iklan

POLÍTIKA

Komisaun A finaliza redasaun finál alterasaun lei CAC haruka ba PR

Komisaun A finaliza redasaun finál alterasaun lei CAC haruka ba PR

Uma fukun Parlamentu Nasionál. Imajen Egas Cristovão

DILI, 24 abríl 2024 (TATOLI)—Komisaun A trata asuntu Justisa no Konstitusionál, kuarta ne’e, finaliza ona redasaun finál ba alterasaun daruak husi lei númeru 8/2009, 15 jullu, Komisaun Antí-Korrupsaun (CAC, siglá portugés) hodi hein haruka ba Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, atu bele promulga.

Notísia Relevante:  PN aprova alterasaun lei CAC iha finál globál ho votu afavór 37

“Ohin, Komisaun halo aprovasaun ba redasaun finál alterasaun lei CAC nian, hein haruka ba Prezidente Repúblika atu promulga,” Prezidente Komisaun A iha PN, Patrocínio dos Reis Fernandes, hateten ba jornalista sira iha resintu Parlamentu.

Nune’e, nia dehan, komisaun nia serbisu hotu ona hodi haruka ba meza PN no meza PN mak sei envia ba Prezidente Repúblika.

Iha 22 abríl 2024, Parlamentu Nasionál liuhusi reuniaun plenária, aprova alterasaun daruak husi lei númeru 8/2009, 15 jullu, Komisaun Antí-Korrupsaun (CAC, siglá portugés) iha finál globál, ho votu afavór 37, kontra 0 no abstensaun 0.

“Ita-nia votasaun finál globál pasa,” Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN), Maria Fernanda Lay, hato’o iha sala plenária PN.

Antes tama ba votasaun finál globál, deputadu sira halo uluk diskusaun no votasaun ba alterasaun lei CAC iha faze jeneralidade ne’ebé aprova ho rezultadu votu hanesan, hodi kontinua kedas ba faze espesialidade ne’ebé aprova kada artigu.

Tuir testu orijinál ne’ebé Governu aprezenta ba alterasaun husi lei númeru 8/2009, 15 jullu, hanesan iha artigu 7 númeru 1 katak komisáriu designa husi PN  liuhusi proposta Governu ho maiória absoluta husi deputadu no toma pose husi PPN.

Artigu 11 iha alinea g kona-ba ezonerasaun, aprova husi maioria absoluta husi deputadu, liuhusi razaun fundamentu husi Primeiru-Ministru, iha kazu violasaun obrigasaun husi komisáriu dekorente iha lei.

Iha númeru 9, iha kazu sesaun mandatu ho termu, maske komisáriu mantein ninia funsaun to’o pose titulár foun.

Iha diskusaun espesialidade ne’e, deputadu sira aprezenta proposta alterasaun ida ba artigu 11 husi testu orijinál ba proposta alterasaun ne’e hodi armoniza liafuan balun.

Nune’e, ho aprovasaun ne’e, PPN husu Komisaun A ne’ebé trata asuntu Justisa no Konstituisionál atu halo nia redasaun finál, hafoin envia ba Prezidente Repúblika ne’ebé iha kompeténsia eskluziva atu promulga.

“Komisaun A halo redasaun finál, hafoin ita sei envia ba Prezidente Repúblika bainhira fila husi viajen iha rai-li’ur hodi bele promulga,” nia dehan.

Entretantu, bankada opozisaun FRETILIN no PLP la partisipa iha diskusaun no votasaun alterasaun lei CAC.

Antes ne’e, Komisáriu CAC sesante, Sérgio Hornai da Costa, ninia mandatu ramata iha loron 21 janeiru 2023, ne’ebé to’o agora seidauk iha naran foun okupa kargu ne’e tanba laiha konsensu entre Deputadu bankada Governu no opozisaun.

Liuhusi reuniaun líder bankada PN, konsege halo ona ajenda dala-neen hodi diskute kona-ba naran Komisáriu ne’ebé Governu propoin ona, maibé tanba razaun téknika ka kórum la to’o mak la konsege realiza to’o agora.

Iha loron 19 fevereiru, Governu haruka ona naran Rui Pereira dos Santos, nu’udar kandidatu úniku ba Komisáriu CAC.

Jornalista : Nelson de Sousa

Editór        : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!