iha kurríkulu nasionál, hahú kedas hosi síklu datoluk ensinu báziku nian to’o ensinu sekundáriu sira. La presiza koloka edukasaan saúde reprodutiva hanesan dixiplina ketak ida. Tuir ha’u nia hanoin, bele koloka de’it unidade temátika ka konteúdu ruma espesífiku kona-ba saúde reprodutiva iha unidade kurríkular biolojia (ba iha kestaun biolójiku) no konteúdu ruma kona ba oinsá mak bele mosu relasaun ida seguru, saudável no ho responsabilidade iha aspetu morál ba iha unidade kuríkular Relijiaun no Morál nian.
Ba ida ne’e, presiza iha koordenasaun no serbisu hamutuk entre MEJD no KONEKTIL atu bele haree kestaun ida-ne’e. Envezde inan-aman mesak mak eduka informalmente iha uma, sei di’ak liu, se edukasaun saúde reprodutiva ne’e tama mós iha edukasaun formál, nune’e bele orienta didi’ak ita-nia foin sa’e sira ba halo desizaun ba sira-nia aan.
Bainhira mosu karik kazu soe bebé iha ita-nia rain, ema ne’ebé sai fatin lamentasaun, atake verbál ka hetan insulta mak inan ida ne’ebé komete hahalok ida-ne’e. Ema haluha tiha katak bainhira feto ida isin rua, ne’e tanba nia halo relasaun íntima ho mane ida, aliás mane refere mós tenke asume responsabilidade!
Kazu abortu ka soe bebé ne’e mosu dala barak tanba fatór sira hanesan tuir mai: feto refere la hatene tuir ninia tempu fértil, feto refere seidauk prontu atu isin-rua maibé tanba atu atinje de’it ninia nesesidade biolójika, hetan obrigasaun hosi mane ne’ebé hatene de’it hasai ninia kaan biolójika maibé lahatene responsabiliza, inan-aman la aseita ho mane ne’ebé fó oan ba feto refere ou inan-aman sira rejeita atu nia oan isin-rua ou tanba feto isin-rua refere sente laiha kbiit finanseiramente atu bele sustenta mesa-mesak oan ne’ebé partu hosi nia knotak rasik.
Ne’eduni, iha aspetu lubuk boot ida mak kauza hodi feto ida deside halo abortu sedu ou soe bebé hafoin partu. Ba ida-ne’e, ha’u hanoin presiza iha mós lejislasaun ida ke regula hahalok sira hanesan ne’e, karik mós bele penaliza ou pelumenus iha aspetu morál para ke sidadaun bele respeita ema seluk nia vida. Nu-fundu, feto ho mane ne’ebé fó oan ba malu hotu-hotu iha responsabilidade atu hatan perante lei!
Estadu presiza kria karik mós uma mahon ka sentru orfanatu sira ne’ebé bele tau matan ba bebé sira ne’ebé karik tanba fatór espesífika balu, inan isin-rua ne’e la prontu atu sustenta hafoin partu. Ou pelumenus iha uma mahon ruma atu inan isin rua la prontu sira bele hetan netik akonselamentu ruma atu labele halo abortu sedu.
Inan refere bele aguenta to’o partu no oan refere bele entrega tiha ba orfanatu Estadu nian atu Estadu bele halo tratamentu ba bebé oan sira ne’e ho dignu. Se Estadu halo karik ida-ne’e, mak presiza iha sosializasaun ba públiku kontínuamente atu nune’e bele kooepera hodi redúz no halakon hahalok aat abortu no soe bebé iha Timor-Leste. (*)
Ramata…
*) Hakerek na’in nu’udar profesór Biolojia iha Eskola Sekundária Públika Olocassa Ossú (Viqueque) no agora daudaun hela iha Ossú.