iklan

NASIONÁL, ELEISAUN, HEADLINE, LIQUIÇÁ, MUNISÍPIU

Horta sei la taka atividade arte-marsiál bainhira eleitu sai PR

Horta sei la taka atividade arte-marsiál bainhira eleitu sai PR

Kandidatu Prezidente Republika períodu 2022-2027, José Ramos Horta, hato’o kompromisu polítiku durante kampaña iha sede CNRT Liquiçá, domingu (03/04). Imajen TATOLI/António Dasiparu

LIQUIÇÁ, 03 abril 2022 (TATOLI)–Kandidatu Prezidente Repúblika (PR) hosi Partidu Congresso Nacional de Reconstrução de Timor (CNRT) períodu 2022-2027, ho númeru sorteiu 01, José Ramos Horta, promete sei la taka atividade arte-marsiál, bainhira hetan fiar hosi povu sai Xefe Estadu.

“Informasaun espalla dehan ha’u eleitu karik ha’u sei taka arte-marsiál, atu konta oituan momentu ne’ebá ha’u nu’udar Primeiru-Ministru nunka taka arte-marsiál no nein espulsa ema ruma hosi fatin ne’ebé de’it. Ha’u mós atu hateten, nein Governu no Prezidente Repúblika mak taka ka loke arte-marsiál,” Horta hato’o kompromisu polítiku, durante kampaña prezidensiál segunda volta ho tipu mini-kampaña, iha sede partidu CNRT, iha munisípiu Liquiçá, domingu ne’e.

Notísia relevante: KRAM kontinua komunika líder arte-marsiál tolu hodi submete planu atividade

Eis Prezidente Repúblika períodu 2007-2012 ne’e konta katak, Governu Aliansa Maioria Parlamentár (AMP), konsege hamosu lei kona-ba asegura arte-marsiál.

Apoiante sira simu Kandidatu Prezidente Republika períodu 2022-2027, José Ramos Horta, durante kampaña iha sede CNRT Liquiçá, domingu (03/04). Imajen TATOLI/António Dasiparu

“Governu AMP ne’ebé ha’u mak nomea iha tinan 2007, nomea tanba mai hosi maioria Parlamentár, segunda lejizlatura hamosu lei ida kona-ba atu asegura arte-marsiál, iha ne’ebá mak altera tiha lejizlasaun ne’e atu regulariza mós arte-rituál. Fó oportunidade ba hotu-hotu atu kria arte-marsiál ou arte-kulturál iha kuadru legál ne’e,” nia konta.

Horta konsidera, iha Estadu Direitu Demokrátiku bele iha asosiasaun klubu despostivu, kulturál, arte-marsiál, no arte-rituál, ne’ebé hanesan direitu povu atu organiza-an konforme lei ne’ebé Governu estabelese, tanba lei ne’ebé eziste sempre halo konsultasaun ho grupu arte-marsiál, sosiedade sivil no entidade relevante.

“Ha’u ema ida iha kakutak oitoan ho sentidu justisa, arte-marsiál iha joven rihun ba rihun maski disiplinadu tebes, kuandu elementu ne’e maka halo problema, nia mak tenki simu justisa la’ós taka fali arte-marsiál ne’e. Kestaun ne’e ha’u-nia hanoin desde uluk kedas,” nia afirma.

Iha loron 2 jullu 2013, Governu liuhosi desizaun Konsellu Ministru estraordinária, hasai Rezolusaun Governu númeru 16/2013 kona-ba estinsaun Grupu Arte-Marsiál (GAM) no determina estinsaun ba grupu Persaudaraan Setia Hati Teratai (PSHT), Ikatan Kera Sakti (IKS) no Klibur Oan Rai-Klaran (KORK), hodi bandu totál kontinuasaun ba kualkér atividade.

Rezolusaun ne’e define medida lubun atu estabelese hikasfali órden públika no hakmatek iha sosiedade, ne’ebé hetan ameasa hosi hahalok hirak ne’ebé mak grupu sira halo.

Nune’e mós, Parlamentu Nasionál aprova iha loron 06 marsu 2017 no Prezidente Repúblika promulga iha 12 abríl 2017, lei númeru 5/2017 19 abríl kona-ba rejime jurídiku prátika Arte-Marsiál no Rituál sira, Arma Branka, inklui Rama Ambon no kinta alterasaun ba Kódigu Penál.

Iha tinan-2017 nia laran, Parlamentu Nasionál atualiza lei númeru 5/2017 kona-ba atividade arte-marsiál ho finalidade harii Komisaun Reguladór Arte-Marsiál (KRAM) ne’ebé tutela ba Sekretaria Estadu Juventude no Desportu (SEJD).

KRAM harii tuir lei númeru 10/2008 16 jullu, ho objetivu regulariza organizasaun arte-marsiál, ne’ebé ninia atividade atu kumpre lei no kontinua mantein pás, estabilidade hodi garantia dezenvolvimentu nasionál ne’ebé sustentável, integradu, períodiku no ekilibradu iha aspetu hotu.

Nune’e, iha loron 19 fevereiru 2020, Governu liuhosi reuniaun Konsellu Ministru, aprova Proposta Rezolusaun Governu ne’ebé aprezenta hosi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, ba revogasaun Rezolusaun Governu númeru 16/2013 10 jullu, ne’ebé bandu GAM hala’o atividade.

Ho aprovasaun rezolusaun ne’e, maka GAM bele prátika maibé tenke tuir lei tanba iha rezolusaun antes ne’e bandu labele prátika, maibé hafoin revoga rezolusaun anteriór, agora bele prátika maibé tuir lei.

Jornalista : Antónia Gusmão

Editora     : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!