iklan

DILI, HEADLINE, POLÍTIKA

Taur Matan Ruak: “Buat-ne’ebé halibur ita boot liu buat-ne’ebé fahe ita”

Taur Matan Ruak: “Buat-ne’ebé halibur ita boot liu buat-ne’ebé fahe ita”

Antigu-Primeiru-Ministru no atuál fundadór Centro Quesadhip Ruak, Taur Matan Ruak. Imajen Tatoli/Francisco Sony.

DILI, 26 Setembru 2025 (TATOLI) Eis Prezidente Repúblika, José Maria de Vasconcelos “Taur Matan Ruak” halo konkluzaun importante ida katak komunikasaun entre líder sira inklui timoroan hotu iha rai sei funu boot liu tanba hatudu rezultadu ukun rasik-an.

“Ha’u hakarak ba hametin nafatin ita-nia komunikasaun ne’ebé uluk iha funu laran, ema leet, ema fuik, la koñese malu, buat-ne’ebé halibur ita boot liu buat-ne’ebé fahe ita, halibur ita ba moris di’ak, domin ba ita-nia oan no bei-oan sira,” Taur Matan Ruak halo konkluzaun ne’e liuhusi serimónia inaugurasaun kaixa-jerál komandu luta (komandu funu nian) FA-FC VIBAQUE – HABURAS ne’ebé uluk uluk Xefe Estadu Maiór FALINTIL, iha Has-Laran, suku Kamea, postu administrative Kristu Rei, sesta ne’e.

Eis Primeiru Ministru ne’e hateten, iha situasaun defisil hasoru terus no kiak, maibé timoroan nunuka fó ulun atu ema li’ur ukun ‘ita, nunka’.

“Ami-nia jerasaun, jerasaun ida-ne’ebé orgullozu loos, duni nasaun rua dala-ida, hasai portugés sira, indonézia mai, hasai tán no ami preparadu hela. Ida mai tán ita duni tán, ne’ebé jerasaun ida-ne’ebé orgulluzou loos. Dalabarak malae sira ko’alia demokrasia, ha’u dehan ba sira, imi la lori demokrasia mai ami, tanba ami funu, imi lori Indonézia mai oho ami, tanba ne’e funu hotu ona, imi ba, husik ami haree ami-nia rai, lalika mai hanoin demokrasia mai ami.”

Tanba nia dehan, Timor-Leste nia independénsia la fó ho bandeja, maibé konkista lori timoroan nia sakrifísiu rasik inklui timoroan rihun 300 ka metade husi totál populasaun mak mate.

Jenerál ne’e mós haktuir, bainhira funu iha tinan 1975 ho forsa rihun 30 mak kontra invazaun ilegál.

“Maibé funu hotu ami na’in-94 de’it mak moris, ita-boot sira hanoin took 94 mak moris. Avó Nana kuandu kaer, iha timor laran tomak soldadu 150 de’it, kilat 70 de’it.

Tanba ne’e, Taur rekoñese la’ós família rasik mak subar nia maibé timoroan unidade metin bele subar nia no líder sira seluk hodi kontinua luta ba prosesu luta ba libertasaun nasionál.

“Hotu-hotu ha’u subar ha’u la koñese, hanesan suku Liurai, maun sira iha Remexio, iha fatin-fatin ne’ebé ha’u subar, la’ós ha’u-nia família, ema leet, ema seluk mak ha’u subar mas sira haree ha’u hanesan ha’u-nia inan, tanba ha’u maña oituan, han hili, la han arbiru, depois ha’u lori ho asu ida, nia han hahaan ne’ebé ha’u han.”

“Dadeer (asu ne’e fó) hariis, meodia hariis, kalan hariis. Maukana dehan ha’u ne’e aban bainrua funu hotu, hau sai lerek saida, ha’u kole ba na’in, kole ba asu. Nia ko’alia ha’u rona de’it, ha’u kole ba na’in no kole tán ba asu.”

“Entaun ita-nia ukun aan halo ita hamutuk liu, só ke kuandu funu hotu, ha’u haree ita trata malu, líder sira ema (…), ema trata, ema insulta. Ha’u husu ha’u-nia an, saida mak sala, afinál hasoru situasaun ida fa’an mate, ne’e ita-boot sira hanoin took,” Taur Matan Ruak haktuir.

“Kuandu Avo Nana kaer iha Lahane, soldadu sira dehan hanesan ne’e, ita labele subar iha vila laran, ha’u dehan, lae, subar nafatin to’o ita mohu de’it, mas dalan laiha.”

Ikus liu, Eis Xefe Estadu Maiór ne’e fó hanoin katak tenke uza sistema komunikasaun iha ai-laran hodi akumula timoroan hotu luta ba prosesu libertasaun nasionál to’o ukun rasik-an.

Notísia relevante: Taur agradese Xanana ne’ebé asina plaka abrigu VIBAQUE-HABURAS iha Kamea

Jornalista: Felicidade Ximenes

Editór: Evaristo Soares Martins

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!