OÉ-CUSSE, 30 Janeiru 2025 (TATOLI) – Autoridade Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA), liuhusi Sekretária Rejionál Asuntu Agrikultura, simu ona hafoin sosa adubu orgániku Ako’y Magsasakang Orgániku (AMO), husi Empreza JJEA Agriventures.CO, ho kustu rihun $600 ho objetivu atu hasa’e produsaun agríkola no hamate peste iha natar no to’os.
Prezidente Autoridade RAEOA, Rogério Tiago Lobato, kuarta ne’e, akompaña husi Sekretária Rejionál Asuntu Agrikultura, Filomena Sila, simbolikamente simu ona adubu AMO husi Empreza JJEA Agriventures.CO husi nasaun Filipana hamutuk pakote rihun 27, hodi hahú utiliza ba natar no to’os sira iha Oé-Cusse.
Notísia relevante:PA RAEOA lansa adubu orgánika hasa’e produsaun no hamate Lakataru

“Adubu ne’e importante atu hasa’e produsaun, kuandu ita iha adubu ida kapaas ema hakarak halo produsaun, maibé dalaruma sira halo produsaun ne’e tanba adubu ladun di’ak. Entaun nia produsaun ladun iha, tan ne’e gasta osan rihun $600 atu selu pakote adubu AMO rihun 27, ne’e Atu hasa’e produsaun iha natar no to’os sira iha Oé-Cusse,” Prezidente Autoridade ne’e hatete hafoi simu abudu AMO iha edifisíu Agrikultura Oé-Cusse.
Adubu AMO aplika dahuluk husi natar sira, maibé ba oin sei halo mós ba iha ortikultura hodi kuda modo no produtu lokál hanesan ai-fuan sira.
“RAEOA la’ós rai bo’ot, ema ladún barak, entaun kuandu ita organiza didi’ak sei hetan mós rezultadu di’ak, tanba adubu ne’e aplika ona iha 2024 iha natar sira iha suku Lalisuk, ita hasa’e produsaun haree husi tonelada 2,5 ba tonelada 6,6, ne’e hatudu rezultadu di’ak ba agrikultór sira”, nia dehan.
Notísia relevante:RAEOA prevista adubu orgániku AMO iha orsamentu retifikativu 2024
Iha biban ne’e, Sekretária Rejionál ba Asuntu Agrikultura, Filomena Sila, informa,orsamentu ba sosa adubu orgániku ne’e prevee kedas iha Planu Orsamentu Jerál (OJE) 2025.
“Ita planeia ona iha tinan kotuk, ita hatama pedidu hodi integra iha OJE 2025 atu sosa adubu hamutuk pakote rihun 27, ne’ebé ohin simu ona husi kompañia, tanba objetivu husi adubu ne’e atubele rega ba iha to’os no natar,” nia afirma.
Adubu orgániku AMO, nu’udar adubu rahun ka uut, hanesan matéria agríkola ho nia funsaun atu haburas plantasaun, prevene peste, no moras hodi hasa’e produsaun.
Nune’e mós adubu referidu ho funsaun atu habokur ka fo nutrisaun ba rai no ba plantasaun agríkola. Demplotu hanesan dalan lori agrikultór sira ba sistema téknologia foun, ne’ebé hahú ona iha Timor-Leste, husi munisipíu 12 inklui RAEOA, husi pilotu implementasaun hatudu duni rezultadu hasa’e produsaun.
Notísia relevante:Rogério Lobato: produsaun hare sa’e maka’as iha RAEOA
Jornalista: Abílio Elo Nini
Editór: Florencio Miranda Ximenes




