DILI, 12 dezembru 2024 (TATOLI)— World Vision Timor-Leste (WVTL) hamutuk Ministériu Saúde ho parseiru sira hanesan Fundu Nasaun Unida ba Labarik-sira (UNICEF) Departamentu Negósiu Estranjeiru no Komérsiu (DFAT), realiza workshop kona-ba progresu vasinasaun Covid-19 ne’ebé finaliza ona ho pursentu 90 liu.
“Durante pandemia COVID-19, ne’ebé mak afeta maka’as servisu saúde nian, partikularmente iha área remota sira. Ami mós apoia esforsu sira resposta emerjénsia nian, pandemia ne’e agrava dezafiu sira ne’ebé eziste, hodi hamosu diminuisaun iha servisu imunizasaun nian,” Diretór Nasional World Vision iha Timor-Leste, Jared William Barrends, ba jornalista sira liuhusi nia diskursu iha JL.World Meti-aut, ohin.
Jared William Barrends esplika, tinan kotuk, parseria ho UNICEF no iha finansia husi DFAT liuhusi programa VAHSI, servisu hamutuk Ministériu Saúde ba esforsu hadi’a kobertura imunizasaun nian liu husi integra COVID-19 no vasinasaun rutina sira liuhusi sira-nia plataforma sira ne’ebé estabelese ona bazeia ba komunidade.
Diretór WVTL ne’e afirma, inisiativa ida ne’e ho susesu alkansa ba munisípiu neen hanesan, Aileu, Baucau, Bobonaro,Covalima, Ermera no Manatuto.
“Ami susesu imunizasaun ba labarik hamutuk 6,385 no vasina individuál hamutuk 5,024 hasoru COVID-19 inklui kapasita membru 991 husi grupu suporta inan nian iha komunikasaun sira Baze GEDSI nian iha aldeia alvu 100.Ohin, ita halibur hamutuk iha workshop advokasia nasionál ida ne’e atu selebra ita-nia servisu koletiva sira no mós atu fahe pratika diak liu durante implementasaun programa VAHSI,”” nia dehan.
Ezekutivu WVTL ne’e hateten, progresu ba vasinasaun Covid-19 di’ak tebes, tanba Ministériu Saúde (MS) atu banati tuir referénsia hodi lori di’ak liután ba imunizasaun rutina iha futuru mai no ba programa sira seluk,atu halo referénsia hadi’a no melloramentu ba pesoál saúde hodi atende ba povu ho di’ak.
Iha fatin hanesan, Diretór Nasionál Polítika no Koperasaun MS Narcisio Fernandes, hateten, workshop ida-ne’e realiza husi World Vision hamutuk Ministériu Saúde (MS) atu refleksaun ba implementasaun liuhusi integrasaun vasina Covid-19 no rotina tanba atividade ida-ne’e importante tebes ba Servisu Saúde Munisípiu sira.
“Workshop ida-ne’e ita ba haree fila-fali ba progresu ne’ebé durante, parte imunizasau ninia,hamutuk ho Parseiru ira hanesna World Vision, OMS, UNICEF, no mós orsamentu ne’ebé apoiu husi DFTA,atu haree fila-fali progresu sira ne’e,tanba durate vasinasaun Covid-19 nian, Timor-Leste hatudu progresu di’ak, ita konsege atinji 90%,” Narcisio afirma.
Nia haktuir, kampaña integrasaun nutrisaun no distribuisaun vitamina A ho vasina Covid-19 ne’ebé konsege ultra pasa ba alvu ne’ebé mak iha 90% liu.
“Maske Timor-Leste menus rekursu umanu,maibé nafatin hatudu ita-nia komitmentu katak, progresu ida-ne’e ema hothotu nia apoiu,liu-liu autoridade lokál sira no mós ita-nia autoridade komunitáriu sira -nia kontribui diak tebes ba programa ida ne’e,” nia hatutan.
Reprezentante UNICEF iha Timor-Leste, Ainhoa Jaureguibeitia, dehan kobertura vasinasaun COVID-19 mak sasin husi UNICEF nia apoiu no solidariedade hamutuk hodi rezolve emerjénsia saúde globál. Resposta pandemia ne’ebé di’ak ajuda hamenus mortalidade relasiona ho COVID-19.
Governu Austrália nu’udar doadór ida-boot liu ba vasina COVID-19 ba Timor-Leste, no sira -nia apoiu ajuda ona atu habelar kobertura vasinasaun COVID-19 ba populasaun adultu ho idade liu tinan-18 iha meadu 2021 liu duke maioria nasaun sira seluk iha rejiaun.
“Ita haree Timor-Leste atinji ona kobertura pre-COVID-19 ho servisu imunizasaun rutina to’o dezembru 2023, barak liu tanba kampaña imunizasaun integradu nasionál iha inísiu 2023. Ita haree mós dadaun ne’e adisionalmente, Timor-Leste ho susesu introdús vasina konjugadu pneumokoku ka Pneumococcal conjugate vaccine (PCV) iha 2023 no vacina virus papilloma humana (HPV) iha 2024,” nia hateten.
Ainhoa Jaureguibeitia relata, Governu Austrália finansia vasinasaun COVID-19 ho nia alvu mak adultu sira ne’ebé mak hetan vasinasaun parsiál no UNICEF iha parseria ho Organizasaun Mundiál Saúde no World Vision Timor-Leste mobiliza rekursu umanu, no apoiu operasionál hodi haforsa kapasidade servisu saúde munisípiu sira ho prestasaun servisu, jestaun dadus, sistema korrente malirin.
Pois, kriasaun demanda, mobilizasaun komunidade, monitorizasaun no supervizaun no mós apoia DFAT nian ajuda atu bele hetan asesu ba sira ne’ebé seidauk hetan asesu ba servisu imunizasaun nian.
Jornalista : Felicidade Ximenes
Editór: Rafael Ximenes de A. Belo





