iklan

BAUKAU, HEADLINE

AMB kontinua hadi’a rekomendasaun ekipa evaluasaun kondisaun mínima

AMB kontinua hadi’a rekomendasaun ekipa evaluasaun kondisaun mínima

Prezidente Autoridade Munisipál (PAM) Baukau, Veneranda Eurico Lemos Martins. Imajen TATOLI/ Natalino Belo

BAUKAU, 10 Marsu 2026 (TATOLI)—Autoridade Munisipál Baukau (AMB) kontinua hadi’a rekomendasaun ne’ebé fó-sai husi rezultadu evaluasaun kondisaun mínima antes implementa podér lokál no desentralizasaun administrativa.

Prezidente Autoridade Munisipál (PAM) Baukau, Veneranda Eurico Lemos Martins, esplika mezmu rezultadu avaliasaun kondisaun mínima husi nasionál fó-sai Munisípiu Baukau hamutuk ho munisípiu haat seluk valÓr muito bom maibé Governu sentrál liuhusi Ministériu Administrasaun Estatál (MAE) rekomenda atu AMB hadi’a pontu rua hanesan liña komunikasaun no serbisu administrasaun iha kada departamentu.

“Divulgasaun avaliasaun kondisaun mínima fó-sai ona iha fulan kotuk. Hafoin haree tiha, ita komesa serbisu espesifikamente ba fatór ne’ebé presiza hadi’a. Ita halo daudaun ninia ezersísiu,” Veneranda Lemos hateten iha ninia kna’ar fatin, Vila Nova, Baukau, Tersa ne’e.

Eis deputada ne’e rekoñese rekomendasaun dahuluk husi ekipa avaliasaun mak hadi’a maneira komunikasaun ne’ebé ligadu ho serbisu administrasaun liuliu iha interna AMB kompostu diretór, xefe departamentu ho funsionáriu tanba sai mákina ba funsionamentu Governu lokál, seluk mak liña komunikasaun husi AMB ba postu administrativu no suku.

Aleinde ne’e, nia hatutan, hadi’a regra serbisu administrasaun departamentu iha AMB hanesan fó-atensaun atu kumpri lei to’o regulamentu administrativa iha-ne’ebé bainhira hadi’a sei fortifika di’ak liután serbisu atendimentu públiku iha Munisípiu Baukau.

“Iha serbisu tékniku balun ne’ebé presiza foku ka atensaun,” Veneranda Lemos akresenta.

Entertantu, rezultadu prelimináriu avaliasaun kondisaun mínima ne’ebé fó-sai iha fulan-Dezembru 2025 rezulta Munisípiu Baukau hetan valór muito bom iha-ne’ebé sai sasukat ba desizaun Governu sentrál hodi deside implementasaun podér lokál no desentralizasaun administrativa iha tinan 2027.

AMB sei aprezenta pontensialidade ba Xefe Governu

Autoridade Munisipál Baukau (AMB) planeia sei aprezenta pontensialidade ne’ebé munisípiu ne’e iha bainhira simu vizita Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, relasiona ho preparasaun simu podér lokál no desentralizasaun administrativa.

Prezidente Autoridade Munisipál (PAM) Baukau, Veneranda Eurico Lemos Martins, esplika autoridade hahú halo preparasaun vizita Xefe Governu ne’ebé tuir planu sei hala’o iha loron 17 Marsu iha-ne’ebé sei haree no observa direta serbisu AMB bazeia ba rezultadu avaliasaun kondisaun mínima husi nasionál.

“Ita sei halo aprezentasaun hodi informa ba Primeiru-Ministru kona-ba Baukau nia prontidaun ba dezenvolvimentu podér lokál liuiu preparasaun hanesan administrasaun no atendimentu públiku,” Veneranda Lemos hateten iha ninia kna’ar fatin, Vila Nova, Baukau, Tersa ne’e.

Veneranda Lemos relata AMB sei prepara aprezentasaun serbisu delegasaun munisipál liuliu forsa traballa no pontensialidade husi munisípiu inklui prezensa setór privadu liuhusi Kámara Komérsiu Indústria (CCI-TL-sigla portugeza) iha-ne’ebé sai parseiru estratéjiku ba Governu lokál.

Aleinde ne’e, eis deputada ne’e sei aprezenta mós serbisu autoridade lokál hanesan xefe suku ne’ebé konsideradu importante liuliu fó susesu ba implementasaun atividade Programa Nasionál Dezenvolvimentu Suku (PNDS) no projetu Programa Dezenvolvimentu Integradu Munisipál (PDIM).

“Instrumentu rua hanesan PNDS no PDIM ne’e mak fó forsa atu munisípiu hatudu ninia imajen liuhosi Governu sentrál,” Veneranda Lemos akresenta.

Nia argumenta mezmu durante ne’e hasoru difikuldade maibé entidade hotu nafatin iha korajen atu hasoru podér lokál no desentralizasaun administrativa ne’ebé konsideradu la fásil, iha-ne’ebé presiza halo preparasaun másima nune’e bele iha kondisaun antes hahú eleisaun munisipál.

Entertantu, Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão daudaun ne’e hala’o ona vizita ba kada munisípiu iha-ne’ebé sei inklui Baukau ho objetivu observa direta serbisu no kondisaun iha baze antes implementa podér lokál no desentralizasaun administrativa iha tinan 2027.

Munisípiu Baukau iha postu administrativu ualu no suku 62 iha-ne’ebé aleinde rekursu umanu ne’ebé preparadu ho totál populasaun hamutuk 134.878, iha mós poténsia rekursu naturál ne’ebé sai fatór determinante ba krexe ekonomia bainhira implementa podér lokál.

Potensialidade ba rekursu naturál mak hanesan setór agrikultura kompostu natar iha área Postu Vemasse, Baukau Vila, Venilale, Laga, Baguia no Kelikai ho totál ektare 14.422.

Enkuantu, parte toos, Munisípiu Baukau koñesidu ho produsaun batar, forerai no ortikultura ne’ebé utiliza rai hamutuk ektare 16.000 kompostu iha Baguia ektare 3.347, Baukau Vila ektare 3.016, Laga 2.372, Kelikai 3.016, Vemasse 1.325 no Venilale 2.902.

Poténsia husi setór turizmu jeografikamente iha tasi ne’ebé koñesidu Uatabo’o ne’ebé lokaliza iha Suku Buruma, Postu Baukau Vila, Foho Matebian iha Postu Kelikai inklui turizmu istóriku mak iha Goa 7 ne’ebé lokaliza iha Postu Venilale, abrigu rezisténsia hanesan fatin subar Saudozu Daitula ne’ebé lokaliza iha Uani-uma, Suku Kaibada no Kaixa Posta Fé iha Triloka, abrigu Taur Matan Ruak lokaliza iha Suku Uailili no seluk tan.

Turizmu relijiozu lokaliza iha foho Ariana, Suku Uatuhako, Postu Venilale, Koléjiu Don Bosco Fatumaka, Suku Gariuai, Postu Baukau Vila.

Husi setór rikeza naturál, Munisípiu Baukau koñesidu ho bee barak liuliu iha Postu Baukau Vila no iha poténsia ba fatuk karkáriu hodi prodús simente ne’ebé antes ne’e atu halo produsaun husi setór privadu.

Jornalista: Natalino Belo 

Editór: Xisto Freitas da Piedade 

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!