DILI, 12 Novembru 2025 (TATOLI)–Governu liuhusi Ministériu Juventude, Desportu, Arte no Kultura (MJDAK) hamutuk ho Sekretaria Estadu Arte no Kultura (SEAK), Kuarta ne’e, halo abertura ba espozisaun tais tradisionál no entrega tais istórika ne’ebé prodús husi Dona Verónica Pereira Maia, hodi aprezenta ba Espozisaun Venice Biannale 2026.
Ida-ne’e hanesan eventu simbóliku ne’ebé hala’o iha Dili nu’udár preparasaun ba Pavillaun Timor-Leste iha Venice Biennale nian, ne’ebé hala’o iha Itália, iha fulan-Maiu to’o Novembru 2026.
Minitru Juventude, Desportu, Arte no Kultura, Nelyo Isaac Sarmento, konsidera tais ne’ebé oferese husi Dona Verónica nu’udár tais ne’ebé tradisionál tebes husi Munisípiu Vikeke.
“Tanba ita ko’alia kona-ba Tais Don, tais ida-ne’ebé la kualker ema atu uza, maibé iha nia estrata ne’ebé atu uza, entaun agora ita simu hodi asegura iha fatin ne’e,” Ministru Nelyo dehan ba jornalista sira iha resintu SEAK, Prai dos Coqueiros, Dili.
Nia subliña, ho ida-ne’e kuradór ba espozisaun Venice Biennale 2026 nian, halo estudu oinsá atu hetan valór di’ak, hodi lori ida-ne’e hanesan produtu Timor-Leste nian ba iha espozisaun Biennale 2026.
“Ha’u atu dehan ba maluk sira hotu, país dezenvolvidu barak kompete hakarak atu ba Venice Biennale, maibé sira susar atu tama. Timor-Leste ho ema laran di’ak sira inisia ho apoiu husi Governu ita lori ita-nia artista kontemporanea sira bá partisipa iha Venice Biennale,” nia haktuir.
Membru Governu ne’e esplika, iha Biennale la’os de’it kona-ba artista kontemporanea, maibé iha mós vídeo no múzika.
“Ita espera katak ho partisipasaun ita-nian, la’ós atu hetan prémiu, maibé bele lori Timor ba mundu atu koñese katak ita iha multikulturál,” Nelyo Isaac hateten.
Iha fatin hanesan, Prezidente Komité 12 Novembru, Gregório Saldanha agradese ba Dona Verónica Maia ne’ebé prodús tais ho naran kombatente sira-nian.
“Tais ne’e la’ós reprezenta de’it ita-nia identidade kulturál, maibé tranzmite situasaun reál akontesimentu luta Joventude sira-nian,” Gregório tenik.
Nia husu SEAK atu prezerva dokumetu no indetidade kulturál sira uluk mártir sira uza ba luta libertasaun pátria nian.
Nune’e mós, Kuradora ba Espozisaun Venice Biannale 2026, Loredana Pazzini-Paracciani, afirma Pavillaun mak dalan ida atu define identidade Timor-Leste iha Biennale.
“Tanba obra husi Dona Verónica kria iha 1996. Ha’u sorte tebes hasoru obra ida-ne’e durante ha’u nia peskiza iha fulan-Jullu,” nia informa.
Tuir nia obra referida reprezenta memória traumátika ida, ne’ebé maka iha 12 Novembru, tanba ne’e nia parte hakarak haree ba fururu identidade Timor-Leste nian.
“Ita-boot haree imajen ida iha leten únika tebes. Ida-ne’e maka publisidade únika ne’ebé feto ida ho letra sira hanesan ita hatene, kalsa ne’ebé tesi ho padraun sira ka forma orgánika sira,” kuradora ne’e dehan.
Jornalista: Osória Marques
Editór: Xisto Freitas da Piedade





