iklan

SAÚDE

Pasiente raiva ida husi Maliana hakotu iis iha HNGV

Pasiente raiva ida husi Maliana hakotu iis iha HNGV

Pesoál saúde vasina asu atu evita moras Raiva ka Asu Bulak. Imajen/Espesiál.

DILI, 22 Setembru 2025 (TATOLI)—Diretór Servisu Apoiu Diagnóstiku no Terapêutika HNGV, Vidal Lopes, informa pasiente raiva ida transfere husi Mlaiana mai iha Hospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV) hakotu ona iis iha loron 20 Setembru tinan ne’e.

Notísia Relevante: Bobonaru-Ermera-Kovalima-RAEOA hato’o pedidu husu vasina antí Raiva ba INFPM

“Pasiente ne’e mai iha HNGV iha loron 18 fulan-Setembru no iha 20 Setembru hakotu irs, tanba tuir nia istoria ne’ebé mak iha katak asu tata fulan ida liu ba, depois aprezenta ona sintoma mak  foin lori mai  HNGV, maibé la konsegue salva nia vida no pasiente ne’e mane ho idade 74,” Vidal Lopes hateten ba jornalista sira iha HNGV, Bidau, ohin.

Antes ne’e, Ministériu Saúde alerta ba munisípiu sira-ne’ebé seidauk afeta kazu raiva tenke halo prevensaun tanba virus raiva fó ona ameasa ba Timor-Leste.

Vise-Ministru Operasionalizasaun Ospitál, Flávio Brandao, rekonese kazu raiva daudaun ne’e komesa la’o no fó ameasa ba Timor-Leste, tanba ne’e husu ba munisípiu sira-ne’ebé mak seidauk afeta ba raiva atu halo prevensaun.

“Ita hatene ona katak raiva ne’e komesa la’o, tanba ne’e ita alerta másimu husi nível um ba dois, katak ita tenke alerta no ita tenke fó tratamentu ba ema-ne’ebé mak afetadu ona, mas tenke halo mekanizmu prevensaun iha munisípiu sira-ne’ebé mak seidauk hetan raiva,” Flávio Brandão hateten.

Nia dehan, daudaun ne’e iha asu hamutuk rihun-resin mak iha, husi númeru ne’e asu ne’ebé mak hetan positivu hamutuk 96, entaun ho númeru ne’ebé mak boot tebes.

“Ita iha 1.445 kazu ne’ebé mak asu tata, mais 96 kazu ne’ebé mak asu identifikadu pozitivu raiva. Entaun, ida-ne’e númeru ida boot no fasil tebes atu explora ba fatin seluk ka munisípiu sira seluk,” nia dehan.

Tanba ne’e, Ministériu Saúde liuhusi Institutu Nasionál Saúde Públika kria ona mekanizmu oinsá atu halo prevensaun no edukasaun ne’ebé mak forte atu bele identifika asu sira-ne’ebé suspeta ba virus raiva.

“Ita kria ona mekanizmu koordenasaun ho munisípiu sira atu halo kedas prevensaun no halo edukasaun ida mais forte atu bele identifika asu sira-ne’ebé risku no asu ne’ebé mak forte ba raiva no nia hahalok no hanorin oinsá atu halo prevensaun sira,” nia dehan.

Notísia Relevante: OMS apoiu vasina anti Raiva doze 10.000 ba Ministériu Saúde

Jornalista : Felicidade Ximenes

Editór       : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!