DILI, 22 Abríl 2026 (TATOLI)—Administrasaun Portu Timor-Leste (APORTIL), iha trimestre dahuluk (Janeiru to’o Marsu 2026) ne’e, APORTIL kontribui reseita $211.38,88 kofre Estadu, ne’ebé rekolla husi fonte atividade taxa ró nian, armazen deskobertu, estasionamentu veíkulu no bee.
Durante ne’e rekolla taxa ró-ahi hamutuk $133.46, ró yacth $18.68, ró besi ka mina Tb Mell Soraya $43.613,92, ró privadu Succes $10.618,09, ró Berlim Nakroma $93.781,50, ró Berlim Ramelau $25.455,25, armazen deskobertu $1.810,00, estasionamentu veíkulu $13.074,20 no bee hamutuk $1.375,00.
Vogál II Administrasaun APORTIL, Leandro de Sena, hateten APORTIL nia servisu mak halo jestaun no operasionaliza ba portuáriu, hodi fasilita konetividade portu entrada ró sira doméstika, nasionál no ró internasionál (kruzeiru).
“Konetividade ró nasionál ne’e ita iha ró rua mak Berlin Ramelau no Nakroma. Konetividade doméstika mak Ró Succes no Dragon,” Vogál II APORTIL ne’e relata ba Agência Tatoli iha nia kna’ar fatin, Portu Dili, ohin.
Tanba ne’e, dirijente ne’e dehan, APORTIL nia rendimentu menus uitoan afeta husi mudansa ne’ebé iha no daudaun ne’e mós Ró Berlin Ramelau labele halo operasaun tanba sei halo manutensaun
Enkuantu Ró Nakroma ho Berlin Ramelau ne’e halo operasaun tula pasajeiru maibé nia kustu la boot, labele aumenta presu namba ró Estadu no hetan subsídiu entaun la’o tuir regra ne’ebé estabelese ona. Aleinde ne’e, reseita seluk kobre husi ró aluga espasu ba eventu, estasionamentu.
“Maibé iha tinan ida-ne’e, ami sente sofre tanba afetadu husi projetu konstrusaun drainajen D4 husi Portu Dili ba Kaikoli, sira uza halo akantonamentu lojistíku, entaun ami labele fó espasu ba ema aluga hodi halo eventu no fatin ne’e sei konstrui Projetu Konstrusaun Sentru Konvensaun Internasionál (ICC), konserteza ami-nia rendimentu mós sei menus,” nia dehan.
Entaun, ida-ne’e mak situasaun ne’ebé sira hasoru, maibé hanesan autoridade APORTIL nafatin kontinua servisu hodi kontribui reseita ba kofre Estadu no sira-nia alvu ba tinan ne’e kuazé millaun $1.8, enkuantu iha tinan kotuk sira atinje millaun $1.6.
Nia hatutan, redusaun tamba uluk operasaun ba karga komérsiu hotu-hotu konsentra iha ne’e, maibé agora operasaun karga iha fali portu Tibar, entaun portu Dili funsiona de’it ba atividade rua hanesan ekonomia no sosiál.
“Tanba ne’e, agora APORTIL labele hetan reseita boot hanesan ho uluk. Agora ita halo de’it jestaun ba taxa ba de’it ró privadu no ró kiik sira-ne’ebé atraka no para besik iha portu, iha ne’e kada tinan sempre selu,” nia hateten.
Aleinde ne’e, kona-ba Portu Tibar, APORTIL laiha kompeténsia atu halo kontrola iha ne’ebá, maibé Governu liuhusi Ministériu Finansa no setór privadu mak halo kontratu ba investimentu.
Entretantu, Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2026 ne’ebé aloka ba APORTIL hamutuk $4.482.508, ne’ebé kompostu husi saláriu vensimentu $1.580.389 no bens servisu $2.902.119, nune’e durante teimestre dahuluk sira ezekuta ona 21% ba atividade operasionál instituisaun.
Jornalista : Alexandra da Costa
Editór : Cancio Ximenes





