DILI, 27 jullu 2023 (TATOLI) – Reprezentante Konsellu Imprensa (CI, sigla portugés), Konselleiru Benevides Correia Barros, bainhira sai oradór, iha ámbitu aniversáriu ba TATOLI ba da-hitu, hateten, garante kualidade media presiza iha infraestrutura institusionál ne’ebé adekuadu no modernizadu.
“Ida-ne’e la’ós de’it problema ba mídia maibé ba instituisaun hotu-hotu,” Konselleiru Benevides Correia Barros, akresenta, no realsa alende Kapasitasaun ba jornalista no saláriu ba jornalista, bainhira sai fonte iha aniversáriu TATOLI, hodi ko’alia kona-ba ‘Papél KI ba Dezenvolvimentu Media iha Timor-Leste, iha edifísiu TATOLI, Farol, Dili, kinta ne’e.
Konselleiru Benevides Correia Barros esplika, Lei nú. 5/2019, Lei Komunikasaun Sosiál, Kapítulu VII (Konsellu Imprensa), fó ba CI atu monitoriza servisu komunikasaun sosiál iha Timor-Leste.
Tuir Lei Komunikasaun Sosiál Artigu 43.º (Atribuisaun esensiál sira), Konsellu Imprensa iha atribuisaun esensiál sira ne’ebé haree liu ba konduta profisionál no étika profisionál jornalizmu no operadór sira meiu komunikasaun sosiál nian, hanesan mós ho asegura kumprimentu ba kondisaun hodi hetan asesu no hala’o atividade jornalístika.
No, Artigu 44.º (Kompeténsia sira), deskreve Konsellu Imprensa ninia kompeténsia sira, mak hanesan:
- Promove liberdade espresaun no imprensa no independénsia ba meiu sira komunikasaun sosiál hosi influénsia indivídu sasá de’it, grupu ka interese polítiku nomós ekonómiku;
- Aprova no halo supervizaun hodi haree katak jornalista hotu-hotu nomós órgaun komunikasaun sosiál haktuir Kódigu Étika;
- Ezerse podér dixiplinár kona-ba jornalista sira, tuir regulamentu rasik, ne’ebé Konsellu Imprensa atu aprova, ne’ebe sei hatuur infrasaun, sansaun be kona-di’ak no prosesu dixiplinár;
- Fó, hafoun, suspende no hapara títulu profisionál jornalista nian;
- Halo rejistu no promove publikasaun iha Jornál Repúblika hosi órgaun no meiu komunikasaun sosiál;
- Mantein no hafou baze-dadús ida empreza sira komunikasaun sosiál, organizasaun jornalista no jornalista sira-ne’ebé hala’o hela knaar;
- Rezolve no halo mediasaun ba haksesuk-malu ne’ebé maihosi ezersísiu atividade jornalístika, ne’ebé iha relasaun ho sidadaun, organizasaun, órgaun Estadu no órgaun sira komunikasaun sosiál;
- Halo paresér bainhira de’it Tribunál konsidera nesesáriu hanoin espesializadu hosi Konsellu Imprensa ho objetivu atu rezolve haksesuk-malu emerjente iha atividade jornalístika;
- Promove diálogu entre operadór komunikasaun sosiál, sosiedade nomós órgaun sira Estadu nian;
- Fó-tulun ba organizasaun jornalista sira iha dezenvolvimentu kompeténsia profisionál, tékniku no intelektuál jornalista sira-nian.
“Ema balun hanoin katak servisu jornalista sira-nian livre maibé la loos. Tanba tuir regra ne’e limitadu, la fornese informasaun ne’ebé kontra reputasaun, privasidade no julgamentu husi imprensa no ida-ne’e la loos. Tenke halo tuir kódigu étika,” konselleiru ne’e hateten.
Reprezentante entidade administrativu independente no hala’o ninia atribuisaun nomós kompeténsia la haktuir diretrís ka orientasaun sira podér polítiku nian, Konselleiru Benevides Correia Barros relembra katak indeks Liberdade imprensa Timor-Leste nian, entre nasaun 180, Timor-Leste okupa pozisaun da-10, tuir levantamentu ne’ebé mak hala’o husi Organizasaun Naun-governamentál Reportér Sem Fronteiras (RSF).
Nune’e, nia subliña, CI esforsu mak klasifikasaun atuál 10 bele ki’ik liu maibé la fasil, tanba instituisaun balun lakohi hetan kontaktu husi jornalista sira.
“Timor-Leste nia klasifikasaun mak di’ak liu iha Europa nia leten tanba seidauk haruka jornalista sira ba komarka. CI nia esforsu mak klasifikasaun atuál 10 bele ki’ik liu maibé la fasil, tanba instituisaun balun lakohi hetan kontaktu husi jornalista sira, se ita halo buat ne’ebé loos la presiza ta’uk atu fó informasaun ba jornalista sira,” nia dehan.
Lei Komunikasaun Sosiál seidauk inkorpora Plataforma dijitál
Iha parte seluk, Konselleiru Benevides Correia Barros tenik, haree ba lejislasaun Lei Komunikasaun Sosiál, la inkorpora plataforma dijitál sira.
Maibé, ne’e la signifika katak la bele monitoriza, tanba regra sira-ne’e fó direitu tomak atu monitoriza. Ofisiál komunikasaun sosiál sira labele servisu hanesan jornalista, maibé depois ne’e sira bele garante kualidade jornalista sira promove no garante jornalista sira-nia independénsia atu nune’e sira labele hola parte iha diresaun ida de’it.
“Ha’u hanoin katak atu hasa’e kapasidade jornalista sira-nian presiza instituisaun ida atu garante kontinuidade, la’ós de’it haree husi saláriu; ida-ne’e la’ós de’it problema ida ba meiu komunikasaun sosiál maibé ba instituisaun hotu-hotu atu asegura kualidade ida-ne’e,” nia rekoñese.
Entretantu, Lei nú. 5/2019, Lei Komunikasaun Sosiál, aprova iha 27 outubru 2014 no promulgada husi Prezidente Repúblika, Taur Matan Ruak, iha tempu ne’ebá no sei vigora to’o ohin loron.
Jornalista : Osória Marques
Editór : Rafael Ximenes de A. Belo