iklan

JUSTISA, HEADLINE

CAC konstitui MAPKOMS Francisco Jerónimo ba Arguidu

CAC konstitui MAPKOMS Francisco Jerónimo ba Arguidu

Ministru Asuntu Parlamentár no Komunikasaun Sosiál (MAPKOMS), Francisco Jerónimo presta deklarasaun iha CAC kona-ba kasu. intalasaun set -top box RTTL.EP,iha sala investigasaun CAC Faról Dili, kuarta (04/01). Imajen Tatoli/Egas Cristóvão

DILI, 04 janeiru 2023 (TATOLI) – Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC, sigla portugés) hetan delegasaun kompeténsia husi Ministériu Públiku hodi konstitui atuál Ministru Asuntu Parlamentár no Komunikasaun Sosiál (MAPKOMS), Francisco Jerónimo, husi suspeitu ba arguidu liga ho kazu projetu instalasaun ba Set-Top Box Rádiu Televizaun Timor-Leste Empreza Públika (RTTL-EP).

“Ha’u-nia prezensa ne’e mai atu presta deklarasaun ba sesaun invetigasaun CAC nian atu presta deklarasaun kona-ba problema ne’ebé maka ita-boot hatene tiha ona, kazu Set-Top Box. Ohin ne’e sira bolu ha’u mai ne’e kualifiksaun hanesan suspeitu, mai to’o iha ne’e mai hasa´e fali ha’u-nia estatutu ne’ebé antes ne’e hanesan suspeitu ba arguido. Ha’u prontu simu de’it”, Ministru MAPKOMS, Francisco Jerónimo, ba jornalista sira hafoin presta deklarasaun iha edifísiu CAC, kuarta ne’e.

Ministru lamenta ho mekanizmu CAC nian balun, tanba konsidera lala´o tuir prosedimentu tanba CAC la husu permisaun hosi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak. Ida ne’e ierarkia no prosedimentu órgaun Estadu nian.

“Sesaun Investigasaun CAC halo karta ba ha’u husu hanesan ministru mai presta deklarasaun. Maibé tuir loloos tenke halo karta rekoñesimetu ba Primeiru-Ministru, ida ne’e maka lala´ok tuir órgaun konstitusionál no ita tenke respeita órgaun Estadu nian no tuir ierarkia”, nia dehan.

Maske nune’e, Governante ne’e kontinua respeita ba regra sira hodi  marka prezensa hodi presta deklarasaun iha edifísiu CAC tuir karta ne’ebé parte CAC dirije ba nia.

“Ha’u marka prezensa iha ne’e atu hateten de’it katak ha’u hakarak atu koopera ho justisa”, Governante ne’e konklui.

Entretantu, iha Kódigu Prosesu Penál Artigu 57 (Autoridade kompetente iha inkéritu) sita katak 1) Ministériu Públiku makai ha kompeténsia atu dirije no hala’o inkéritu; 2) Ministériu Públiku bele entrega ba polísia ka funsionáriu judisiál nia kompeténsia atu hala’o inkéritu; 3) Norma kona-ba impedimentu no suspeisaun aplika mós, ho adaptasaun, ba polísia nia ajente no funsionáriu judisiál sira ne’ebé hala’o inkéritu.

Iha artigu 59 (Konstituisaun hanesan arguido) hateten, 1) Hetan kualidade hanesan arguido ema ne’ebé hasoru akuzasaun iha prosesu penal; 2) Sein prejuízu ba artigu anteriór  nia dispozisaun tenke halo konstituisaun nu’udar artigu kuandu:

  • Inkéritu la’o daudaun hasoru ema ida, ema ne’e fó deklarasaun ba autoridade judisiária ka entidade polisiál;
  • Tenke aplika ba ema rua medida koasaun ka medida garantia patrimomiál;
  • Suspeitu hetan detensaun;
  • Halo autu-de-notísia iha ne’ebé ema ruma tama hanesan krime ruma nia ajente no nia simu komunikasaun kona-ba autu ne’e;

3) Atu konstitui ema ida hanesan arguidu autoridade judisiál ka polísia komunika ho lian ka surat ba ema ne’e katak hahú iha momentu ne’e nia sai hanesan arguidu iha prosesu penál, hatudu mós, no esplika, kuandu presiza nia direitu no dever prosesuál hanesan arguidu, hamutuk ho prosesu nia identifikasaun no nia defensór, kuandu nomeia tiha ona.

4) Kuandu iha omisaun ka violasaun kona-ba formalidade prevista iha númeru anteriór sira, deklarasaun ne’ebé ema vizadu ne’e halo labele uza hanesan prova hasoru nia.

5) Kualidade hanesan arguidu moris durante prosesu nia laran tomak

 

Jornalista: Natalino Costa

Editór      : Zezito Silva

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!