iklan

DILI, POLÍTIKA, Uncategorized

PN seidauk simu proposta Governu altera lei Eleisaun Parlamentár

PN seidauk simu proposta Governu altera lei Eleisaun Parlamentár

Prezidente Parlamentu Nasionál, Aniceto Longuinhos Guteres Lopez. Imajen Tatoli/Egas Cristóvão.

DILI, 02 setembru 2022 (TATOLI)—Prezidente Parlamentu Nasionál, Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, konfirma katak PN seidauk simu inisiativa lejislativa hosi Governu ba proposta alterasaun lei Eleisaun Parlamentár.

“Seidauk simu maibé parese atu tama iha tempu badak,” Aniceto Guterres hateten ba jornalista sira hafoin ramata enkontru ho Xefe Estadu iha Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Bairru Pite, sesta ne’e.

Mezmu nune’e, lidér segundu órgaun soberania ne’e hateten katak bainhira inisiativa lejislativa ne’e tama ona no bainhira resesu PN ramata mak sei fó prioridade, tanba alterasaun lei ne’e importante tebes ba eleisaun parlamentár iha tinan 2023 mai.

“Agora mak se iha inisiativa atu iha alterasaun ruma lei kona-ba eleisaun karik, ami tenke fó prioridade,” nia kompromete.

Ba daudaun ne’e, deputadu Parlamentu Nasionál (PN) resesu hela durante fulan rua (2) ne’ebé hahú hosi 15 jullu-15 setembru tinan ne’e.

Antes ne’e, iha 03 agostu, Governu liuhosi reuniaun Konsellu Ministru (KM) halo aprovasaun ba proposta lei ne’ebé aprezenta hosi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, ba alterasaun dalimak ba lei númeru 6/2006, loron 28 dezembru, ne’ebé aprova lei Eleitorál ba Parlamentu Nasionál.

Ministru Prezidénsia Konsellu Ministru, Fidelis Manuel Leite Magalhães, hateten ida-ne’e hakarak atu introdús iha Lei Eleitorál ba Parlamentu Nasionál, inovasaun sira-ne’ebé introdús ona iha tinan 2011 iha lei Eleitorál ba Prezidente Repúblika, hodi mantein armonizasaun regra sira kona-ba prosesu eleitorál iha órgaun soberanu ne’e.

Inisiativa ne’e, inklui mós iha ho regra foun sira kona-ba oráriu funsionamentu sentru votasaun, lisensa ba jornalista iha servisu kobertura jornalístika eleisaun parlamentár nian, sira vota iha sentru votasaun ne’ebé besik liu iha sira-nia serbisu fatin, obrigatoriedade eleitór sira hodi identifika-an bazea ba dokumentu identifikasaun pesoál ne’ebé válidu ka kriasaun figura monitór eleitorál ne’ebé ninia funsaun hanesan ho observadór eleitorál sira.

“Norma balun mós hadi’a, hodi klarifika katak iha asembleia apuramentu nasionál Komisaun Nasionál Eleisaun (CNE, sigla portugés) deside ho definitivamente kona-ba votu nulu sira, no elementu sira-ne’ebé tau iha buletin votu inklui inkluzaun númeru orden hosi kada kandidatura rezultadu hosi sorteiu lista kandidatura sira,” nia hateten

Aleinde ne’e, adota inovasaun prinsipál ida hosi eleisaun prezidensiál tinan 2021 mak hanesan sentru votasaun paralelu sira, maske ho forma foun, nune’e, prevee atu instala sentru votasaun paralelu 13 iha Dili, ne’ebé ida-idak asosia ba munisípiu ida no ba Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA).

“Sidadaun eleitór sé de’it ne’ebé inskreve ona iha unidade resensiamentu fora hosi Dili, no ne’ebé la hakarak atu ba vota iha ninia sentru votasaun orijinál rasik, bele inskreve iha sentru votasaun paralelu sira-ne’e,” nia esplika.

Jornalista   : Nelson de Sousa

Editór         : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!