iklan

NASIONÁL, HEADLINE

Prezidente Repúblika kondekora Póstumu Orden Laran-Luak ba Padre João Felgueiras

Prezidente Repúblika kondekora Póstumu Orden Laran-Luak ba Padre João Felgueiras

Sarani sira selebra 𝐌𝐢𝐬𝐚 𝐄𝐱𝐞𝐪𝐮𝐢𝐚𝐥 𝐏𝐚𝐝𝐫𝐞 𝐉𝐨𝐚̃𝐨 𝐅𝐞𝐥𝐠𝐮𝐞𝐢𝐫𝐚𝐬, 𝐢𝐡𝐚 𝐈𝐠𝐫𝐞𝐣𝐚 𝐊𝐚𝐭𝐞𝐝𝐫𝐚𝐥 𝐃𝐢𝐥𝐢, tersa (07/07). Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 07 Jullu 2026 (TATOLI) – Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, kondekora, Póstumu Orden Laran-Luak ba Padre João Vasconcelos Baptista Felgueiras Kompañia Jezuita, nu’udar rekoñesimentu ba ninia kontribuisaun ba libertasaun nasionál no apoiu ba povu Timor-Leste durante períodu rezisténsia.

Kondekorasaun ne’e rasik realiza iha ámbitu misa requiem ne’ebé hala’o iha Katedrál Imaculada da Conceição Dili, ne’ebé marka prezensa husi Xefe Estadu, Primeiru-Ministru, Xanana Gusmão, membru Governu, família, sarani, inklui marka eis-Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, no seluk tan.

Tuir dekretu Prezidénsia númeru 74/2026, ne’ebé lee husi Xefe Kaza Sivíl Prezidénsia Repúblika, Henriqueta da Silva, kondekorasaun ne’e bazeia ba prinsípiu sira ne’ebé konsagra iha artigu 11 husi Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste, ne’ebé rekoñese no valoriza rezisténsia durante sékulu hirak liubá husi povu maubere hasoru dominasaun estranjeiru no kontribusaun housi ema hotu ne’ebé luta ba independénsia nasionál.

Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, Prezidente Tribunál Rekursu, Afonso Carmona, Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, hamutuk ho membru governu balun no sarani tuir misa ba 𝐄𝐱𝐞𝐪𝐮𝐢𝐚𝐥 𝐏𝐚𝐝𝐫𝐞 𝐉𝐨𝐚̃𝐨 𝐅𝐞𝐥𝐠𝐮𝐞𝐢𝐫𝐚𝐬, 𝐢𝐡𝐚 𝐈𝐠𝐫𝐞𝐣𝐚 𝐊𝐚𝐭𝐞𝐝𝐫𝐚𝐥 𝐃𝐢𝐥𝐢, tersa (07/07). Imajen Tatoli/Francisco Sony

Dokumentu ne’e hateten katak Estadu Timor-Leste mantein nia kompromisu hodi fó onra ba kombatente libertasaun nasionál sira hotu, tuir Lei Númeru. 3/2006, 12 Abríl, ne’ebé altera husi Lei sira Númeru 9/2009, loron 29 fulan-Jullu no númeru 2/2011, loron 23 fulan-Marsu, hodi rekoñese sira-nia partisipasaun dedikadu no onradu hodi alkansa independénsia.

Dekretu ne’e destaka mós katak entrega kondekorasaun sira durante serimónia públika solene ne’e serve atu prezerva memória koletiva, fó onra ba rezisténsia timoroan hotu, no rekoñese sira ne’ebé fó kontribuisaun desizivu ba liberdade no soberania nasaun nian.

Tuir artigu 32, alínea 1, pontu (e) husi Estatutu Kombatente Libertasaun Nasionál, atribui Orden Laran-Luak ba sidadaun estranjeiru ne’ebé rekoñese nu’udar kombatente libertasaun nasionál.

Tuir proposta husi Konsellu Kombatente Libertasaun Nasionál, Xefe Estadu ezerse kbiit ne’ebé hatuur iha artigu 85(j) Konstituisaun no dekreta kondekorasaun póstumu no onoráriu Orden Laran-Luak nian ba Reverendu Padre João Vasconcelos Baptista Felgueiras.

Sarani sira selebra 𝐌𝐢𝐬𝐚 𝐄𝐱𝐞𝐪𝐮𝐢𝐚𝐥 𝐏𝐚𝐝𝐫𝐞 𝐉𝐨𝐚̃𝐨 𝐅𝐞𝐥𝐠𝐮𝐞𝐢𝐫𝐚𝐬, 𝐢𝐡𝐚 𝐈𝐠𝐫𝐞𝐣𝐚 𝐊𝐚𝐭𝐞𝐝𝐫𝐚𝐥 𝐃𝐢𝐥𝐢, tersa (07/07). Imajen Tatoli/Francisco Sony

Distinsaun ida-ne’e sai hanesan omenajen ofisiál ida ba legadu padre jezuíta João Felguiras nian, ne’ebé ninia obra profundamente forma istória kontemporánea Timor-Leste nian. Iha dékada balun nia laran, Padre João Felgueiras dedika nia-an tomak ba povu timoroan, hodi distinge nia-an liuhusi ninia advokasia ba dignidade umana, justisa, edukasaun, no direitu ba autodeterminasaun, no sai nu’udar figura estranjeiru ida ne’ebé respeitadu no rekoñesidu liu tanba ninia solidariedade ba kauza timoroan nian.

Nune’e, Adjunta Kaza Sivíl Prezidénsia Repúblika, Graziela Fátima ne’ebé lee sai mensajen Votu Profundu Pezár númeru 59/2026, Prezidente Repúblika hato’o ninia sentimentu kondolénsia kle’an ba falesimentu Pe. João Felgueiras iha loron 03 Jullu 2026.

Prezidente Repúblika hateten saudozu Pe. João Felgueiras nu’udar sobrevivente ba luta independénsia Timor-Leste, durante dékada naruk, daudaun ho falesimentu Pe. João Felgueiras Prezidente hato’o sentidu kondolénsia ba família, amigu, no Kombatente Libertasaun Nasionál Timor-Leste tomak.

Hato’o votu profundu no agradesimentu ba Pe. João Felguiras ne’ebé konsagra ninia vida tomak ba povu no nasaun ida-ne’e.

“Koñese ita-boot ninia dedikasaun ba rai ne’e hahú husi edukasaun, no formasaun lia-portugés ba timoroan sira, hanorin valór diginidade umanu, solidade no esperasa. Ita-boot nia legadu sira sei la mate iha povu Timo-Leste”, nia hato’o.

Jornalista: Arminda Fonseca

Editora: Maria Auxiliadora

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!