DILI, 28 fevereiru 2024 (TATOLI) – Tékniku 41 husi Diresaun Nasionál Floresta, Ministeriu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF) no Diresaun Ambiente, Ministériu Turizmu no Ambiente, partisipa iha formasaun kona-ba reforsu kapasidade iha pilár sosiokulturál Asosiasaun Nasaun Sudeste Aziátiku (ASEAN), ne’ebé diponibiliza husi formadór sira Sekretaridu organizasaun nian.
Atividade ne’e realiza durante loron rua, entre 28 no 29 fevereiru, ho objetivu atu kapasita rekursu umanu adekuadu ne’ebé servisu iha diresaun rua ne’e atu hatene sira-nia devér no obrigasaun bainhira Timor-Leste adere ona ba ASEAN iha tinan oin.
Sekretáriu Estadu Floresta, Fernandinho Vieira, hatete konteúdu husi formasaun ne’e kona-ba medida sira kombate no prevensaun ba inséndiu florestál iha zona fronteirisa ne’ebé kauza poluisaun atmosférika iha rejiaun, estabelese kooperasaun iha jestaun dezastre naturál nomós reflorestasaun.
“Kestaun tolu ne’e mak importante atu Timor-Leste bainhira sai ona membru ASEAN bele ko’alia mós iha enkontru altu nivel ASEAN nian”, sekretáriu Estadu hatete iha ámbitu formasaun, iha salaun Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, iha Praia dos Coqueiros, ohin.
Governante rekoñese katak entrada Timor-Leste hanesan membru foun ba organizasaun sei lori vantajen ba país, liuliu kombate inséndiu florestál, mitigasaun no prevensaun katástrofe, iha ne’ebé bele manán esperiénsia no koopera ho membru nasaun sira seluk ba kestaun fenómenu naturál ne’e.
Prezidente Autoridade Nasionál Dezignada (AND) ba Alterasaun Klimátika, Pedro Costa, hanesan partisipante ida, informa katak formasaun ne’e relevante atu Timor-Leste aliña setór sira ambientál no florestál ho baze iha vizaun ASEAN nian, bainhira iha tinan oin líder organizasaun aseita ho konsensu país atu sai membru foun.
“Benefísiu formasaun ne’e konsiste iha reforsa ita-nian preparativu sira ein termu rekursu umanu no tékniku dezenvolvimentu infraestrutura rezistente ba katástrofe naturál, nomós aprende ho Singapura no Tailándia, ne’ebé iha esperiénsia iha konstrusaun edifísiu sira ne’ebé reziste ba mudansa klimátika”, dehan.
Pedro Costa salienta katak kona-ba mitigasaun no prevensaun alterasaun klimátika, AND parseria ho Programa Nasaun Unida ba Dezenvolvimentu (PNUD) implementa ona projetu infraestrutura bázika hanesan irrigasaun, kanalizasaun bee-moos, konstrusaun estrada rurál iha munisípiu Baucau, Viqueque, Lautém, Aileu no Liquiçá.
Nia relembra katak, dezde 2019, Timor-Leste mobiliza ona millaun $65 husi Fundu Verde ba Klima atu implementa projetu alerta sedu liuhusi estabelesimentu antena no radar sira atu alarga kobertura rejionál ho informasaun meteorolójika baze iha padraun Organizasaun Mundiál Meteorolojia, mudansa klimátika, biodiversidade no degradasaun rai.
Projetu seluk mak harii ona infraestrutura bázika reziliente ba alterasaun klimátika, konstrusaun abitasaun rurál, ponte, infraestrutura ba abastesimentu água no harii barreira fluxu bee nian iha munisípiu Lautém, Viqueque, Baucau, Ermera no Liquiçá.
Iha fatin hanesan, Diretór Nasionál ba Alterasaun Klimátika husi Ministériu Turizmu no Ambiente, João Carlos Soares, hanesan mós partisipante informa katak formasaun importante duni, tanba bele prepara ona rekursu umanu ba ministériu rua ne’e iha futuru.
Jornalista: Tomé Amado
Editora: Maria Auxiliadora




