iklan

JUSTISA, HEADLINE

PR aseita Governu buka hadia PCIC

PR aseita Governu buka hadia PCIC

Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta. Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 10 jullu 2023 (TATOLI) – Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta aseita planu Governu ne’ebé atu restrutura Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC, sigla portugés) tanba hakarak buka hadia.

“Portantu Primeiru-Ministru koalia ida ne’e normál, ha’u koñese PCIC, ha’u koñese ita-nia PNTL, ha’u koñese ita-nia forsa armada kle’an ho ha’u koñese situasaun iha mundu. Polísia sira iha mundu ha’u relasaun di’ak barak iha mundu no sira hotuhotu sempre buka hadia sira-nia organizasaun, sira hotu buka halo refoma para bele responde di’ak liu ba realidade, ameasa ne’ebé iha époka, entaun presiza halo no tenke halo”, José Ramos Horta dehan hafoin konklui vizita ba edifísiu PCIC iha Colmera, segunda ne’e.

Nia dehan, restruturasaun ka re-organizasaun ba PCIC ne’e kompeténsia Governu nian, ho objetivu atu moderniza no halo PCIC sai forsa liután, preparadu liután hodi halo servisu ho kompeténsia ho integridade ho impasialidade, portantu buat sira ne’e la’os problema ida.

“Sé Governu liuhosi Ministériu Justisa hakarak restrutura PCIC, ha’u hanoin atu halo restruturasaun no reorganizasaun tanba sá mak labele, ne’e normál”, nia hateten.

Xefe Estadu husu ba PCIC, atu kontinua aposta ba formasaun umana tanba biar PCIC iha orsamentu no ekipamentu oioin maibé rekursu umanu ne’ebé operasionaliza, ida ne’e mós problema.

“Maibé sé maka halo jestaun ba orsamentu, sé maka halo jestaun ba ekipamentu no servisu operasionál ne’e ema, tanba ne’e tenke formasaun ba rekursu umanu barak liu”, Nia dehan.

Horta louva PCIC tanba durante ne’e fó prioridade ba formasaun iha área direitu no halo koopersaun di’ak ho Polísia Judiiária Portugal, maibé tenke mós tau importansia ba Interpol.

“Portantu ha’u simu breafing kle’an no ha’u kontente ho PCIC nian servisu”, nia revela.

Nia adianta, PCIC iha papél bo’ot iha futuru tanba Adezaun Timor-Leste ba ASEAN ne’e ezijénsia bo’ot rai sira seluk liuliu ASEAN nian mak luta kontra krime organizadu, brankamentu kapital (mony lording) no droga, kestaun sira ne’e la’os preokupasaun ba nasaun ASEAN, maibé ba Timor-Leste ninian Adezaun ba ASEAN.

Maske nune’e, PR Horta apresia ekipamentu sufistikadu PCIC nian, tanba Governu sira kotuk hahú investe ona ekipamentu PCIC nian.

“Ha’u haree ekipamentu ne’e ne’ebé ke modernu, ha’u lahatene sé sufisiente ka la’e, maibé ha’u fiar katak ekipamentu seidauk sufisienta, maibé neneik sei hadia liután”, nia apresia.

Horta konsidera PCIC iha progresu tanba Governu anterior halo ona innvestimentu, konsege hamosu Foreinsik hodi moderniza parte investigasaun, ekipamentu teste laboratóriu ba osan falsu, dokumentu falsu.

“Iha rai hotuhotu tentativa halo osan falsu, tentativa ba karta kodusaun, billeti identidade, kartaun eleitorál, foin daudaun ita rona falsifikasaun kartaun eleitorál iha ita-nia rai,  papél PCIC atu haree ida ne’e” nia konklui.

Iha fatin hanesan, Ministru Justisa Amandio De Sá Benevides, seidauk bele koalia kona-ba modelu restruturasaun saida mak sei halo ba PCIC tuir Xefe Governu Xanana Gusmão nia deklasaun foin daudaun.

“Ita boot sira rona katak Xefe Governu koalia kona-ba ida ne’e, hanesan membru Governu tenke halo tuir, xefe koalia membru tenke halo tuir, entaun ita prepara hela iha programa IX Governu nian depois lori ba defende iha Parlamentu. To’o agora ha’u seidauk koalia buat ida tanba programa sei debate depois mak ita haree”, nia konklui.

Jornalista: Natalino Costa

Editór : Zezito Silva

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!