DILI, 12 Juñu 2026 (TATOLI) – Governu Timor-Leste fó sai katak porsentu 25% husi Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ne’ebé kada tinan aloka selu saláriu no subsídiu ba funsionáriu públiku sira, tanba númeru funsionáriu no asesór sira kontinua aumenta iha dékada ikus ne’e.
Faktu ne’e aprezenta husi Koordenadór Gabinete Polítika Fundu Petrolíferu Ministériu Finansa, Filipe Neri Machado, durante sesaun diskusaun Jornada Orsamentál Tinan 2027, ne’ebé hala’o iha Ministériu Finansa, Dili.
Tuir Filipe Neri, gastu sira ba saláriu no subsídiu sira ba funsionáriu nian, nomós transferénsia públika sira, aumenta beibeik iha tinan lima ikus ne’e. Iha parte seluk, aumentu iha despeza kapitál sira hafoin 2023 tanba mudansa orsamentál sira.
Dadus ne’ebé aprezenta hatudu katak Timor-Leste nia totál Orsamentu Jerál Estadu atinje billaun $1,453 iha tinan 2021, sa’e ba $1,734 iha tinan 2022, tun ba billaun $1,503 iha tinan 2023, no sa’e fali ba $1,660 iha 2024 no billaun $1,817 iha tinan 2025. Iha tinan 2026. Orsamentu Estadu inisiál hetan aprovasaun ho billaun $2,244, númeru ne’e sa’e ba $2,314 hafoin revizaun OJE.
Husi totál OJE 2026, fundu ne’ebé aloka ba saláriu no subsídiu ba funsionáriu públiku sira atinje millaun $482,7 iha orsamentu inisiál no aumenta ba $484,8 hafoin revizaun orsamentu. “Gastu ba saláriu no subsídiu sira kontinua aumenta kada tinan no reprezenta besik 25% husi totál dotasaun Orsamentu Jerál Estadu nian”, Filipe Neri hateten.
Nia esplika katak kompara ho nasaun sira seluk, proporsaun gastu salariál funsionáriu Governu nian iha Timor-Leste aas tebes.
Tuir dadus ne’ebé aprezenta, gastu salariál iha Timor-Leste atinje porsentu 24,2. Númeru ne’e aas liu Malázia nian porsentu 11,4, Vietname porsentu 13,1, Indonézia porsentu 10,3, Tailándia porsentu 7,1, Singapura porsentu 5,2, no Filipina porsentu 4,5.
Filipe avalia katak despeza salariál ne’ebé aas iha relasaun metin ho estrutura merkadu traballu nasionál, ne’ebé nafatin depende maka’as ba setór públiku. “Aumentu iha despeza sira saláriu nian akontese iha liña ho aumentu husi rekrutamentu funsionáriu sira-nian. Kompara ho nasaun sira seluk, gastu sira saláriu nian iha Timor-Leste maka’as liu tanba kriasaun empregu nian sei absorve predominantemente husi setór públiku”, nia hateten.
Dadus empregu ba tinan 2024 hatudu katak númeru traballadór formál iha Timor-Leste atinje maizumenus 139.600. Husi sira-ne’e, maizumenus 73.100 serbisu iha setór públiku, enkuantu 66.500 serbisu iha setór privadu.
Aprezentasaun ne’e mós hatudu katak gastu ba saláriu aumenta tuir aumentu númeru funsionáriu públiku no asesór sira. Dezde 2015, númeru funsionáriu públiku no asesór nasionál no internasionál aumenta maizumenus porsentu 63.
Durante períodu hanesan, gastu totál ba saláriu sira ba funsionáriu públiku sira, asesór nasionál, no asesór internasionál sira sa’e maka’as ho pursentu 125.
Aumentu boot liu maka rejista iha períodu 2020-2021, ho porsentu 16. Hafoin ne’e, gastu sira ba saláriu aumenta fali ho porsentu 12 iha períodu 2021-2022 no 2022-2023, respetivamente.
Deskobrimentu sira-ne’e sai hanesan foku ida husi deliberasaun sira Orsamentu Jerál Estadu 2027 nian, ne’ebé inkorpora reforma sira metodolojia orsamentasaun foun nian. Governu buka atu garante sustentabilidade fisáal ba longu prazu hodi enkoraja kreximentu setór privadu, habelar kriasaun empregu produtivu, no hamenus dependénsia ekonomia ba gastu públiku no Fundu Petróleu.
Liuhusi reforma sira-ne’e, Governu hein atu utiliza espasu fiskál ho efetivu liután ba investimentu produtivu, dezenvolvimentu infraestrutura, hadi’a kualidade rekursu umanu, no diversifikasaun ekonómika sustentavel.
Notísia relevante: OJE 2027 prioriza ba diversifikasaun ekonómika no kriasaun empregu
Jornalista: Arminda Fonseca
Editora: Maria Auxiliadora




