iklan

EKONOMIA, MUNISÍPIU, VIQUEQUE

Autoridade Irabin de Baixo husu Governu hadi’a irrigasaun Lawadare Uatucarbau

Autoridade Irabin de Baixo husu Governu hadi’a irrigasaun Lawadare Uatucarbau

Xefe suku Irabin de Baixo, postu Uatucarbau, munisípiu Viqueque, José Baptista do Carmo.

VIQUEQUE, 16 fevereiru 2024 (TATOLI)-Xefe suku Irabin de Baixo, Postu Uatucarbau, Munisípiu Viqueque, José Baptista do Carmo, husu Governu liuhusi Ministériu   Agrikultura Pekuária Peskas no Floresta (MAPPF) hadi’a irrigasaun Lawadare ne’ebé liga ba natar 25 ektare hetan estragu husi mota hodi agrikultór sira halai natar.

“Ha’u husu governu hadi’a Lawadare ne’ebé mota estragu sai hanesan problema ba povu agrikultór sira.  Mota estraga tiha agora daudaun bee bele ba agrikultór sira-nia batar. Tan ne’e, presiza hadi’a lalais atu agrikultór sira bele halo sira natar hodi hasa’e produsaun hare,” José Baptista do Carmo, hateten ba Agência TATOLI.I,P liuhosi telefónika, ohin.

Autoridade lokál ne’e hatutan, natar Lawadare 25 ektare irrigasaun ne’e   hetan estragu husi mota ne’ebé akontese tinan kotuk fulan dezembru 2023 agora tempu besik halo natar ona, maibé Governu seidauk halo normaliza irrigasaun. Alende irrigasaun ne’e natar ne’ebé mota sobu purvolta 40 ektare iha área Kainunu, irrigasaun ba natar Baidubu ektare 150 iha fulan Janeiru 2024 udan bo’ot estraga totál kanál irrigasaun.

Nune’e mós   natar parte Kainunu, Agadiru, Sorloy Wa’aka, Kumbere mota estraga   halo normaliza ba mota Kainunu ne’ebé sobu agrikultór sira-nia natar bainhira la halo    normaliza fulan oin udan bo’ot bele estragu totál natar.

“Tanba ne’e Ministériu relevante destaka ona ekipamentu pezadu emerjénsia hodi hadi’a lalais irrigasaun sira-ne’ebé mota estragu. Se la hadi’a lais tinan ida-ne’e agrikultór sira-nia natar sai abandona tan ona”, nia hato’o.

Tanba iha postu Uatucarbau natar sira-ne’ebé irrigasaun aat sai abandona maka hanesan   natar Hae oli purvolta 25 ektare   abandona iha 2004 to’o 2024   tanba irrigasaun la di’ak nune’e   Governu presiza responde abitante sira-nia preokupasaun.

Tuir dadus populasaun tinan 2023 husi suku Irabin de Baixo ho totál hamutuk na’in-2.624 kompostu hosi aldeia hitu hanesan aldeia Betoria na’in-175, Lacoloroho’o na’in-423, Macaqui na’in-305, Macausa na’in236, Taradiga na’in-338, Taradai na’in-499 no Uatudere na’in-252 totál no totál uma-kain hosi aldeia hitu 500.

Hatan ba preokupasaun ne’e, diretór servisu agrikultura munisípiu Viqueque, Joaquin Fernandes, hateten, servisu agrikultura munisípiu tau ona atensaun no prekupasaun ba irrigasaun sira-ne’ebé mota estragu no relata ona ba nasionál hodi haruka ekipamentu pezadu hodi normaliza irrigasaun sira-ne’ebé mota sobu iha postu Uatucarbau.

“Kona-ba preokupasaun agrikultór Uatucarbau sira nian ba irrigasaun sira-ne’ebé mota estragu, ha’u hato’o ona relatóriu ba nasionál hodi haree agrikultór sira-nia preokupasaun. Hanesan irrigasaun Baidubu foin lalais halo tiha normalizasaun ba kanál, maibé mota estraga fali ne’ebé ami husu nasionál hodi apoia ekipamentu pezadu hodi halo normalizasaun. Enkuantu, irrigasaun Lawadare mota sobu duni ami nafatin tau atensaun no halo kordenasaun nasionál halo normalizasaun hodi ita-nia agrikultór sira bele halai sira-nia natar,” nia tenik.

Entretantu, programa Governu Konstitusioná da-sia, lidera husi Primeiru-ministru Kay Rala Xanana Gusmão, konsidera agrikultura hanesan baze dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál nasaun nian.

Tanba ne’e, iha Orsamentu jerál Estadu (OJE) 2024, orsamentu alokadu ba Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF) hamutuk 30.694.052 USD. Husi totál orsamentu ne’e, fundu alokadu ba programa aumentu sustentável produtividade no produsaun hamutuk 20.615.755 USD.

 

Jornalista : Vitorino Lopes da Costa

Editór        : Rafael Ximenes de A. Belo

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!