iklan

NASIONÁL, EKONOMIA, HEADLINE

Governu hakarak revee lei impostu seletivu hodi normaliza presu sasán

Governu hakarak revee lei impostu seletivu hodi normaliza presu sasán

Traballadór sira halo atividade hasai sasán iha kontentór laran, iha Portu Tibar, sesta (07/10/2022). Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 02 agostu 2023 (TATOLI)–IX Governu Konstitusionál tau ona iha planu atu revee Lei Taxa Importasaun ho intensaun hakarak normaliza filafali presu sasán importadu.

“IX Governu ninia polítika mak atu hatún taxa hodi nune’e presu sasán labele sa’e, entaun iha Lei Orsamentu Retifikativu ne’ebé sei submete ba Parlamentu Nasionál ami sei halo revizaun ba buat rua, primeiru mak sei halo revizaun ba taxa importasaun, ne’ebé iha lei orsamentu agora ne’e uluk hosi 2,5% sa’e ba 5%, no Lei Orsamentu Retifikativu ne’e ita sei hatun filafali ba 2,5% katak fila ba normál,” Vise-Ministru Finansa, Helder Lopes, hateten iha Ministériu Finansa, iha Aitarak-laran, kuarta ne’e.

Notísia relevante : PN aprova OJE 2023 hasa’e taxa impostu seletivu ba konsumu nian

Aleinde ne’e, Governu hakarak hatún taxa importasaun ho intensaun bainhira iha sasán importadu karik kustu labele sa’e, hodi nune’e bainhira negosiante fa’an karik folin tun.

Governu mós sei halo revizaun ba lei impostu seletivu, hodi hatún presu masin-midar.

“Sei hatún mós impostu seletivu, liu-liu ba masin-midar, tanba antes ne’e hasa’e impostu $1 kada kilograma agora hatún ba normál, katak impostu ba masin-midar sei halo lakon tiha. Ida-ne’e ho intensaun katak masin-midar tenke hatún impostu para folin ne’e tun tanba nia nu’udar matéria prima ba empreza kiik no médiu sira tanba folin sa’e afeta ba negósiu kiik sira, tanba ne’e hakarak hatún folin hodi ajuda empreza kiik sira halo negósiu,” Vise-Ministru argumenta.

Governante ne’e subliña, planu revizaun ba lei rua ne’e sei tau iha Orsamentu Retifikativu tanba Governu anteriór tau iha Orsamentu Jerál Estadu.

Antes ne’e, Governu introdús impostu seletivu konsumu foun  kompostu hosi 10% ba karreta ho valór liu rihun $10, 20% ba karreta ho valór liu rihun $25, 30% ba veíkulu ho valór liu $550.000. Aumenta iha impostu konsumu tabaku ho produtu tabaku seluk hosi $50 kada kilograma sa’e ba $100, impostu konsumu foun $1 kada kilograma ba masin-midar, introdusaun impostu konsumu foun ho valór $3 kada litru ba babida asukarada (fanta, coca-cola, Sunkist, sprite no seluk tan).

 Jornalista     : Antónia Gusmão

Editora          : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!