DILI, 27 Juñu 2026 (TATOLI) – Ministériu Saúde halo konferénsia imprensa ligadu ho falesimentu sudozu eis-Prezidente Francisco Guterres “Lú Olo” no konsidera prosesu tratamentu ne’e asuntu konfidensiál tanba família la autoriza atu fó sai ba públiku.
Vise Ministru Fortalesimentu Instituisional Saúde, José Magno dos Reis, hateten hanesan ita hotu hatene katak ita-nia antigu Prezidente Repúblika, Francisco Guterres “Lú-Olo” fila hikas ona ba aman Maromak nia kadunan santus iha loron 21 fulan-Juñu 2026 ho oras tuku 09:16 kalan óras Malázia nian iha ospitál Prince Court Medical Center.
“Tanba ne’e lori Ministériu Saúde nia naran hato’o sentidu kondolénsia dala ida tan no solidariedade tomak ba família ne’ebé matebian husik hela”, Vise-Ministru informa iha konferénsia imprensa ne’ebé realiza iha salaun enkontru Palásiu Sinzas Kaikoli, ohin.
Nune’e, nia dehan, objetivu husi konferénsia imprensa ne’e atu partilla informasaun relasiona ho falesimentu eis-Prezidente Repúblika, Francisco Guterres “Lú Olo” no sira mós halo koordena ona ho saudozu nia espoza no nia autoriza halo konferénsia maibé fó sai asuntu jerál de’it no labele foka liu ba tratamentu saudozu nian”, nia afirma.
Tuir Médiku Espesialista Sirurjiaun iha HNGV no médiku ne’ebé akompañia prosesu tomak ba tratamentu saudozu nian durante iha Timor no Malázia, Alito Soares, deklara katak hafoin halo konsultasaun saudozu nian iha ekipa kardiolojista HNGV identifika saudozu sofre moras balun.
“Tanba ne’e ami halo diskusaun ho ekipa junta médika liuhusi kanál veteranus nian iha loron 20 fulan-Maiu 2026 liuliu Ministériu Saúde aprova kedas no halo prosesu transferénsia, tuir lolos arranka iha loron 22 fulan-Maiu maibé saudozu hakarak arranka iha loron 23 fulan-Maiu 2026 ho via emerjénsia aero”, médiku ne’e haktuir
Médiku espesialista ne’e énfaze, durante viajen ba Malázia la’o di’ak no to’o iha Malázia ekipa médiku Malázia evakua kedas saudozu ba ospitál Prince Court Medical Center hodi halo internamentu (baixa).
“Durante prosesu internamentu (baixa) saudozu hetan atendimentu husi ekipa sirurjiaun, vaskoler, kardiolojístika, intensivista, anastezista, ulmonolojista no neufrolojista. Entaun husi ekipa ida-ne’e halo avaliasaun profunda no deside hodi halo planu pre-operatóriu ne’ebé hala’o iha loron 09 fulan-Juñu 2026”, nia relata.
Enkuantu nia informa katak bainhira operasaun hotu tiha ekipa médika sira deside halo internamentu iha ICU durante loron 12, maibé la rekupera no ikus mai hakotu iis iha loron 21 fulan-Juñu 2026.
“Nune’e iha biban ida-ne’e kedas ha’u hetan autorizasaun husi saudozu nia espoza hodi tranzmiti informasaun ne’e ba públiku, liuliu informasaun einjerál no mantein konfidensialidade ka privasidade husi saudozu no nia família tomak”, nia haktuir.
Kona-ba mekanizmu tranferénsia, nia dehan, dala hira ne’e junta médiku mak hatene no kona-ba kauza mortu ne’e liga deontolojia médika kestaun privasidade.
Iha biban ne’e mós, tuir Embaixadór Timor-Leste iha Malázia, Lisualdo Menezes Gaspar, katak durante saudozu halo tratamentu saúde iha Malázia sira sempre fó apoiu asisténsia másima.
“Molok atu transfere saudozu ba ospitál Malázia, ami hetan informasaun katak líder nasionál ne’e sei mai ho voo espesiál iha loron 23 fulan-Maiu, no ami halo preparativu atu ba simu iha aeroportu, maibé ospitál la fornese informasaun ba embaixada katak voo sei aterra iha aeroportu ida-ne’ebé, entaun ami ba hein de’it iha ospitál no ha’u rasik mak simu,” nia haktuir.
Nune’e diplomata ne’e dehan nia pesoalmente sempre ba halo vizita líder nasionál ne’e iha ospitál.
Maibé sira ho laran triste rona lia-rekadu katak antigu Prezidente Repúblika ne’e fila hikas ona ba mundu seluk, entaun iha tempu ne’e kedas sira-nia parte halo preparativu ho dignu liuliu koordenasaun ho parte relevante sira iha Malázia hodi translada isin-mate ba Timor.
“Enkuantu kona-ba prosesu transladasaun ita la taka bandeira iha urnas leten tanba ne’e rekezitu translada mate-isin husi nasaun ida ba nasaun seluk no husi Ministériu Saúde Malázia nian tenke halo inspesaun no tau sil katak sira falun de’it ho plástiku, maibé to’o iha Timor ekipa komisaun organizadora iha ne’e mak responsavel ona”, nia tenik.
Iha sorin seluk, Primeiru-Ministru Interinu, Mariano Assanami Sabino, hateten katak nia fó ona orden ne’ebé mak rigorozu ba preparasaun relatóriu kona-ba konsultasaun kurativu husi saudozu Francisco Guterres “Lú Olo” nian maibé ne’e sei sai patrimóniu Estadu ka la’ós ema hotu atu asesu maibé família de’it mak bele asesu. Ne’ebé ida-ne’e la’ós atu loke ba públiku.
“Entaun relatóriu ne’e sei dekreve kedas hahú husi prosesu saudozu halo kurativu iha Timor, transfere ba Malázia no to’o nia i’is kotu iha Malázia, liuliu relatóriu husi médiku ne’ebé halo akompañiamentu ba maktoban tamba ita iha doutór ida no enfermeiru ida mak halo akompa prosesu tratamentu saúde husi timor to’o Malázia”, Primeiru-Ministru interinu relata.
Nune’e nia dehan relatóriu prepara ona hein Primeiru-Ministru, Kayrals Xanana Gusmão, mai hodi entrega ba nia hodi halo sai patrimóniu Estadu no sei fó mós ba família hodi asesu, tanba moras ne’e segredu ka privasidade ne’e la fó ba ema atu asesu arbiru.
“Maibé, públiku bele hatene de’it sumáriu jerál atu nune’e públiku labele dúvida, tanba ita bele iha diferente polítiku maibé atu hanoin aat ba malu ne’e laiha no preparativu ba sumáriu relatóriu ne’e iha nanis la’ós foin haree ema ko’alia iha mídia sosiál mak Governu foin prepara ne’e lae”, nia salienta.
Enkuantu responsavel ba prosesu tratamentu saúde saudozu nian nafatin husi Ministériu Saúde tanba justa sira ne’e husi MS, maibé kona-ba orsamentu ba pagamentu ne’e responsavel husi MAKLAN tanba uza Orsamentu Estadu no veteranu sira ne’e ita halo tratamentu espesiál ba sira.
Jornalista: Alexandra da Costa
Editór: Rafael Ximenes de A. Belo





