iklan

EKONOMIA, HEADLINE, MUNISÍPIU, VIQUEQUE

Loja lokál iha Viqueque fa’an sasán ho presu normál

Loja lokál iha Viqueque fa’an sasán ho presu normál

Mapa munisípiu Viqueque. Infografia Tatoli/Octávio de J.Guterres

VIQUEQUE, 10 janeiru 2023 (TATOLI)—Loja lokál iha Viqueque hanesan Loja Borala iha postu Viqueque Viqueque, fa’an sasán nesesidade bázika ho presu normál, maski daudaun ne’e mosu preokupasaun hosi públiku sira iha territóriu tomak tanba folin sasán balun sa’e.

“Tuir ami-nia haree, presu sasán sira iha nasionál hahú sa’e, maibé ami iha munisípiu daudaun ne’e fa’an sasán ho presu normál, ami seidauk hasa’e presu tanba ami-nia stock sasán ne’ebé iha loja hosi tinan kotuk nian. Tanba ne’e ami seidauk hasa’e presu sasán, karik ami-nia stock foun tama, hosi parte distribuitór hasa’e presu mak ami mós sei hasa’e presu hotu hodi ami hetan lukru,” Diretór Loja Borala, Florenço Armindo da Costa, informa iha Loja Borala, suku Caraubalo, tersa ne’e.

Nia dehan, dezafiu halo movimentasaun bá munisípiu Viqueque mak ponte Baunurak kotu, nune’e bainhira mota tun ema lalin sasán bá mota sorin, entaun tenke selu ketak ema ne’ebé lalin sasán.

Presu masin-midar kilograma ida $1, foos marka Manu Vitória kilograma 20 ho presu $16, mina-tein litru lima $8,50, litru ida $1,50, litru tolu $4, enkuantu presu kombustível iha abastasementu Borala, solar litru ida $1,50 no gazolina litru ida $1,34.

Notísia relevante: Alfándega identifika seidauk iha sasán importasaun foun tama hosi portuária-fronteira

“Bainhira ami sosa sasán hosi distribuitór sira ho presu a’as, ami mós sei hasa’e presu hodi ami bele hetan lukru hodi selu fali maluk sira ne’ebé haree sasán no selu taxa ba Estadu,” nia akresenta.

Biban ne’e, nia sujere ba Governu bainhira hasa’e presu sasán nesesidade bázika hanesan masin-midar saku ida ho folin $80, presiza mós haree ekonomia povu, labele hasa’e de’it.

“Parte ida ita sa’e presu masin-midar hodi redús  moras diabetes, maibé parte seluk bele hamate ita-nia populasaun sira ne’ebé fa’an pisang goreng no dose seluk tan tanba masin-midar nu’udar nesesidade bázika. Daudaun Governu hasa’e presu masin-midar, negosiante sira sei fa’an dose sira ka la’e? Tanba ne’e ami hakarak husu ba parte Governu, presiza halo analiza ba presu sasán sira, nune’e labele fó impaktu ba ita-nia povu,” nia hato’o.

Tuir Florenço Armindo, Governu presiza haree mós saláriu mínimu $115, tanba saláriu ba traballadór daudaun seidauk sufisiente ba nesesidade loron-loron.

“Governu presiza analiza presu sasán bazeia ba realidade moris sidadaun molok hasa’e presu sasán,” nia fó hanoin.

Durante debate Proposta-Lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2023 iha faze espesialidade iha loron 17 novembru 2022, Parlamentu Nasionál aprova artigu 3 (Proposta-Lei OJE 2023) kona-ba impostu, taxa no kontribuisaun, ne’ebé iha pontu 5 hateten katak durante tinan 2023 sei aplika taxa impostu seletivu konsumu aplikável.

Governu introdus impostu seletivu konsumu foun, kompostu hosi10% impostu ba karreta ho valór liu $10.000, 20% ba karreta ho valór liu $25.000, 30% ba karreta ho valór liu $50.000, aumentu iha impostu konsumu tabaku no produtu tabaku seluk hosi $50 kada kilograma sa’e ba $100 kada kilograma, impostu konsumu foun $1 kada kilograma ba masin-midar, introdusaun impostu konsumu foun ho valór $3 kada litru ba bebida asukarada (fanta, coca-cola, sunkist, sprite no seluk tan).

Governu aplika polítika ida-ne’e atu proteje sidadaun sira-nia saúde públika. Aleinde ne’e, Governu mós sei hasa’e impostu importasaun hosi 2,5% ba 5%.

Jornalista    : Vitorino Lopes da Costa

Editora         : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!