iklan

HEADLINE, SAÚDE

Aimoruk hipertensaun hidroclorthiazide mamuk KBP fó reseita hola iha liur

Aimoruk hipertensaun hidroclorthiazide mamuk KBP fó reseita hola iha liur

Klínika Bairro Pité. Imajen/vega1892

DILI, 30 outubru 2023 (TATOLI) – Diretór Ezekutivu, Klínika Bairo Pite (KBP), Inacio do Santos, informa estoke aimoruk ba hipertensaun mamuk iha klínika refere no profisionál saúde sira fó reseita ba pasiente sira hodi hola aimoruk iha farmasia sira.

“Durante fulan haat ka lima ona ita-nia aimoruk ba hipertensaun nian mamuk, iha ne’e difikulta  tratamentu ba pasiente sira, maibé ami fó reseita ba pasienta sira hodi hola aimoruk iha liur”, Inacio do Santos informa iha ia kna’ar fatin Bairo Pite, ohin.

Nia dehan, durante aimoruk la iha, fó reseita ba pasiente sira sosa rasik iha klínika privada sira hodi konsumu.

“Depois ita-nia estoke aimoruk ne’e la iha, ita fó reseita ba pasiente sira ba sosa rasik iha klínika privada sira”, nia afirma.

Nia esplika, Klínika Bairo Pite iha kada fulan, hato’o pedidu ba Ministériu Saúde atu apoiu aimoruk ida-ne’e maibé to’o oras ne’e seidauk responde.

“Aimoruk sira ne’e husi INFPM distribui mai iha Klínika Bairu Pite mak la sufisiente, tanba pasiente husi 175 ne’e barak mak tenke konsumu aimoruk kolestról nian, tanba kada pasiente ida tenke simu aimoruk 90 tabletas, maibe parte INFPM fornese de’it oituan, entaun la sufisiente ba pasiente sira”, nia dehan.

“Ami kada fulan hato’o pedidu ba MS, maibé to’o agora seidauk hatan ami-nia preokupasaun ida ne’e”, nia hateten.

Husi fulan agostu to’o outubru, Klínika Bairo Pite rejista moras hipertensaun hamutuk 175  ne’ebé afeta ba ema ho idade 40 ba leten.

“Husi agostu to’o outubru ne’e ita rejistu ema ne’ebé mai halo tratamentu ba moras hipertensaun   ativu hamutuk 175”, nia esplika.

Tuir nia, kazu hipertensaun nia kauza mai husi ai-han ne’ebé mak la saudavel liuliu ai-han importadu sira hanesan konsumu asidu ne’ebé aas, naan, mina barak, konsumu karboihidratu ka midar ne’ebé barak bele afeta saúde ema nian.

Kona-ba prevensaun, nia esplika, tenke han hahan ne’ebé mak saudavél atu eduka populasaun sira atu moris ho hahan ne’ebé di’ak atu redús, labele han mina, naan ho hahan midar ne’ebé mai husi rai liur.

“Moras Hipertensun ne’e ita rekomenda atu dieta han ba hahan ne’ebé mak saudavél hanesan konsumu modo tahan barak no aifuan sira”, nia esplika tan.

Diretór Institutu Nasionál Farmasia Produsaun no Medikamentu (INFPM), Brigido Dias rekoñese katak aimoruk hipertensaun hidrochlorothiazide estoke mamuk iha armajen.

“Los duni katak estoke aimoruk hipertensaun hidrochlorothiazide la iha duni iha armajen, maibé iha meius atu subtitui aimoruk seluk ne’ebé hanesan atu fó ba pasiente sira”, Brigido Dias hateten.

Nia informa, ho aimoruk ne’ebé mak estoke mamuk, INFPM nafatin halo esforsu atu hatama aimoruk mai Timor-Leste iha tempu badak hodi rezolve problema estoke mamuk iha fasilidade saúde sira.

“Estoke aimoruk daudaun ne’e hamutuk 457 item ka 34% mak mamuk iha armajen, tanba ne’e ami halo esforsu atu aimoruk sira ne’e tama lalais iha tempu badak hodi rezolve estoke mamuk iha fasilidade saúde sira”, nia konklui.

Jornalista : Felicidade Ximenes

Editór : Zezito Silva

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!