DILI, (TATOLI) – Ministra Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD), Dulce de Jesus Soares, hatete edukasaun inkluziva ne’e konseitu ne’ebé boot tebes atu garante kualidade iha delicadeza e sapiência.
Ho konseitu ne’e MEJD organiza formasaun kona-ba edukasaun inkluziva ba lideransa lokál, nasionál, diretór ensinu báziku, sekundáriu jerál, tékniku vokasionál, universidade no ministériu relevante, parseiru nasionál nomós internasionál durante loron haat, hahú ohin (18/9) to’o 22, ne’ebé hala’o iha salaun Institutu Nasionál Formasaun ba Dosente no Profisionál Edukasaun (INFORDEPE) Balide, hafoin abertura formasaun.
Dulce de Jesus Soares hateten konseitu edukasaun inkluzivu seidauk klaru, tanba ne’e mak presiza fó formasaun ba profesór sira.
Governante ne’e akresenta estudante hotu iha talenta ne’ebé la hanesan, idaidak iha nia matenek no serbisu hamutuk ho profesór sira hodi bele halo edukasaun sai kualidade.
“Agora dadaun ami iha formadór nain 10 iha kada munisípiu, nune’e mós hetan apoiu husi eskola espesiál ida iha Taibesi”, haktuir ministra.
Eis-prezidente ETBU (East Timor Blind Union), Domingos Savio Fernandes, ne’ebé partisipa iha abertura ne’e ba jornalista sira katak kursu ba ema defisiente sira ne’e furak no pasu pozitivu ida katak sei atinji Objetivu Dezenvolvimentu Sustentável (ODS).
Nia informa mós formasaun ba ema ho defisiénsia, liliu ETBU dadus hatudu sei pursentu lima, tanba konsidera seidauk iha polítika ne’ebé di’ak nomós preparasaun di’ak atu atinje programa ne’e.
“Ministériu Edukasaun prepara programa edukasaun inkluzivu hodi bele fó oportunidade ba ema defisiénsia matan, tanba ema ho defisiénsia matan ne’ebé ohin loron partisipa iha edukasaun iha ensinu sekundáriu no superior sira sei menus”, katak formadór ida ba ema ho defisiénsia, Domingos Savio Fernandes.
Fundadór ETBU ne’e mós haktuir nia mós fó advokasia ba ema ho defisiénsia matan sira hodi asesu mós edukasaun liuhusi ensinu rekorente sira. Husi sira ne’e balun aprende ona iha Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL).
Prezidente sesante ETBU, iha biban hanesan sujere ba governu atu kria polítika di’ak liutan hodi proteje ema ho defisiénsia, fasilita hodi partisipa iha nível edukasaun.
“Labele dehan katak presiza ema nia kontribuisaun iha eleisaun mak bele ko’alia kona-ba inkluzaun. Maibé ita tenke haree, liuliu kria polítika oinsá mak bele lori ema hothotu bele sente dezemvolvimentu iha edukasaun”, realsa.
Entretantu, partisipa iha abertura formasaun ne’e parseiru no entidade relevante sira, liliu UNESCO (United Nation Scientific and Cultural Organization) liuhusi nia reprezentante Mee Yong Choy. UNESCO mós nu’udar patrosinadór prinsipál ba edukasaun inkluziva.
Jornalista: Rafy Belo
Editora: Rita Almeida