iklan

NASIONÁL, DILI, HEADLINE, SAÚDE

MS husu munisípiu sira tenke halo prevensaun ba kazu raiva

MS husu munisípiu sira tenke halo prevensaun ba kazu raiva

Vise-Ministru Operasionalizasaun Ospitál iha Ministériu Saúde (MS), Flávio Brandão. Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 19 Juñu 2025 (TATOLI) — Ministériu Saúde husu ba munisipiu sira-ne’ebé seidauk afeta kazu raiva tenke halo prevensaun tanba virus raiva fó ona ameasa ba Timor-Leste.

Vise-Ministru Operasionalizasaun Ospitál, Flávio Brandao, rekonese kazu rabies daudaun ne’e komesa la’o no fó ameasa ba Timor-Leste tanba ne’e husu ba munisípiu sira ne’ebé mak seidauk afeta ba rabies atu halo prevensaun.

“Ita hatene ona katak raiva ne’e komesa la’o, tanba ne’e ita alerta másimu husi nível um ba dois, katak ita tenke alerta no ita tenke fó tratamentu ba ema ne’ebé mak afetadu ona, mas tenke halo mekanizmu prevensaun iha munisípiu sira ne’ebé mak seidauk hetan raiva,” Flávio Brandão ba Jornalista sira hafoin partisipa iha Konsellu Ministru, kuarta ne’e.

Nia dehan, daudaun ne’e iha asu hamutuk rihun-resin mak iha, husi númeru ne’e asu ne’ebé mak hetan positivu hamutuk 96, entaun ho númeru ne’ebé mak boot tebes.

“Ita iha 1.445 kazu ne’ebé mak asu tata, mais 96 kazu ne’ebé mak asu identifikadu pozitivu raiva, entaun ida-ne’e númeru ida boot no fasil tebes atu explora ba fatin seluk ka munisípiu sira seluk,” nia dehan.

Tanba ne’e Ministériu Saúde liuhusi Institutu Nasionál Saúde Públika kria ona mekanizmu oinsá atu halo prevensaun no edukasaun ne’ebé mak forte atubele identifika asu sira-ne’ebé suspeta ba virus raiva.

“Ita kria ona mekanizmu koordenasaun ho munisípiu sira atu halo kedas prevensaun no halo edukasaun ida mais forte atubele identifika asu sira-ne’ebé risku no asu ne’ebé mak forte ba raiva no nia hahalok no hanorin oinsá atu halo prevensaun sira,” nia konklui.

Jornalista : Felicidade Ximenes

Editór: Evaristo Soares Martins

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!