DILI, (TATOLI) – Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL), tinan ne’e gradua tan estudante finalista na’in 697 husi Fakuldade Agrikultura (FA), Fakuldade Siénsia Exata (FSA), Fakuldade Siénsia Sosiál (FSS), Fakuldade Direitu (FD), Fakuldade Ekonomia no Jestaun (FEJ), Fakuldade Edukasaun, Arte no Umanidade (FEAU), Fakuldade Enjeñária, Siénsia no Teknolojia (FEST), Fakuldade Medisina, Siénsia no Saúde (FMSS), Fakuldade Filozofia (FF) nomós Pós-graduasaun ho Mestradu.

Reitór UNTL, Francisco Miguel Martins, katak tuir prosedimentu legál akadémiku ninian, graduadu sira halo hotu estudu ona, basá loron ikus ba sira iha UNTL, nune’e entrega hikas ba inan-aman, enkaregadu edukasaun nian nomós komunidade.
“Dalaruma rona liafuan sira: a luta continua, a vitória é certa. Ohin imi-nia loron vitória, husi luta ne’ebé iha loron dahuluk kedas imi tama, sama ain iha UNTL. Maibé, vitória ida ne’e mós sei la buat hotu katak dezafiu no obstakúlu oioin sei mosu no imi sei hasoru, simples liu hanesan imi la hetan serbisu”, hateten reitór ba graduadu sira iha Sentru Konvensaun Dili (CCD-sigla portugés), iha graduasaun UNTL ba dala 20, lorokra’ik ne’e.

Maske nune’e, reitór enkoraja graduadu sira ne’e atu lalika dezanima.
“Foti oin hateke ba dook, hodi dalen indonézia dehan: kegagalan adalah keberhasilan yang tertunda eh hodi ita-nia lian ofisiál portugés katak falha é um sucesso adiado. Tanba ne’e, luta nafatin”, enkoraja.
“Basá UNTL fó de’it mak kail la’ós ikan, ne’ebé imi atu han iha refeisaun ida de’it. Maibé kail ne’ebé UNTL fó hanesan bukae ida oinsá imi buka ikan rasik ho badinas liután hodi hetan barak liután”, reforsa ho provérbiu.
Iha biban ne’e, Reitór mós hato’o saudasaun no parabéns ba graduadu no família sira ba susesu ne’ebé hetan, liuhusi luta iha tinan barak nia laran iha UNTL.
Hato’o mós agradesimentu ba inan-aman, família no parente tomak ne’ebé tau konfiansa ba UNTL, ho nia estrutura no dosente sira tomak atu haruka oan sira mai buka matenek iha instituisaun ne’e.
“Ho esforsu tomak ita hotu nian, inan-aman, parente, viziñu, komunidade, husi ita-nia orijen idaidak nian nomós ita-nia Governu, Estadu, Parlamentu Nasionál, Autoridade Sívil no Militár sira, profesór, tékniku administrativu nomós kontribuisaun husi parte oioin, dala ida tan ita ku’u ninia fuan. Katak, kuida kedas sira hirak ne’e iha loron dahuluk tau ain iha UNTL”, dehan reitór.
Ba graduadu sira, reitór dehan sira konsege ultrapasa obstakúlu; susar oioin em termos de akadémiku no finanseira. Osan la iha, hahan la iha, hela fatin mós la iha Dili laran, hela de’it ho família ka parente sira no serbisu iha família hirak ne’ebé hela no estuda. “Ikus mai esforsu ne’ebé imi halo, imi hetan susesu”.
Reprezentante graduadu sira, Della Guiana Cunha, perante públiku hato’o obrigadu no agradese ba UNTL; husi reitória to’o funsionáriu sira, inklui inan-aman, família, parente no amigu tomak nia apoiu durante perkursu tomak iha vida akadémika to’o ramata.
“Ami-nia susesu mak imi-nia ksolok”, hateten graduada Departamentu Komunikasaun Sosiál, FSS, Della Guiana Cunha ne’e.
Nia konsidera loron graduasaun ne’e nu’udar loron ne’ebé sira hein hodi realiza mehi hodi finaliza faze ida responsabilidade nu’udar estudante iha mundu akadémiku iha ensinu superiór.
“Ba maluk graduadu sira hotu, presiza tempu no esforsu lubuk atu hamriik nu’udar lisensiadu husi Universidade Nasionál Timor Lorosa’e. Relembra hikas tinan haat ka lima liubá, bainhira ita sei tuur nu’udar estudante universitáriu iha fakuldade idaidak, iha liafuan barak hodi deskreve momentu, dezafiu no sentimentu hotu, husi buat hirak ne’e hotu hodi dehan ita hothotu hatuur aan iha dalan ne’ebé loos”, akresenta.
Della Guiana Cunha relembra tempu hirak liubá graduadu sira hotu foti desizaun firme hodi duni mehi atu hetan títulu lisensiatura iha naran tutun iha UNTL.
Nia konsidera vitória ne’ebé graduadu sira hetan sai hikas hanesan inísiu ba buat foun hotu.
“Ha’u hakarak atu enkoraja ita hotu atu labele rende. Hatudu nafatin ita-nia espiritu badinas, sakrifísiu ne’ebé ita hotu liu; dalabarak la deskansa iha tempu kalan, liuhusi buat hirak ne’e, ha’u promete ba ita hotu, dezafiu no sakrifísiu hirak ne’e sei sai hanesan pasajen no bukae ba futuru ne’ebé nabilan”, enkoraja.
Della Guiana Cunha mós konsidera loron gradusaun eh finaliza estudu iha UNTL la’ós loron ikus ba sira-nia esforsu nomós mehi maibé nu’udar inísiu husi prosesu seluk mak sei mai.
“Nune’e ami konsiente katak ami-nia papel ida mak sai nu’udar ajente transformadora iha sosiedade nia leet hodi kontribui matenek ne’ebé ami hetan ba ami-nia rai doben no importante liután mak ami-nia prezensa bele fó benefísiu ba komunidade nia moris iha aspetu hotu”, konklui.
Graduasaun UNTL ba da-20 ne’e, haktuir ba Konstituisaun RDTL (Repúblika Demokrátika Timor-Leste), 59o no lei baze edukasaun Ministériu Edukasaun nian, ho seguimentu artigu 13o, nú. 1 no artigu 12o nú.1 alinea i, Dekretu lei nú 16/2010, dia 20 outubru kona-ba aprovasaun estatutu UNTL nian.
Despasu reitór UNTL, nú. 158/UNTL/R/X/2018 no nú. 159/UNTL/R/X/2018 kona-ba realizasaun serimónia graduasaun iha dezembru 2018, ba estudante finalista UNTL nian ne’ebé mak hasai iha 24 outubru 2018.
Jornalista: Rafy Belo
Editora: Rita Almeida




