DILI, 17 Setembru 2025 (TATOLI)—Konfederasaun Sindikatu Timor-Leste (KSTL) hamutuk ho Sekretária Estadu Igualdade Inkluzaun (SEII), kuarta ne’e, realiza semináriu ho tema ”Hamutuk aselera ratifikasaun kovensaun OIT 190: Kumpre kompromisu globál hodi realiza mundu traballu ne’ebé seguru no saudavél iha Timor-Leste”.
Implementadora ba programa KSTL, Eduarda Miranda Branco, hateten sira fasilita formasaun kona-ba ratifikasaun no konvensaun internasionál 190 ne’ebé foka ba eliminasaun no prevene violénsia inklui asédiu iha mundu traballu ba traballadór no empregadór sira husi área otelária, komérsiu no servisu públiku.
Semináriu ne’e hala’o ho objetivu atu ema hotu-hotu iha diretu ba mundu traballu ida-ne’ebé livre husi violénsia no fatin traballu tenke sai fatin ida bazeia ba dignidade no respeitu.
KSTL sempre iha kompromisu hodi foku ba asuntu traballadór sira liuliu kona-ba ratifikasaun konvensaun internasionál 190 kona-ba “eliminasaun violénsia inklui asédiu iha mundu traballu” ne’e importante tebes sai matadalan ba maluk traballadór no empregadór sira.
“Nune’e, sira bele hatene katak violénsia ida-ne’e la merese duni atu akontese iha fatin servisu nian, entaun inisiativa husi KSTL nian nafatin ezije ba parte Governu atu halo ratifikasaun ba kovensaun hodi prevene akontesementu violénsia iha servisu fatin,” nia informa ba jornalista sira iha salaun Luz Klarita, ohin.
Konfederasaun Sindikatu Timor-Leste (KSTL) sempre halo diálogu sosiál sira liuhusi fasilita formasaun lubuk ida ona ba traballadór sira, tanba Timor-Leste iha lei ba laborál maibé seidauk define espesifikamente ba traballadór sira.
Xefe Departamentu Relasaun Públika iha SEII, Domingos Xavier, informa SEII nia partisipasaun iha atividade ne’ebé organiza husi KSTL ne’e atu foku ba aselera ratifikasaun konvensaun 190 nian, ne’ebé foka ba prevensaun aktu violénsia hasoru traballadór sira iha servisu fatin.
“Entaun, SEII nia polítika klaru tanba ami luta ba direitu umanu hamutuk ho parseiru sira hodi bele ko’alia ba parte Governu no sosiedade sivíl, atu respeitu asuntu direitu umanu espesifikamente liga ba prvensaun violénsia bazeia ba jéneru,” xefe departamentu ne’e dehan.
Tanba, nia dehan, SEII iha programa prioridade haat (4) ne’ebé asegura no responde mós ba situasaun ezijénsia ba ratifikasaun konvensaun mak hanesan kapasitasaun institusionál, prevensaun violénsia bazeia ba jéneru, promosaun partisipasaun feto iha polítika no empoderamentu feto iha ekonómia.
“Nune’e, ami apresia tebes ho KSTL nia inisiativa ida-ne’e tanba sira mós la’ós foin halo advokásia maibé halo dalabarak ona, entaun ami iha kompromisu atu luta halo advokásia ba ratifikasaun ne’e rasik,” nia hateten.
Enkuantu atividade ne’e hala’o durante loron ida de’it partisipa husi traballadór no empregadór husi área otelária, komérsiu no servisu públiku.
Semináriu ne’e hetan fundu husi Organizasaun Internasionál Traballu (ITUC, AP) ho montante hamutuk $1,481.00.
Jornalista : Alexandra da Costa
Editór : Cancio Ximenes