iklan

NASIONÁL, BAUCAU, HEADLINE, LEI, MUNISÍPIU

TDB hahú julgamentu ba eis PAM Baucau

TDB hahú julgamentu ba eis PAM Baucau

Defensor Arguidu AG, Germano Guterres Ramos. Imajen TATOLI/Natalino Belo

BAUCAU, 16 setembru 2021 (TATOLI)–Tribunál Distritál Baucau (TDB) hahú ona halo julgamentu dahuluk ba eis Prezidente Autoridade Munisipál (PAM) Baucau, AG, relasiona ho kazu Administrasaun Danoza, previstu iha artigu 274 Kódigu Penál Timor-Leste, ne’ebé fó prejuízu ba Estadu.

Kazu ne’e rejista iha TDB ho númeru Nuc 006/19 PGC, ne’ebé tuir akuzasaun hosi Ministériu Públiku (MP), Arguidu AG inklui tékniku munisipál na’in-neen seluk, nu’udar na’in ba projetu reprezenta autoridade munisipál.

Tuir akuzasaun, kazu akontese bainhira iha projetu reabilitasaun estrada Uakala, postu admistrativu Baguia, iha tinan 2013, ne’ebé mosu problema tanba iha títulu, reabilitasaun estrada hamutuk kilómetru 10, maibé durante implentasaun menus hosi númeru ne’ebé mensiona tanba iha alterasaun bazeia ba kondisaun rai iha fatin projetu.

Tuir Defensór Arguidu AG, Germano Guterres Ramos, prosesu hotu mak foin akuzasaun, tanba ne’e sei iha faze  julgamentu no seidauk termina, enkuantu projetu refere finaliza no halo ona pagamentu, maibé hafoin Estadu buka tuir dehan fó prejuízu hamutuk $ 77.478.

“Ita akompaña took iha prosesu julgamentu, tanba hosi parte defeza haree katak tuir loloos kompañia mos envolve, maibé la akuza, situasaun iha terrenu tuir loloos iha alterasaun tanba nesesidade, la’ós sira mesak muda tuir vontade,” Defensor hosi parte AG, hateten, iha TDB, Villa nova, kinta ne’e.

Maski nune’e, prosesu julgamentu adia fali ba loron 30 setembru 2021 tuku 09:00 dadeer, hodi rona deklarasaun hosi Arguidu na’in-neen seluk molok notifika sasin sira.

Julgamentu dahuluk ne’e prezide hosi juíz koletiva hanesan Maria Modesta, José Escurial no Sribuana da Costa, enkuantu Ministériu Públiku reprezenta hosi João Marques no Arguidu hetan asisténsia legál hosi Defensor, José Maria Guterres, José de Lima no Germano Guterres Ramos.

Tuir artigu 274 Kódigu Penál kona-ba Administrasaun Danoza, hatúr katak sé mak hela hanesan enkarregadu hodi dispoin ka administra interese, servisu ka rikusoin patrimoniál ema seluk nian, maski sai hanesan sósiu hosi sosiedade ka ema koletivu mak nu’udar na’in hosi rikusoin, interese ka servisu sira, no tanba ho neon sakar regra kontrolu no jestaun ka tanba halo ho violasaun maka’as no devér sira ne’ebé ka’it ba funsaun, kauza danu patrimoniál ne’ebé iha signifikadu ekonómiku, sei kondena ho pena prizaun husi tinan 1 to’o 4.

Iha artigu hanesan, refere mós katak, rikusoin, interese ka servisu sira ne’ebé temi iha númeru anteriór, hanesan na’in ba Estadu, ema koletivu hosi utilidade públika, kooperativa ida ka asosiasaun populár, sei aplika ba ema pena prizaun hosi tinan 2 to’o 6.

Enkuantu, pena sira hanesan sei aplika ba sé mak hadau ka permite ema seluk hadau sasán la tuir lei, sasán sira ne’ebé bele dispoin de’it iha ámbitu no fó finalidade própria hosi sé mak administra patrimóniu seluk.

Jornalista : Natalino Belo

Editora      : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!