iklan

NASIONÁL, HEADLINE

Antigu jornalista TEMPO konsidera mídia nasionál kobertura barak liubá atividade Governu duké asuntu sosiál 

Antigu jornalista TEMPO konsidera mídia nasionál kobertura barak liubá atividade Governu duké asuntu sosiál 

Ámbitu formasaun kona-ba (Feature Writing) iha Konsellu Imprensa Timor-Leste. Imajen TATOLI/Osória Marques

DILI, 10 Juñu 2026 (TATOLI)—Antigu Jornalista Mídia TEMPO Indonézia, Untung Widyanto konsidera jornalista nasionál halo kobertura barak liubá atividade Governu nian, tan ne’e presiza foka barak mós ba asuntu sosiál.

“Jornalista labele hakerek de’it kona-ba membru Governu sira-nia servisu, maibé jornalista tenke hakerek mós kona-ba retratu moris sosiedade nian,” Untung Widyanto dehan iha edifísiu Konsellu Imprensa, Kintál-Boot, Dili, Kuarta ne’e.

Untung Widyanto dehan, iha aspetu interese umana nian barak ne’ebe interesante ba jornalista sira atu hakerek, la’ós de’it foka ba atividade Governu nian de’it.

Notísia relevante: Jornalista na’in-19 tuir formasaun kona-ba hakerek notísia ‘feature’

“Tanba ne’e, ha’u introdús aprosimasaun jornalizmu konstrutivu. Jornalizmu konstrutivu mak jornalizmu ne’ebe la’ós de’it esplika no fó-sai problema, maibé mós fó solusaun ba saida mak bele ultrapasa problema sira-ne’e,” nia dehan.

Nune’e mós, nia fó hanoin ba jornalista sira atu kria ángulu no kria planu kobertura atu deskobre atmosfera iha sosiedade.

“Ha’u husu sira atu halo peskiza tuir pedidu kona-ba asuntu sosiál sira ho kle’an ho estilu narrativa, ne’ebe bele dada lee-na’in nia sira-nia atensaun,” Untung Widyanto subliña.

Aleinde ne’e, Diretór Analiza no Dezenvolvimentu Mídia Konsellu Imprensa, Alberico da Costa Junior, observa katak instituisaun mídia barak nia publikasaun halai liubá serimónia, maibe kona-ba notísia sosiál ladún iha.

“Dalabarak ita haree mídia TATOLI, RTTL, sira-nia jornalista deskata iha munisípiu maibé asuntu balun ne’ebé ligadu ho direitu povu nian hanesan mudansa klimátika, komunidade vulneravel nia moris no bee-moos, sira ladún kobre. Maibé mós ida-ne’e parte ida depende ba sira-nia polítika redasaun ne’ebé afavór ba ema sira-ne’ebé hasoru problema ka notísia sosiál,” Alberico akresenta.

Tanba ne’e, tuir nia, liuhusi KI nia programa fasilita formasaun ba jornalista sira atu oinsá bele hasa’e jornalista nia koñesimentu ba identifikasaun kazu, analiza no hakerek.

“Semana ida-ne’e ita organiza formasaun notísia feature, ha’u fiar katak kolega sira bele implementa. Ba ha’u jornalista ha’u la dúvida maibé depende ba polítika redasaun atu utiliza rekursu ne’ebé iha ka lae,” Alberico subliña.

Nia haktuir katak relasiona ho monitorizasaun ba rezultadu kobertura iha terrenu, mídia ne’ebé halo investigasaun reporting mak HATUTAN.com, Jornál INDEPENDENTE, Neon Metin no seluk tan.

“Ita haree sira-nia notísia di’ak kona-ba notisia violasaun direitu umanu, igualdade jéneru, mudansa klimátika no asuntu sosiál sira seluk,” nia konklui.

Jornalista: Osória Marques

Editór: Xisto Freitas da Piedade

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!