iklan

NASIONÁL, HEADLINE, POLÍTIKA

Sosiedade Sivíl pesimista PN altera LPV iha 2022

Sosiedade Sivíl pesimista PN altera LPV iha 2022

Diretór Ezekutivu Asian Justice and Rights (AJAR), José Luis Oliveira. Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 07 outubru 2021 (TATOLI)–Sosiedade Sivíl sira pesimista Parlamentu Nasionál lideradu Deputadu Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, altera Lei Pensaun Vitalísia (LPV) iha 2022 tanba mandatu lejizlatura dalima besik termina.

Diretór Ezekutivu Asian Justica and Rights (AJAR), José Luis Oliveira, hateten promesa altera Lei Pensaun Vitalísia (LPV) ne’e liuhosi eleisaun antesipada 2018 liubá ne’e.

Notísia Relevante: Komisaun A sei diskute alterasaun Lei Pensaun Vitalísia iha 2022

“Ha’u pesimista. Nusá mak besik termina sira-nia mandatu foin hanoin atu altera. Uluk iha kampaña, sira halo promesa, ukun tiha la tau ajenda prioridade. Ha’u pesimista tanba Parlamentu Nasionál sei la susesu atu altera lei ne’e tanba sira hotu iha interese hotu atu altera lei ne’e,” Diretór AJAR ne’e informa ba Agência TATOLI, iha Dili, kinta ne’e.

Diretór Ezekutivu AJAR ne’e konsidera Komisaun A ne’ebé fó-sai ona ba públika katak sei altera LPV iha 2022 ne’e sei la akontese.

Entretantu, Diretór Ezekutivu Asosiasaun HAK, Sixto dos Santos, ejize partidu polítiku sira-ne’ebé asentu parlamentár tenke kumpre kompromisu polítiku durante períodu kampaña.

Asosiasaun HAK konsidera Lei Pensaun Vitalisia nu’udar problema klásika ba povu maubere, maibé ba deputadu sira nu’udar privilíjiu no oportunidade di’ak.

“Ami triste no lamentavel tebes. Se deputadu hotu-hotu seidauk diskute proposta alterasaun ba lei ne’e,” Diretór Asosiasaun HAK ne’e ko’alia iha uma fukun, hafoin halo sudiénsia ho Komisaun E (trata asuntu Infraestrura), kuarta ne’e.

Nia akresenta, povu respeita tebes ba reprezentante povu sira tanba iha integridade, maibé integridade bele mihis no bele lakon, bainhira deputadu sira uza manobra pensaun vitalísia atu gaña votante sira.

“Ami fiar katak deputadu sira nu’udar polítiku hatene katak risku saida mak sei mosu, se bainhira lei pensaun vitalísia ne’e sei kontinua avansa,” nia kestiona.

Nia halo observasaun katak, lei pensaun vitalísia ne’e liu tinan 20 ona, nune’e polítiku sira tenke sériu no iha vontade di’ak altera lei refere.

“Povu barak moris iha zona inseguru. See osan ne’e mak poupa, ita bele rezolve ona asuntu bee-moos iha fatin balun ne’ebé mak komunidade sira enfrenta hela. Sira sei iha forsa morál katak tinan oin sei livre halo kompaña iha-ne’ebé, tanba sira-nia ibun temi buat hotu halo ba povu ida-ne’e, maibé ita artikula buat seluk hosi sira-nia desizaun polítika,” nia lamenta.

Sosiedade Sivíl sira informa kestaun ne’e tanba iha loron 29 setembru 2021 liubá, Komisaun A ne’ebé trata asuntu Konstitusionál no Justisa sei deskute alterasaun ba lei pensaun vitalísia (LPV) iha tinan 2022.

Antes ne’e Vise-Prezidente Komisaun A, Deputadu Francisco de Vasconcelos, hateten proposta-lei barak tebes ne’ebé komisaun A seidauk finaliza.

“Agora, kona-ba Lei Pensaun Vitalísia ne’e, Prezidente Komisaun A orienta ona katak tinan oin mak foin deskute,” Vise-Prezidente Komisaun A ne’e informa ba jornalista sira, iha uma fukun.

Nia rekoñese proposta alterasaun ne’e parte ezekutivu submete ba uma fukun kleur ona maibé tanba proposta sira seluk barak entaun alterasaun ba LPV ne’e seidauk ajenda.

“Agora ita-boot sira hatene, orsamentu 2022 mós atu tama ona entaun lei sira-ne’ebé suspende hela ne’e bankada parlamentár sira sei konsensu inklui proposta alterasaun ba lei pensaun vitalísia ne’e sei deskute iha tinan oin,” Deputadu Bankada Partidu Libertasaun Populár ne’e hateten.

Antes ne’e mós, Prezidente Komisaun A, Deputadu Joaquim dos Santos, esplika termu loloos mak mak estatutu remuneratóriu ba titular kargu polítiku sira.

“Proposta-alterasaun ne’e mai diskute tiha ona no iha hela ajenda maibé Governu tenke aprezenta fali regra aplikasaun katak lei ne’e tama ein-vigór labele prezudika benefisiáriu sira-nia direitu. Governu tenke prepara kondisaun ba ida-ne’e. Ita bele aprova proposta-alterasaun maibé Governu la iha kapasidade karik, entaun ami (lejizladór) mak sala. La kusta buat ida, ita aprova maibé Governu tenke prepara kondisaun,” Prezidente Komisaun A ne’e informa ba jornalista sira, iha resintu Parlamentu Nasionál.

Prezidente Komisuan A ne’e husu ona ba Governu aprezenta regra sira kona-ba aplikasaun kuandu entrada ein-vigór, maibé to’o agora Governu seidauk haruka ba uma fukun.

Hatán ba kestaun ne’e, Governu liuhosi Vise-Ministra Solidariedade Sosiál, Signi Chandrawati Verdial, reafirma Parlamentu Nasionál mak iha kompeténsia atu halo alterasaun ba lei pensaun vitalísia tanba serbisu parte ezekutivu ba proposta-lei refere hotu ona.

“Governu iha vontade ne’e mak submete tiha ona parlamentu tanba ita-nia komunidade mak rekere. Entaun ami-nia proposta halo ona, agora kabe ba kompeténsia Parlamentu nasionál hodi haree. Hosi parte Governu nian hotu ona,” Signi Chandrawati Verdial, informa ba jornalista sira iha Parlamentu Nasionál.

Jornalista : Evaristo Soares Martins

Editór       : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!