DILI, 22 agostu 2019 (TATOLI) – Diresaun Nasionál Terras no Propriedade (DNTP), Ministériu Justisa, sei toma atensaun ba komunidade sira ne’ebé halo uma no okupa rai iha zona protejidu iha Lagoa Tasi Tolu, Dili.
Notísia Relevnte : Governu Sei Halo Estudu Viabilidade Atu Muda Komunidade Rotunda Komoro-Tasitolu

Diretór Nasional DNTP, Francisco R. Borges afirma, okupante ne’ebé mak kontinua halo uma nakonu iha rai estadu hanesan iha Tasi Tolu, bairru Joao Paulo II sei toma atensaun atu lalika halo uma iha area protejidu.
“DNTP hein hela Sistema Nasionál Kadastru (SNC-sigla portugés) ne’ebé mak halo hela levantamentu dadus kona ba rejistu total rai iha Dili laran hotu no fó sai ona rezultadu hotu mak tempu besik PNTP sei halo identifikasaun iha terrenu hodi haree kona ba rai hotu ne’ebé mak pertense ba estadu,” informa Francisco R. Borges, ba Ajénsia TATOLI iha nia servisu fatin DNTP, Bebora, Dili, Kinta (22/08/2019).
Hatán kona ba populasaun ne’ebé mak halo uma sein koñesimentu husi Estadu no kontinua okupa rai estadu iha Tasi Tolu, Francisco Borges hateten, ministériu relevante sira hanesan Ministériu Obras Públikas, Meiu Ambiente no Estadu, Ministériu Justisa liu husi Sekretaria Terras no Propriedade tenke servisu hamutuk atu haree ba kestaun nee.
DNTP, tuir nia, sei halo mós identifikasaun ba fatin hirak ne’ebé mak laiha autorizasaun mak konsidera la tuir lei.
Hosi sorin seluk, tuir publikasaun Forum Haksesuk nian ho títulu “Problema Ne’ebé Tasi Tolu Hasoru” deskreve katak, depois tinan 10 Ukun aan Timor-Leste seidauk iha ninian Planu Diretóriu Urbanístiku ida ne’ebé define modelu ideal ida ba kapitál RDTL Díli. Haree ba realidade konstrusaun uma iha Díli laran sabraut, ema sira ne’ebé iha kbiit atu harii uma halo uma tuir ida-idak nian hakarak. Uma ka loja foun ruma mosu iha Díli laran, liu-liu iha dalan prinsipais hirak nian ninin mosu sabraut, balun ba oin balun ba kotuk la aliña ho uma hirak seluk ne’ebé iha nanis ona. Haree ba realidade ne’e preokupadu tebes kona ba oinsá Díli tinan 20 ka 30 mai. Maibé seidauk tarde no mós ida ne’e hanesan dezafiu ida ba enjeñeiru sivis no arkitetu Timor oan sira atu oinsá projeta formatu sidade Díli ba tinan hirak tuir mai.
Publikasaun Forum Haksesuk nian ne’e alerta katak, tuir loloos estadu tau ona Planu Diretóriu ida hahú kedan agora kona ba konstrusaun edifísiu ka uma iha sidade Díli, hodi nune’e evita ema halo uma arbiru tuir nian hakarak. Estadu labele husik hela ema sira harii uma arbiru maibé to’o tempu ida estadu tenke hasai osan hodi selu indemnizasaun bainhira estadu presiza hodi hasai ema husi fatin ruma. “Di’ak liu prevene duke kura maibé ho kustu boot ne’ebé estadu tenke selu”.
Sidade Rio de Janeiro, iha Brazil ne’ebé famozu tebe-tebes iha mundu tomak, Arkitetu Oscar Niemeyer dezeña sidade Rio ne’e iha tinan 70 liu ba, bainhira nia hahú ninian karreira nudár arkitetu, hahú husi transformasaun bairru ba sidade, to’o ohin loron sai destinu ba turizmu mundu tomak ninian.
Arkitetu Óscar Niemeyer moris iha tinan 1907 no mate iha 2012 ho tinan 104. Óscar Niemeyer primeiru arkitetu manan Pritzker, Óscar arkitetura nian.
Ne’e-duni, sidade Díli presiza urjente arkitetu ida sai patrosinadór ka sai aman ka inan arkitetu di’ak ida ne’ebé bele hakiak no trata sidade Díli sai furak no famozu iha mundu.
Se lae mak, hanesan Lagoa iha Tasi-Tolu ninin hirak ne’e mosu uma privadu, balun remata ona balun tan hahú harii daudaun, maibé governu seidauk halo reasaun ruma kona ba buat hirak ne’e no husik hela de’it.
Kestaun mak ne’e, Forum Haksesuk kestiona sera ke ema sira ne’ebé halo uma iha lagoa ninin sira ne’e na’in ba espasu hirak ne’ebá ? Se ema sira ne’e na’in ba rai ka lagoa hirak ne’ebá, sira hetan lejitimidade husi se no hori-bain-hira?
Tasi-tolu tenke sai Parke ka Jardim Sidade ida ne’ebé furak, tanba fatin ne’e bele sai mós OBJETO/Obyek Turístiku ne’ebé potensiál ba kapitál Timor-Leste nian maibé tenke halo buat ruma ne’ebé di’ak ka impaktu pozitivu ba meiu ambiente iha zona ne’ebá, ekonomikamente benefiku no mós kulturalmente prezervada lagoas Tasi-Tolu ninian orijinalidade.
Estadu bele halo investimentu hodi trata didi’ak Tasi-Tolu ho nian zona envolvente, sai zona protejida. Tanba, se Estadu husik hela ema harii uma iha ninin-ninin hirak ne’ebá hanesan agora, lahatene Tasi-Tolu sai oinsá ho konsekuénsia husi hahalok ema nian, hakiak balada no mós implikasaun seluk-seluk ne’ebé afeta direta ka indireta ba zona envolvente.
Jornalista : Domingos Piedade Freitas
Editór : Francisco Simões