iklan

EKONOMIA, HEADLINE, MUNISÍPIU, OÉ-CUSSE (RAEOA)

Ministru Nino Pereira hakarak haforsa  grupu inovativu sira iha Oé-Cusse

Ministru Nino Pereira hakarak haforsa  grupu inovativu sira iha Oé-Cusse

Ministru Komérsiu no Indústria, Nino Pereira, vizita Grupu Eko-peskadór sira iha Oé-Cusse. Imajen Tatoli/Abílio Elo Nini.

OÉ-CUSSE, 01 marsu 2024 (TATOLI) – Governu liuhosi Ministériu Komérsiu no Indústria (MCI, sigla portugés), Nino Pereira, sesta ne’e hala’o vizita ba grupu inovativu sira hamutuk 11, komposta hosi grupu peskadór sia (9), grupu kuda modo no alfiati, iha suku Lifau, sub-rejiaun Pante Makasar, Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse AAmbeno (RAEOA).

“Kontente tebes , ohin hasoru malu imi, atu haree direita no rona preokupasaun saida mak ita-boot sira hasoru iha ita-boot sira-nia atividade negósiu inovativu ne’e, tanba iha Oé-Cusse iha grupu inovativu 51, maka kompete ona iha negósiu inovativu,” Ministru Komérsiu no Indústria, Nino Pereira, ko’alia iha ámbitu vizita ofisiál ne’e.

Notísia relevante: MTKI lansa kompetisaun negósiu inovativu iha Oé-Cusse hodi diversifika ekonomia baze

Governante ne’e, fundamenta, vizita ne’e importante tanba polítika IX Governu Konstitusionál mai ho hanoin boot ida, oinsá dezenvolve ekonomia rai laran, iha polítika dezenvolvimentu ekonomia presiza servisu ho ema barak, liuliu partisipasaun ativu hosi ema hotu.

“Tan ne’e atividade negósiu inovativu ne’e parte ida, ita bele dudu ita-nia sidadaun sira-ne’ebé maka iha hanoin di’ak, tanba hakarak dezenvolve-aan rasik, tanba Governu nia prezensa, atu fasilita de’it hamutuk ho parseiru sira, oinsá grupu inovativu sira bele asesu, atu haforsa atividade ne’ebé hahú ona,” nia katak.    

 Tanba ne’e maka Governu liuhosi MCI mai haree besik atividade joven empreendedór sira, tanba iha tinan 2023 hatudu ona sira-nia abilidade liuhosi kompetisaun inovativu  iha Oé-Cusse, ba grupu 51 maka kompete no hatudu rezultadu di’ak.

“Tan ne’e, ohin ita mai vizita ba grupu sira-ne’e, tanba hatudu ona rezultadu di’ak, hanesan grupu peskadór sira, ne’ebé sira mós hahú diversifika ona produtu hosi ikan ne’e rasik, alende bele fornese ba iha merkadu lokál, no sira mós haree ona oinsá maka bele orienta tán merkadu sira iha nasionál,” nia informa.

Notísia relevante:DEKRANASDA TTU hakarak vizita grupu inovativu sira iha Oé-Cusse

Iha biban ne’e, Florinda Eko, nu’udar xefe grupu Eko-Peskadór, agradese ba Governu no Ajénsia Internasionál UNDP, tanba iha ámbitu kompetisaun inovativu realiza iha 2023 konsege hetan valór di’ak no hetan mós apoia materiál.

Xefe Grupu Eko-peskadór Florinda Eko. Imajen Tatoli/Abílio Elo Nini.

“Ha’u orgullu tebes tanba uluk ha’u uza manuál, ha’u nu’udar peskadór, ha’u rasik tama tasi, bainhira ha’u hetan ona ajuda hosi UNDP, ha’u bele hetan susesu iha tasi atu buka ikan, tanba ha’u hetan apoia materiál sira hanesan, rede hosi kiik to’o boot, jonsong ida, bero rua (2), frizer ida ho ketintin ida.”

Nune’e mós Luís Mauno Colo, nu’udar xefe grupu Kiu-Ana,  agradese no espera ho vizita ofisiál ne’e, bele rejista preokupasaun sira, nune’e bele tau ba planu iha futuru atu rezolve.

Xefe Grupu Kiu-Ana, Luís Mauno Colo. Imajen Tatoli/Abílio Elo Nini.

“Ami iha problema uitoan, tanba materiál seidauk kompletu, ami husu ba UNDP n MCI atu apoia tán ami kona-bá materiál ne’ebé ami presiza, hanesan zeleira, okulu tasi, no GPS oinsá bele deteta pozisaun ikan iha tasi-laran,” nia husu.

Notísia relevante: Peskadór sira iha Lifau Oé-Cusse husu tulun Governu apoia fasilidade

Jornalista: Abílio Elo Nini

Editór: Evaristo Soares Martins

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!