iklan

EKONOMIA, OEKUSI

Governu presiza kontrola fasilidade ne’ebé oferese ona ba peskadór sira iha Oekusi

Governu presiza kontrola fasilidade ne’ebé oferese ona ba peskadór sira iha Oekusi

Mateus Falo, nu’udar peskadór husi suku Lifau sub-rejiaun Pante Makasar. Imajen TATOLI/Abilio Elo Nini

OEKUSI, 02 Fevereiru 2026 (TATOLI) – Mateus Falo, nu’udar peskadór husi suku Lifau sub-rejiaun Pante Makasar, Rejiaun Administrativa Espesiál Oekusi Ambeno (RAEOA), rekomenda ba Governu liuhusi Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF) atu kontinua tau matan ba fasilidade sira-ne’ebé oferese ona ba peskadór sira iha Oekusi, tanba balun kondisaun aat ona no balun sai fali nesesidade privada.

Notísia relevante:Agrikultura sei harii rompon 15 fasilita peskadór sira iha Pante Makasar-Nítibe

Peskadór ne’e, hato’o nia rekomendasaun, bainhira partisipa iha sensibilizasaun Programa Movimentu Enpreendedorizmu, ne’ebé aprezenta husi Prezidente Autoridadade RAEOA kona-ba futuru atu estabelese kooperativa peskadór nian iha Oekusi.

“Antes ne’e Governu apoia fasilidade ba kolega grupu peskadór sira iha Oekusi, entrega hotu tiha husik de’it nune’e, entaun lakle’ur sai fali privadu, ne’e realidade ne’ebé ami hetan no sente, ne’e tanba Governu laiha kontrolu kada fulan ou kada trimestre,  hanesan mákina no seluktan, balun aat ona, soe de’it, tanba laiha tékniku oinsá atu hadi’a fali sasán sira-ne’e, ne’e signifika estraga de’it Governu nia sasán, depois Governu mós laiha kontrolu másimu ba sasán sira-ne’ebé distribui ona ba peskadór sira. Ha’u lakohi temi fatin ka ema sé, maibé ha’u observa tanba ami-nia moris mak lor-loron iha tasi, ne’ebé ami hatene buat sira-ne’e,” nia hateten iha Oekusi, ohin.

Tanba ne’e, peskadór ne’e, rekomenda ba Governu liuhusi Ministériu Agrikultura Pekuária Peska no Floresta, presiza identifika fila-fali materiál peska nian, ne’ebé antes ne’e Governu distribui ona ba peskadór sira, atu observa kondisaun no funsionamentu.

Notísia relevante:Peskadór iha munisípiu rua no RAEOA sei simu ró 15

Iha fatin hanesan, Xefe Suku Costa, Francisco Colo, nu’udar mós membru Konsellu Konsultivu ba Prezidente Autoridade RAEOA ne’ebé reprezenta suku 20 iha Oekusi, rekomenda bainhira Governu atu apoia fasilita presiza koordena ho Xefe Suku sira, nune’e bele identifika peskadór sira.

Xefe Suku Costa, Francisco Colo. Imajen TATOLI/Abilio Elo Nini

“Ha’u hanesan xefe suku, sai hanesan matan no tilun povu nian iha baze, ha’u husu kuandu Governu hakarak apoia ita nia peskadór sira presiza koordena ho ami xefe suku, atu muda attitude ne’ebé akontese iha tempu uluk tenki iha planu di’ak, atu apoia sasán karik ba de’it peskadór sira-ne’ebé hela iha tasi ibun, sei ita fó fali mákina ba inan-aman sira iha área rurál, exemplu Kutete foho, iha Oésilo, ne’e sira atu halo saida, ne’e la masuk akal, tanba ita fó fali sasán tasi nian, ba fali ema ne’ebé la’ós peskadór,” nia hateten.

Autoridade komunitária ne’e fó ezemplu, nasaun viziña liuliu distritu Timur Tenggah Utara (TTU) iha Kefa sira hela iha foho dook husi Tasi iha Wini, maibé ikan nunka para, no dalaruma importa mai rai-laran, tanba Governu fasilita sasán no kontinua tau matan.

“Ita-nian, tuir ha’u-nia observasaun, dalaruma ita apoia mós fó sala tan ba ema ne’ebé la han ikan, tanba ne’e ha’u hakarak rekomenda Governu tenke hadi’a jestaun ida-ne’e, sei Governu atu fasilita ita-nia peskadór sira, tenke fó loos ba peskadór duni, sira-ne’ebé lor-loron serbisu mak tasi de’it, se ita fó fali ba inan-aman sira iha área rurál, sira atu halo saida, depois presiza netik formasaun, tanba mákina kuandu aat, soe de’it nune’e,” nia hateten.

Notísia relevante:Agrikultura Oekusi apoia fasilidade kolleta ikan ba grupu peskadór Nípani

Hatan ba rekomendasaun sira-ne’e, Prezidente Autoridade RAEOA, Régio da Cruz Salu, rekoñese, antes ne’e Governu liuhusi Ministériu Agrikultura, oferese ona mákina balun ba peskadór sira iha Oekusi, no iha tempu-badak, ekipa sei verifika hodi rejista.

“Ha’u hatene, antes ha’u seidauk sai Prezidente Autoridade RAEOA, Governu fó ona mákina balu mai Oekusi, ida-ne’e ita sei verifika, nia kondisaun no funsionamentu, tanba ne’e asset Estadu nian, ema ida labele sai na’in, maibé ema hotu nian importante mak responsabilidade. Ne’ebé iha tempu badak ha’u sei orienta agrikultura ho ekipa ida tuun ba peskadór sira atu buka tuir,” nia hateten.

Jornalista: Abílio Elo Nini

Editór: Rafael Ximenes de A. Belo

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!