OPINIAUN

LAFAEK ‘sei harahun’ Administrasaun Públika no Konfiansa Públiku iha Timor-Leste

LAFAEK ‘sei harahun’ Administrasaun Públika no Konfiansa Públiku iha Timor-Leste

Administrasaun públika  nia knaar mak implementa no ezekuta polítika sira ho efetivu, servi jestaun rekurusu sira ho efisiente no servi atu halo di’ak nesesidade públiku sira nian. Maibé, iha  realidade jestor ka dirijenti sira iha administrasaun públika nia laran, toman halo prátika sira hanesan korrupsaun, koluzaun no nepotizmu. Korrupsaun manifesta iha forma oioin, hanesan subornu no manipulasaun ba prosesu sira. Bainhira ofisiál sira simu subornu hodi la tuir regulamentu, sistema tomak hetan kompromisu. Ida-ne’e la’ós de’it afeta kualidade servisu maibé mós kria kampu jogu ne’ebé irresponsavel. Koluzaun dala barak envolve kria projetu fiktivu ka uza sala rekursu. Bainhira ofisiál públiku sira halo konspirasaun ho entidade privadu hodi lohi parte interresada sira, hamosu gastu ne’ebé estraga no alokasaun sala ba rekursu. Prátika sira hanesan nee fó impaktu negativu ba komunidade no hamenus liután konfiansa públiku nian. Nepotizmu iha administrasaun públika fó prioridade ba ligasaun família nian duké méritu, sei hamosu inkompeténsia iha papél krusiál sira. Bainhira halo dezisaun bazeia ba relasaun pesoál no ignora kualifikasaun no meritu sei difikulta efikásia organizasionál inklui perpetua kultura favoritizmu nian. Prátika sira-ne’e koletivamente hamenus konfiansa públiku nian, estraga governasaun di’ak, no difikulta reforma pozitivu sira.

Erozaun ba Konfiansa boot ne’ebé akontese iha administrasaun públika ohin loron maka jestór ka dirijenti governu nian fó liu prioridade ba ligasaun pesoál, ligasaun família, ka afiliasaun polítika sira duké méritu.  Aat liu tan jestór ka direjenti sira brani salta lei em vigor ho razaun polítika ne’ebé injustifikadu hodi koloka forsa desrutiva iha instituisaun Estadu nian sira inklui apaga daudaun polítika promosaun boa governasaun no tranformasaun sistema iha Timor-Leste. Dadus estatístika Banku Dezenvolvimentu Aziátiku no levantamentu nasionál sira hosi ONG lokál sira ilustra katak diminuisaun signifikativa iha konfiansa públiku, hosi 65% iha 2018 ba de’it 45% iha 2022 hodi reforsa mós Peskiza Governasaun no Prestasaun Servisu 2021 nian ne’ebé indika, sidadaun 40% de’it maka fiar ba governasaun di’ak. Eskeptisizmu ida-ne’e bele difikulta governasaun ne’ebé efetivu, tanba sidadaun sira bele iha probabilidade ki’ik liu atu koopera ka apoia inisiativa sira ne’ebé ema haree hanesan kontaminadu ho korrupsaun. Konkretamente hakarak dehan katak, investigasaun ba kontratu públiku sira hatudu, projetu infraestrutura oioin hetan adjudikasaun ba empreza sira ne’ebé maka na’in maka membru família sira husi jestór ka dirijenti aas sira. Relatóriu barak mós indika, kontratu sira-ne’e dala barak rezulta serbisu ne’ebé ladún di’ak no la kumpri kontratu. Iha parte seluk mós akontese, prátika sira kontratasaun nian dala barak favorese indivídu sira bazeia ba ligasaun familiár ka afiliasaun polítika sira. ONG lokál ida relata katak iha 2023, maizumenus 60% husi kontratasaun foun sira iha pozisaun governu nian iha ligasaun ho polítiku atuál sira, hodi estraga prinsípiu meritokrátiku sira ne’ebé nesesáriu ba governasaun ne’ebé efetivu.

 

Hahalok sira ne’e dala barak marka ho Korrupsaun: Relatóriu sira indika katak to’o 30% husi kontratu públiku sira bele envolve prátika korrupsaun sira, tuir Transparénsia Internasionál nia Relatóriu Korrupsaun Globál. Ida-ne’e destaka dezafiu signifikativu ida, tanba rekursu públiku sira dezvia husi servisu no infraestrutura esensiál sira. Falta Responsabilidade. Peskiza ida iha 2022 hosi Asia Foundation hetan katak liu 60% husi respondente sira fiar katak ofisiál korruptu sira sei la hasoru konsekuénsia sira ba sira nia asaun sira. Persesaun ida-ne’e estraga Estadu direitu no hamenus konfiansa públiku nian iha governasaun. Fallansu atu hatán ba hahalok sala sira, ne’ebé permite kultura impunidade nian. Inefisiénsia: Dadus husi Banku Mundiál indika katak klasifikasaun satisfasaun servisu públiku nian tun maka’as, husi 65% iha 2018 ba de’it 45% iha 2021-2022. Sidadaun sira sente beibeik katak sira nia nesesidade sira la hetan, ne’ebé hamosu frustrasaun no deziluzaun. Neglijénsia servisu públiku sira hodi favorese ajenda pesoál sira, ne’ebé hamosu mal-administrasaun. Inefisiénsia iha prestasaun servisu sai aat liután tanba fó prioridade ba ajenda pesoál sira duké bem-estar públiku.  Esplorasaun: Esplorasaun kargu públiku nian ba enrikesimentu pesoál sai evidente iha asaun sira hosi líder balu ne’ebé trata sira nia pozisaun hanesan oportunidade sira ba estrasaun rekursu nian. Trata kargu públiku hanesan meius ida atu hasai rekursu sira lahó preokupasaun ba bem-estar públiku. Hahalok husi jestor ka dirijenti sira nee’e, ho momoos kedas lori ita ba dalan harahun krediblidade instituisaun governu nian sira iha Timor-Leste. Fallansu atu promove governasaun di’ak, ne’ebé reflete iha observasaun empíriku sira-ne’e, fó perigu ba esforsu transformasaun sistema iha Timor-Leste.

Husi deskrisaun sira iha leten loos katak, lala’ok administrasaun públika nian sei ‘sai aat liu’, bainhira to’o ona iha nível sira hanesan tuirmai ne’e:

  1. Lakon Lejitimidade. Imagen negativa no deskonfiasa publiku nian kona-ba dirijenti ida nia hahalok automatikamente sei halakon lejitimidade. Pior liu tan hahalok sira kona-ba korrupsaun ka manipulasaun ba lei, publiku kaer-toman maske liuhusi ibun ba ibun katak dirijenti sira preokupa liu ho benefísiu pesoál duké servisu públiku. Bainhira lejitimidade lakon, sidadaun sira sai síniku kona-ba prosesu polítiku sira no sétiku kona-ba motivu sira iha governu nia asaun sira nia kotuk.
  2. Korrupsaun ne’ebé aumenta. Direjenti ka superiór ofisiál públiku sira ne’ebé hetan konfiansa por polítika  envolve abertamenta halo negosiasaun ba pozisaun, projetu no kriasaun servisu ba malu la tuir nesesidade Instituisaun nian. Desizaun sira la bazeia ona ba méritu ka justisa maibé bazeia ba favoritizmu no subornu. Aktu nee sei hafraku liután instituisaun sira ne’ebé maka atu salvaguarda bem públiku.
  3. Instabilidade Sosiál no Ekonómika. Ezisténsia administrasaun públika ne’ebé laiha kredibilidade sei hafraku abilidade governu sira nian atu fornese servisu báziku sira. Ate prontu no avisa malu oinsa bele hetan porsentu ba lukru privadu ba iha projetu; infraestrutura sira, edukasaun, saúde, no servisu esensiál sira seluk. Nune’e hamosu deit distúrbiu sosiál, dezastre no ekonomia hakdasak.
  4. Enfrakesimentu ba Prosesu Demokrátiku sira. Iha sistema sira ne’ebé laiha ona morál, sai dirijenti atu habokur an liu dalan kongkalikong, prosesu demokratizasaun sei mate. Sei mosu manipulasaun, estraga liberdade espresaun, ka limita asesu ba informasaun. Rezultadu maka erozaun ida ba norma demokrátiku sira, hodi governu funsiona lahó kontrolu no ekilíbriu ne’ebé signifikativu, no sidadaun sira sente laiha kbiit. Iha Nasaun sira ne’ebé demokrasia komesa funsiona ho di’ak, administrasaun públika apoia Estadu, garante responsabilizasaun, no fó dalan ba transparénsia.

Situasaun ne’ebé temin dadauk no liga ho Sua santidade Papa Francisco nia liafuan ikus kona-ba LAFAEK, sai reflesaun di’ak ba Timoroan sira atu aprende. Papa Francisco ladehan Timoroan mak LAFAEK, maibe Timoroan barak hahu nakfilak an atu sai LAFAEK. Liu-liu komentáriu sira kona-ba erozaun valór kulturál sira rezona kle’an iha kontestu ida-ne’e, kestaun sira kona-ba morál no respeitu ba rekursu públiku sira komesa lakon. Papa Francisco nia reflesaun kona-ba valór kulturál no Nia énfaze ba mantein integridade no respeitu ba rekursu komunidade nian sai hanesan lembransa ida kona-ba nesesidade atu prezerva patrimóniu kulturál no padraun étika sira. Lia menon ida-ne’e hanesan sujestaun ba ema ida-idak atu reklama no hametin sira nia valór sira, hodi haburas espíritu respeitu no responsabilidade nian. Mensajen ida-ne’e mós konvida diálogu ida ne’ebé luan kona-ba oinsá atu halo balansu ba progresu ho prezervasaun kulturál, hodi garante katak jerasaun sira iha futuru hetan eransa sosiedade ida-ne’ebé bazeia iha respeitu no valór sira ne’ebé rai hela husi bei ala sira.

Mensajen ida-ne’e subliña duni asuntu krítiku ida iha Timor-Leste: tensaun entre progresu no prezervasaun padraun étika iha governasaun. Prioritizasaun ba benefísiu pesoál liu fali servisu públiku iha administrasaun publika ne’ebé komete rasik husi funsionáriu públiku sira. Hatudu mós katak dezafiu sistémiku ida-ne’ebé luan ne’ebé bele sobu tantu integridade institusionál no konfiansa públiku. Lia-menon kona-ba LAFAEK, liga ba asaun sira kona-ba KKN, Termu LAFAEK, sai hanesan emblemátiku ba hahalok ne’ebé hatudu hosi funsionáriu administrasaun públika ne’ebé fó liu prioridade ba benefísiu pesoál duké servisu públiku. Funsionáriu públiku sai nu’udar Jestór ka Dirijenti parese la’ós de’it la konsidera prinsípiu étika nian maibé mós hili atu ignora prinsípiu morál fundamentál sira, inklui hanorin sagradu sira nu’udar Kristaun.

Hanesan Sua Santidade Papa Francisco subliña ona, valór sira ne’ebé ita kaer-metin tenke orienta ita-nia hahalok sira. Maibé, barak liu utiliza pozisaun no haluha tiha esénsia husi hanorin sira-ne’e, inklui bolu atu respeita “César nia sasán fo ba Cesar” no “Maromak nia sasán sira fo ba Maromak”.  Asaun hosi individu sira-ne’e—ne’ebé esplora rekursu públiku sira ba interese pesoál, pinta imajen ida ne’ebé ladún di’ak kona-ba administrasaun públika. Sira nia opsaun la’ós de’it trai konfiansa husi sidadaun sira ne’ebé sira serbí maibé mós estraga integridade hosi instituisaun ne’ebé maka atu tane aas justisa no responsabilizasaun. Ne’e nu’udar esplorasaun ba mal-uzu autoridade nian, ne’ebé lori desizaun nakonu ho konflitu no hametin liután kultura impunidade nian.

Preokupasaun kona-ba atuál administrasaun públika nian iha Timor-Leste karik liga ho termu LAFAEK, reflete  duni dezafiu ida ne’ebé kle’an iha atual governasaun ne’e nia laran liu-liu lideransa sira ne’ebé kaer xave iha administrasaun públika. Dezafiu sira ne’e sei lori sofrementu, maibé hanesan Timoroan tenki brani hahú harii filafali padraun atu restaura kredibilidade ho komprensivu, hodi haburas konfiansa públiku hanesan solusaun simples sira tuir mai;

  1. Haforza no Despolitiza medida Anti-Korrupsaun ho Forte. Politiku sira tenke fó prioridade ba kombate korrupsaun liuhusi hametin instituisaun sira ne’ebé esforsu an ba anti-korrupsaun, haforsa enkuadramentu legál sira ne’ebé rigorozu, no garante katak violadór sira hasoru konsekuénsia loloos. Ho nune’e maka bele ajuda restaura integridade administrasaun públika nian no fó sinál ba sidadaun sira katak governu sériu kona-ba reforma.
  2. Promove Transparénsia.Transparénsia maka pilár xave ida ba konfiansa públiku nian. Politiku sira tenke halo sira nia knaar sira sai vizivel ba públiku liuhosi fó sai tranzasaun finanseira sira, loke prosesu sira foti desizaun nian ba eskrutíniu, no asegura katak ofisiál públiku sira responsabiliza ba sira nia asaun sira. Kria kultura transparénsia ida ne’ebé la subar no laiha espasu atu subar hodi ganha fali konfiansa públiku nian.
  3. Hametin Instituisaun Públika sira.Instituisaun sira tenki fornese verifikasaun nesesáriu sira kona-ba podér no asegura katak rekursu públiku sira uza ba interrese públiku. Labele koko haki’ak Lafaek iha ‘kalilin okos’  no nakfila an sai  lafaek hodi asegura aan ba interrese privadu ou grupu nian ne’ebé bele hafraku instituisaun sira.
  4. Enkoraja Envolvimentu Síviku.Politiku sira tenke kria plataforma sira ba envolvimentu públiku, hodi enkoraja sidadaun sira atu hola parte iha prosesu sira foti desizaun nian. Bainhira sidadaun sira sente katak sira iha lian no ema rona sira, sira iha posibilidade boot liu atu fiar sira nia líder sira no sistema governasaun. Partisipasaun sidadaun nian krusiál atu estabelese hikas konfiansa iha administrasaun públika.
  5. Étika Lideransa nian. Etika lideransa nian esensiál atu estabelese oinsá ofisiál públiku sira komporta. Líder sira tenki sai modelu integridade, onestidade, no kompromisu ba bem públiku, tanba aktus ne’e bele inspira hahalok sira ne’ebé hanesan iha setór públiku tomak. Líder ne’ebé iha étiku ajuda harii fali konfiansa liuhusi hatudu servisu ba públiku ou servi la’ós ba interrese rasik. Líder sira nia hahalok hanesan reflesaun ida ba valór sira administrasaun ida nian.

Prinsípiu no lia-menon kona-ba LAFAEK hanesan temin iha leten, lori ha’u to’o iha konluzasaun ida katak,  mezmu lafaek la ezisti iha administrasaun públika, maibe labele haki’ak LAFAEK no sai LAFAEK iha administrasaun públika. Esensiál ba funsionáriu públiku hotu-hotu atu kompromete filafali ba valór sira integridade no servisu nian. Lideransa loloos presiza dedikasaun ba bem komún, respeitu ba padraun étika sira, no rekoñesimentu ba responsabilidade morál sira ne’ebé mai ho podér. Liuhusi aliña asaun sira ho valór sira, ita bele restaura fiar iha administrasaun públika no kria futuru ida nabilan liu ba Timor-Leste. Restaura fiar ba instituisaun públika sira ne’e esensiál ba dezenvolvimentu no estabilidade Timor-Leste nian. Hodi hasoru dezafiu sira-ne’e ho forsa tomak, hahú harii fali konfiansa no hasa’e lejitimidade governu nian iha sidadaun sira-nia matan ne’ebé sira serbí.

Mai ita hanoin katak legadu lideransa nian la’ós sukat ho benefísiu pesoál maibé ho impaktu pozitivu ne’ebé ita iha ba ita-nia komunidade sira no konfiansa ne’ebé ita harii ho ita-nia maluk sidadaun sira. Ita tenke rejeita dalan LAFAEK nian no hakuak kompromisu ida ba governasaun étika no responsabilizasaun públika. Haforsa kompromisu ba transparénsia, responsabilizasaun no étika husi dirijenti iha instituisaun públiku sira nian. Administrasaun públika iha Timor-Leste presiza urjente atu tau matan ba kestaun sira kona-ba korrupsaun no esplorasaun. Tanba bainhira rahun, bele lori tinan barak atu harii filafali, maibé sai nafatin fundasaun esensiál ba kontratu sosiál ne’ebé kesi sidadaun no Estadu.

 

“Administrasaun Públika La’ós Fatin LAFAEK, Maibé Fatin Ba Servi Públiku Ho Integredidade Hodi Mellora Sidadaun Nia Moris Di’ak Iha Timor-Leste”

 

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!