DILI, 02 Novembru 2025 (TATOLI) – Organizasaun Naun-Governamentál (ONG) La’o Hamutuk hato’o submisaun ba Governu no Parlamentu Nasionál atu re-estruturasaun ba proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan fiskál 2026 nune’e aumenta alokasaun ba setór estratéjiku no sustentável.
Rekomendasaun ne’e bazeia ba La’o Hamutuk nia análize no observasaun ba polítika no investimentu iha proposta OJE 2026.
La’o Hamutuk rekomenta pontu lima importe inklui re-estruturasaun ba proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan fiskál 2026 mak hanesan tuir mai ne’e;
Dahuluk, La’o Hamutuk rekomenda atu konsidera preokupasaun husi komunidade liu husi relatóriu konsulta sidadania no mós presiza hadi’a métodu konsultasaun ne’ebé partisipativu no inkluzivu.
Daruak, La’o Hamutuk rekomenda atu Parlamentu no Governu koa despeza desnesesáriu.
Datoluk, rekomenda atu Governu no Parlamentu Nasionál hatuur polítika diversifikasaun ekonomia ne’ebé reflete ba realidade Timor-Leste.
Dahaat, “Ami mós rekomenda atu Parlamentu no Governu hodi halo re-estruturasaun ba proposta OJE 2026 nune’e bele aumenta alokasaun ba setór estratéjiku no sustentável hanesan edukasaun, saúde, agrikultura, bee moos no saneamentu,” nota imprensa ne’ebé TATOLI asesa, sábadu ne’e.
Dalimak, projetu Tasi Mane kuaze gasta ona biliaun ida-resin, husi estudu, konstrusaun estrada, aeroportu, inklui mós hola partisipasaun iha konsórsiu Greater Sunrise, maske kondisaun sira-ne’ebé kria hahú aat daudaun.
“Nune’e ami rekomenda atu halo analiza ho kle’an antes kontinua aloka osan. Ami nafatin iha tempu atu fó apoiu liuhusi ami-nia analiza ba proposta iha OJE 2026 ba deputadu sira iha Parlamentu Nasionál bainhira ita-boot sira hakarak halo diskusaun kle’an liután ho ami,” La’o Hamutuk nia submisaun ba Parlamentu Nasionál liuhusi Komisaun D (Ekonomia no Dezenvolvimentu) iha loron 29 Outubru 2025.
Rezultadu konsulta sidadania
Tuir konsultasaun sidadania ne’ebé Ministériu Finansa halo antes prepara orsamentu estadu, haktuir iha gráfiku 59,7% sidadaun maioria iha espetasaun boot katak: agrikultura nu’udar setór importante hodi kria empregu duké setór sira seluk. Signifika setór agrikultura, alende prodús ai-han, kria empregu, fornese matéria prima ba indústria ki’ik no indústria médiu sira inklui hamoris setór sira seluk.
Haktuir Primeiru Ministru iha diskursu durante konferénsia internasionál komérsiu TL- Australia iha Dili, hateten katak; labele hanoin haruka de’it joven ba servisu iha rai-li’ur.
La’o Hamutuk konkorda ho deklarasaun Primeiru Ministru nian katak labele hanoin haruka de’it Joven sira ba servisu iha rai-li’ur, maske sira sei hetan esperiénsia no aumenta sira-nia rendimentu (osan) no hadi’a sira-nia moris maibé labele haluha katak, ita lakon forsa traballu atu dezenvolve setór agrikultura iha Timor – Leste.
Komparasaun alokasaun orsamentu iha setór agrikultura
Proposta OJE 2026 ba setór agrikultura hamutuk hotu tokon $42 ekivalente ba 1,9% husi OJE konsolidadu tomak. Orsamentu ne’e aloka ba MAPPF, Fundu Infraestrutura (agrikultura), Agrikultura Munisípiu, Agrikultura RAEOA no Bambu Tibar.
Alokasaun ba MAPPF hamutuk tokon $22 atu finansia programa boot lima, sub programa 24 no atividade hamutuk 77; Sub setór hanesan agrikultura, hortikultura, kafé no planta indústria anuál hamutuk tokon $9, no alokasaun ba funsionamentu institusionál hamutuk tokon $8.
Alokasaun ba sub setór importante sira, pekuária veterináriu no teknolojia hamutuk tokon $1 liu, peska hamutuk tokon $1 liu no ba floresta hamutuk tokon $1 liu, maske sub setór hirak ne’e importante, maibé alokasaun orsamentu hamutuk hotu tokon (t) $4 liu de’it.
Bainhira halo komparasaun, proposta orsamentu ba setór agrikultura kada tinan, menus kompara ho orsamentu tinan 2024 no 2025 nian. Proposta orsamentu 2026 aloka ba MAPPF hamutuk tokon $22.2 menus (-$t3.6) hosi orsamentu atuál 2025.
Hamenus (ko’a) hosi programa Dezenvolvimentu Institusionál (-$t0.64), hosi programa Agrikultura, Hortikultura, Kafe no Plantas (-$t1.75), Pekuária (-$88.866), Peska (-$397.683) no Floresta (-$690.974). Governu hamenus mós tokon $1.2 husi servisu Agrikultura RAEOA nian no orsamentu agrikultura RAEOA 2026 hamutuk $522.840.
La’o Hamutuk husu ba Komisaun D iha Parlamentu Nasional atu halo fiskalizasaun ba terrenu no klarifika ho ministru no ekipa kona situasaun dezenvolvimentu agrikultura.
Proposta orsamentu 2026 aloka ba Fundu Infrastrutura (FI) hamutuk $13.233.455. Menus (-$3.538.867) husi orsamentu 2025. Redusaun ne’e tanba projetu barak selebra ona kontratu, no kontinua (on going) hela no sei termina projetu sira to tinan 2026. Orsamentu tinan 2024, ba projetu retensaun hamutuk 15 no projetu re-apropriasaun hamutuk 37 ne’ebé sei kontinua ate data prezente, no balun sei to 2026.
Ho razaun hirak-ne’e, proposta orsamentu ba FI tinan 2026 hamenus no sei foka ba atividade Konstrusaun no Supervizaun ba irrigasaun ne’ebé identifikadu ona.
La’o Hamutuk analiza katak, MAPPF investe barak ona ba infraestrutura irrigasaun, tratór no despeza administrativu sira, maibé falta atu dezenvolve poténsia produtu agríkola sira seluk ne’ebé TL iha, nu’udar setór ida-ne’ebé dinámiku atu oferese solusaun sustentável ba problema estruturál ne’ebé eziste tinan barak ona – hanesan empregu ba joven sira, kanaliza irrigasaun kiik ba toos, natar no reforsa ortikultura, inklui oinsa konservasaun bee, harii sentru formasaun agríkula integradu hodi fó formasaun agrikultór sira.
Peskiza setór agrikultura, peska, pekuária no floresta
Timor-Leste iha poténsia agríkola, peska, pekuária no floresta, no artejenatu oin-oin maibé seidauk dezenvolvimentu ho di’ak. Rezultadu peskiza hatudu katak, komunidade agrikultura iha área rural, maioria depende ba produsaun husi toos, natar, hare rai maran, hakiak animál, peska no produtu hosi floresta. Atividade hirak nee nu’udar fonte ai-han principal ba konsumu no rendimentu família, maibé nafatin enfrenta dezafiu infraestrutura, téknika, no apoiu husi Governu seidauk adekuadu.
La’o Hamutuk rekomenda atu Komisaun D Parlamentu Nasionál halo koordenasaun di’ak ho Governu liu- liu ho Ministériu Agrikultura (MAPPF), Ministériu Komérsiu no Indústria (MCI), Sekretária Estadu Kooperativa (SECOOP), Ministériu Koordenasaun Asuntu Ekonomia (MCAE) no SEFOPE tenke diskute no define estratéjia integradu atu kria programa, estratéjia no orsamentu. Programa agrikultura, peska, pekuária, floresta, komérsiu no artejenatu ki’ik sira tenke integra ba malu nu’udar ekonomia produtivu, renovavel no sustentável.
Dezenvolvimentu setór agrikultura, peska, pekuária no floresta la’ós de’it kestaun téknika, maibé prioridade polítika ba seguransa ai-han no dignidade povu Timor-Leste. Governu presiza kontinua investe iha kapasitasaun umanu, koordenasaun inter-ministeriál no inovasaun sustentável atu garante soberania alimentár no estabilidade ekonomika rai-laran.
Sub-setór pekuária, veterináriu no teknolojia
Sub-setór Pekuária, Veterináriu no Teknolojia nu’udar poténsia boot iha Timor-Leste, relatóriu Sensu Agrikultura 2019, hatudu katak 95% uma-kain iha Timor-Leste mak envolve iha atividade hakiak animál, maibé seidauk trasa estratejia polítika atu reforsa no promove nu’udar setór poténsia ba ekonomia komunidade.
Limitasaun orsamentu ba sub setór ne’e, hatudu ladún iha motivasaun di’ak atu promove no dezenvolve. Nu’udar ezemplu proposta orsamentu ba tinan 2026 aloka tokon $1.6 ho kategoria ba saláriu no vensimentu rihun $292,800, beins no servisu rihun $799,353, no kapitál minor rihun $538,840. Montante orsamentu ne’e konsidera seidauk adekuadu hosi perspetiva polítika atu responde ba númeru maioria populasaun nu’udar hakiak animál.
Pekuária nu’udar setór fundamentál ba seguransa ai-han, rendimentu prinsipál família no ekonomia rurál. La’o Hamutuk observa katak alokasaun orsamentu seidauk reflete realidade no nesesidade iha setór pekuária.
Esperiénsia tinan pasadu, balada hakiak rihun ba rihun mate tanba moras ou virus African Swine Fever (ASF) no Newcastle Disease. Faktu ne’e reflete frakeza iha sistema prevensaun, sistema intervensaun rápida hosi veterináriu no kontrolu sanitáriu hosi tékniku sira.
Dezafiu hirak-ne’e, halo povu hakiak-na’in sira sente frustrasaun tanba falla iha atendimentu veterináriu, ekipamentu la adekuadu, tarde no la konsege ajuda fó tratamentu adekuadu ba balada hakiak sira ho lalais. Agrikultór barak lamenta tanba, animál hakiak mak fonte rendimentu prinsipál família no ajuda sira-nia ekonomia, tanba ne’e lakon animál, lakon ekonomia, no afeta direta ba seguransa alimentár.
La’o Hamutuk rekomenda ba Governu ein-jerál no ba Sekretária Estadu Pekuária no Veterinária tenke fó prioridade alokasaun orsamentu ba programa Pekuária, Veterináriu no Teknolojia hodi reforsa di’ak liután servisu atendimentu ba populasaun to iha área rurál ho regulár. Presiza énfaze ba kapasitasun téknika, formasaun professional, no rede servisu veterináriu iha nivel lokál inklui preparasaun ekipamentu no teknolojia apropriadu hodi promove vasinasaun rutina ba animál hakiak sira.
“Kria programa tuir ita-nia kontextu ho investimentu, inovasaun teknolojia no sistema kontrolu sanitáriu ne’ebé di’ak, bele garante autosufisiénsia iha produsaun animál no redús importasaun naan hosi rai-li’ur,” La’o Hamutuk fó hanoin.
Sub-setór peska
Timor-Leste, jeográfikamente, iha liña kosteria ne’ebé naruk liu kilómteru 700, ho tasi ne’ebé riku ho ikan no rekursu marínu oioin. Sub-setór peska parte importante iha dezenvolvimentu ekonomia nasionál, maibé to’o agora seidauk dezenvolve ho di’ak, maske Governante sira uza “ekonomia azúl” hanesan orientasaun polítika.
Peskadór sira nafatin hasoru dezafiu barak, liuliu ekipamentu, fasilidade, infraestrutura no rekursu umanu ne’ebé limitadu. Dezafiu sira ne’e halo difisil atu esplora (kaptura) no dezenvolve peska nu’udar fonte prinsipál ba ekonomia nian.
Iha proposta orsamentu 2026, Sekretária Estadu ba Peska propoin total tokon $1,5 no aloka ba: Saláriu no Vensimentu rihun $644; beins no servisu rihun $700,280; no kapitál minor rihun $104,160. Estrutura orsamentu ne’e, hatudu falta iha prioridade ne’ebé mak tenke implementa hodi sustenta dezenvolvimentu sub-setór peska.
To’o agora, Timor-Leste konsidera hanesan nasaun ida ne’ebé prodús ikan no na’an per kapita ki’ik liu iha rejiaun Sudeste Aziátika no Pasífiku. Produsaun peska no pekuária ki’ik mak kontribui ba situasaun seguransa ai-han no má-nutrisaun ne’ebé kontinua afeta parte boot husi povu Timor-Leste. Realidade atuál mós hatudu katak Timor-Leste seidauk hatudu soberania alimentár, tanba kontinua importa ikan, boek no produtu “seafood” barak husi nasaun viziñu sira.
La’o Hamutuk rekomenda atu Governu aloka orsamentu ne’ebé adekuadu hodi kontinua dezenvolve setór peska, espesialmente hametin kapasidade peskadór sira (kapasitasaun no treinamentu) fasilita ró, mákina, no ekipamentu adekuadu atu peska iha parte tasi mane.
Tenke hadi’a infrastrutura, inklui Tempat Pelelangan Ikan (TPI), no harii merkadu espesífiku ba ikan no produtu husi tasi. Aleinde ne’e, formasaun ba joven peskadór, inklui formasaun oinsá halo manutensaun ba mákina, ró no ekipamentu ne’ebé Governu apoiu, atu asegura utilizasaun ba tempu naruk.
Sub-Setór Floresta
Proposta OJE 2026 hamutuk tokon $1,278, menus rihun $691 hosi Orsamentu 2025 tokon $1,97. Alokasaun ba Saláriu no vensimentu hamutuk rihun $450,648, beins no servisu rihun $646,535, no kapitál minor rihun $80,705. Redusaun orsamentu ida-ne’e reflete prioridade ne’ebé seidauk estavel iha valorizasaun setór floresta nian, maski setór ida-ne’e iha kontribuisaun boot ba seguransa ai-han, ambientál no sustenta ekonomia komunidade rural sira.
Produtu floresta aleinde madeira no naun-madeira, iha produtu agro-floresta oin-oin no jardín botániku nu’udar laboratóriu moris. Floresta iha kapasidade kapta bee, infiltra bee ba rai okos, hamoris bee matan, irrigasaun no travasaun udan been (ba mota no tasi), redús impaktu dezastre naturais no restaurasaun ambientál. Floresta no Reflorestasaun mak halo balansu ba erozaun, rai halai no destruisaun infrastrutura hanesan estrada, ne’ebé kustu restaurasaun boot liu.
Konserva didi’ak floresta sei fó benefísiu múltiplu ba nasaun: produsaun ai-han, ai-moruk no materiál médisinal, promosaun turizmu, kriasaun empregu, protesaun ambiente, edukasaun ambientál, no mós servisu ekosistémiku hanesan fatin ba balada moris sira. Programa Floresta tenke konsidera prioridade nasionál iha prosesu dezenvolvimentu sustentavel nasaun nian.
La’o Hamutuk rekomenda katak kestaun floresta tenke integradu iha dezenvolvimentu nasionál tomak, tanba iha dimensaun estratéjiku atu diversifika ekonomia nasionál. Setór ida-ne’e bele fó retornu boot ba nasaun, tantu iha aspetu ekonomia no sosiál, hanesan fonte produsaun ne’ebé sustentavel no reziliente ba mudansa klimatika.
Setór floresta tenke dezenvolve tuir dinámika dezenvolvimentu nasionál atu bele kontribui ba setór sira hotu iha ekonomia ida ne’ebé integradu. Programa reflorestasaun no konservasaun floresta presiza dezenvolve hamutuk ho inisiativa polítika ne’ebé partisipativu tanba mundu inklui Timor-Leste enfrenta hela krize klimatika.
TATOLI




