DILI, 24 abríl 2024 (TATOLI)–Xefe Estadu, José Ramos Horta, husu Governu garante kualidade formasaun ba profesór sira tanba profesór sira mak ema ida-ne’ebé dedika-aan hodi hanorin no transforma labarik sira sai matenek, prodús rekursu umanu ne’ebé di’ak ba nasaun ida-nian.
“Profesór sira mak ema di’ak tebe-tebes tanba transforma ema sai matenek no kualidade loos. Tanba ne’e, Governu tenke garante kualidade formasaun ba ita-boot sira. Segundu, fó insentivu oioin, labele moris servisu ho konfrontu. Terseiru, infraestrutura ne’ebé di’ak eskola tenke di’ak, la’ós luxu hodi halo uma boot, bele halo matérial lokál ou modernu atuál ne’ebé di’ak ba klima Timor. Importante mak tenke iha bee-moos, saneamentu, haris fatin ba feto-mane sira no ba profesór sira, tenke iha sala reuniaun ba profesór sira. Buat sira-ne’e mak prioridade absoluta ba nasaun ida,” Xefe Estadu dehan hafoin partisipa lansa sensibilizasaun ba programa Multi Lingua, iha salaun Ian Martin, INFORDEPE, Balide.
Prezidente Repúblika hateten, buat sira-ne’e la’o parelelu ho nutrisaun, tanba nutrisaun di’ak hahú kedas ho kosok-oan sira iha inan-nia knotak, bainhira inan isin-rua tau matan ba inan, tau matan ba kosok-oan ne’ebé book-aan dadaun. Buat ne’e la’o hamutuk ho edukasaun, saúde, seguransa alimentar, atu labele fallansu iha ne’e.
Iha Finlandia, snia dehan, área edukasaun sira halo peskiza iha públiku prostituisaun ne’ebé povu Finlandia ne’e respeita liu, sira dehan profesór no profesora sira-ne’e númeru um.
“Purtantu, Timor tenke haree nune’e, profesór sira husi pre-eskolár to’o universidade profisaun númeru um ke hotu-hotu admira. Maibé ita iha rai ne’e, uluk ha’u PM, ha’u tuku meza para eleva estatutu reitór universidade nian, entaun UNTL ne’e universidade nasionál ne’e ofisial no maibé to’o agora reitór UNTL nia estatutu protokolár. Ha’u ko’alia no ezije tau nia estatutu ba ministru. Edukasaun tenke prioridade númeru um,” nia dehan.
Asuntu eduksasaun, liga ba programa Multi Língua, PR Ramos Horta motiva Ministra Edukasaun, atu kontinua inisiativa projetu pilotu ne’e tanba intreresante tebes atu salva língua maternal, nune´e mantein no aproveitamentu ba labarik sira ba oin,
TL sei sai nasaun ida poliglota tebes-tebes no ema hotu-hotu hakfodak no admira rai ida-ne’ebé iha língua oioin.
“Ha’u hatete bahas Indonézia importante tebes-tebes ba Timor. Ha’u uluk defende tenke hanoin didi’ak oinsá lian Indonézia mós sai língua ofisiál iha TL, ne’e laiha problema, tanba iha Suisa ne´e lingua haat (4) mak sai lingua ofisiál, Áfrika Súl, iha língua ofisiál hamutuk 11, ne’e la iha problema,” nia dehan.
Hatan kna-bá formasaun, Ministra Edukasaun (ME), Dulce de Jesus, hatete kontinua la’o nafatin liuhusi Institutu Nasionál Formasaun Dosente no Profesionál (INFORDEPE), tanba INFORDEPE institutu ida-ne’ebé responsabilidade ba formasaun profesór nian.
“Ita-nia formasaun ba profesór mós sei kontinua la’o nafatin, ne’ebé mak liuhusi ita-nia INFORDEPE,” nia dehan.
Jornalista : Osória Marques
Editór : Cancio Ximenes




