iklan

JUSTISA, HEADLINE

Família Saudozu Viríssimo Dias Quintas halo rekursu kontensiozu kontra desizaun nulidade estatutu mártir

Família Saudozu Viríssimo Dias Quintas halo rekursu kontensiozu kontra desizaun nulidade estatutu mártir

Família Saudozu Viríssimo Dias Quintas halo konferénsia imprensa iha salaun Esperansa, Delta, Tersa (05/05/2026). Imajen TATOLI/Natalino Costa

DILI, 05 Maiu 2026 (TATOLI)–Família husi Saudozu Viríssimo Dias Quintas halo ona rekursu kontensiozu hodi husu Tribunál Rekursu haree filafali Ministru Asuntu Kombate Libertasaun Nasionál, Gil da Costa ‘Oan-Soro’ ba nulidade estatu Saudozo Veríssimo Dias Quintas nu’udar mártir.

“Prosesu ne’e la’o hela, ami sei halo oposizaun haree mós rekursu kontensiozu ba nulidade estatu mártires Saudozo Veríssimo Dias Quintas tanba haree ba Ministru Asuntu Kombate Libertasaun Nasionál nia despaisu ne’e la’ós poder absoluta. Ita iha Estadu Direitu, tantu Primeiru-Ministru mós hanesan ne’e, sé mak atu kontrola despaisu Ministru nian ne’e só Tribunál mak kontrola, nia fundamenta ho didi’ak ka lae tuir lei númeru 3/2024 kona-ba estatu kombatente,” Reprezentante Família husi Saudozu Viríssimo Dias Quintas, Sergio Dias Quintas, hato’o ba Jornalista sira liuhusi konferénsia imprensa ne’ebé hala’o iha salaun Esperansa, Delta, Tersa ne’e.

Família hato’o rekursu kontensiozu ne’e hafoin Ministru Oan-Soro hasi desizaun hodi anula estatutu Viríssimo Dias Quintas nu’udar mártir.

Sergio Quintas, nu’udar oan husi saudozu, konsidera katak desizaun ne’e ladún iha fundamentu tanba la haree didi’ak kona-ba estatutu mártires .

Ministru hasai despaisu iha númeru 5 kona-ba deklarasaun anulasaun Rejistu Veríssimo Dias Quintas bazeia ba lei númeru 3/2024 no husi lei ida-ne’e hodi fundamenta despaisu hodi hasai títulu mártir ba Viríssimo Dias Quintas.

Notísia relevante : MAKLN deside halakon direitu Pensaun Mártir ba Saudozo Verissimo Dias Quintas

Sergio Quintas nota, Ministru la fundamenta didi’ak kona-ba nia despaisu, iha kritériu lubuk ida mak haluhan inklui, hanesan iha artigu 10 lei númeru 3/2024, iha ne’ebá hateten katak ema ne’ebé mak mate iha okupasaun Indonézia to’o 25 Outubru 1999 konsidera hanesan mártir.

“Ne’e lei mak dehan, ida tan iha lei ne’e mós hateten katak iha artigu 12 númeru 1 dehan katak bainhira hasai ema-nia mártir ida kuandu nia prátika krime kontra Seguransa do Estadu ou krime kontra uma idade ida-ne’e mak bele hasai ema-nia mártir. Pergunta mak serake Viríssimo Dias Quintas envolve ona krime kona-ba Seguransa do Estadu ou krime kontra umanidade lae, iha lei balun iha norma lubuk ida iha, enkuantu despaisu Ministru ne’e la temi,” nia katak.

Sergio Quintas hatutan: “Ami la’ós atu mai defende ami-nia an, maibé husik ba órgaun soberanu seluk mak haree despaisu ida-ne’e, liuliu despaisu Ministru nian. Despaisu Ministru ida-ne’e fundamenta bazeia ba lei númeru 24 ka lae. Lei númeru 24 ne’e mak ko’alia kona-ba estatutu kombate ho mártir sira. Ministru mós sira iha nia despaisu hodi elemina kualidade Viríssimo Dias Quintas nu’udar mártir. Mas nia haluhan iha artigu balun lubuk ida mosu liga ba mártir sira.”

Família prontu devolve medalla

Sergio Quintas hateten, família prontu devolve hikas medalla no sasán sira ne’ebé Estadu atribui ba Saudozo Viríssimo, eseptu osan, família labele entrega tanba osan ne’e saudozu nia kaben, Olinda Dias Quintas mak simu.

“Iha despaisu númeru 6 dehan katak o presente despaixu efeito emediatos signifika katak prodús kedas efeitu emediatos. Nu’udar família prontu para atu entrega medalla, mas ligasaun ho osan labele tanba osan ida-ne’e matebian Olinda Dias Quintas mak simu, maibé nia mate ona,” nia dehan.

Tanba ne’e, reprezentante família Saudozu Veríssimo prefere Tribunál mak deside validade Ministru nia  despaisu.

“Ha’u-nia fuuk ne’e mutin ona, serbisu kle’ur ona iha Tribunál ka setór justisa, ne’ebé opozisaun ba nulidade ba estatutu Viríssimo nian ne’e ami hato’o ona Tribunál, husik órgaun seluk mak deside Ministru nia desizaun ne’e,” nia katak.

Keixa hasoru Timor Maubere

Iha biban ne’e mós, Sergio Quintas hato’o ona keisa hasoru Luciano Valentim da Conceição ‘Timor Maubere’ husik ba iha Tribunál mak justifika.

“Señor Luciano Maubere, ha’u hatene ita-nia karaterístika ne’e invesedór, manipuladór, prosesu la’o tiha ona iha Tribunál, n’ebé ita sei hasoru malu iha Tribunál. Tanba ha’u hatama tiha ona prosesu ida kona-ba nia (Luciano) kona-ba indenizasaun ba ha’u-nia onra rejista hela iha ne’ebá,” nia tenik.

Iha fatin hanesan, Oan husi Saudozu Viríssimo Dias Quintas, Cesar Dias Quintas, nota, asuntu nulidade estatu Saudozo Veríssimo nu’udar mártir ne’e iha indísiu ba konspirasaun ne’ebé halo husi grupu balun hasoru Ministru Asuntu Kombatente Libertasaun Nasionál, Gil da Costa ‘Oan-Soru’

Tuir nia katak, antes ne’e, Timor Maubere bá hato’o keixa dala-rua ba Konsellu Kombatente Libertasaun Nasionál Munisípiu Lautein, maibé instituisaun ne’e rejeita halo nulidade ba liurai Viríssimo Dias Quintas nia estatutu nu’udar mártir. Hafoin Konsellu Kombatente Libertasaun Nasionál Lautein rejeita maka grupu balun lori fali mai nasionál.

“Tuir loloos ne’e atu halo nulidade ne’e husi Konsellu Kombatente Libertasaun Nasionál Munisípiu Lautein mak rekomenda mai nasionál, la’ós husi leten mak bá kraik, tanba ne’e-ida hanesan konspirasaun ida-ne’ebé grupu balun halo,” nia haktuir.

Nia subliña, desizaun ka despaisu Ministru ne’e iha tendénsia nakonu ho parsialidade.

“Despaisu Ministru bazeia de’it ba grupu balun halo de’it abaixu asinadu sei halo notifikasaun, verifikasaun liuhusi Konsellu Kombatente Nasionál Munisípiu Lautein. Ha’u hatene sira grupu balun halo ejize keixa, maibé husi munisípiu la fó. Tanba ne’e, ha’u apresia no ha’u fó ha’u-nia respeitu ba Konsellu Kombatente Libertasaun Nasionál Lautein,” nia tenik.

Cesar Dias Quintas kestiona tanba Ministru Asuntu Kombatente Libertasaun Nasionál foin deside foin halo nulidade ba Viríssimo Dias Quintas nia estatutu ne’ebé estatutu sai martires ne’e iha la’o ona dezde tinan 20-resin ona.

“Tanba sá iha ona tinan 20- resin foin halo nulidade. Prosesu sira hanesan ne’e la fasil, momentu halo verifikasaun baze dadus veteranus ne’e envolve ona ema barak, rona ema barak hafoin deside ida-ne’e, karik atu halo nulidade ne’e tenke mós rona ema sira ne’e, karik iha buat husu mós sira-nia responsabilidade,” nia dehan.

Família bazeia ba konsultasaun

Nune’e mós, Oan husi Saudozu Viríssimo Dias Quintas, José Quintas, realsa katak Saudozu Viríssimo Dias Quintas nia família la aseita Ministru Asuntu Kombate Libertasaun Nasionál 5/MACLN//2026 nia desizaun tanba bazeia ba konsultasaun no responsável rezisténsia rejiaun 1 no haree ba família Masakre Muapitine nia reklamasaun inklui komunidade balun ne’ebé hamosu ona protisaun hamutuk ema na’in-60.

“Iha sira-nia deklarasaun, sira iha akuzasaun rua, ida Maskre Muapitine, rua Saudozo Veríssimo ho nia oan no maun alin sira tun mai iha vila Lospalos iha tinan 1976. Nune’e, família rekoñese katak Saudozo mós envolve iha Masakre Muapitine ne’e hamutuk ho nia maluk na’in-haat hodi oho direta nia maluk timoroan na’in-lima maibé momentu situasaun mak obriga duni,” nia dehan.

José Quintas dehan, istória ne’e tenke konta ho loloos no kompletu tuir realidade labele konta rohan de’it hodi prejudika fali parte seluk.

“Tanba iha relatóriu Chega! Tanba sá mak iha momentu Masakre Muapitine ne’e Lospalos la esplika espesifikamente hato’o katak akontesimentu ne’e la’ós na’in-lima nia hakarak rasik hodi oho sira-nia maluk timor-oan na’in lima,” nia hato’o.

Bazeia ba sasin ne’ebé sei moris katak iha loron 08 Dezembru 1983, Autoridade Indonézia anúnsia katak komunidade sei iha serimónia libertasaun ba dadur klandestina na’in-lima FALINTIL nian husi Komando Distrik Militer (Kodim) 1629 Lospalos, maibé autoridade másimu Indonézia iha Lospalos derrepente muda programa libertasaun dadur ba fali masakre hodi aprezenta dadur na’in-lima inklui ema na’in-lima ne’ebé atu oho sira.

“Señor Julio Freitas altura ne’ebá nu’udar Xefe Suku Muapitine oho Angelo Barboja. Señor Armado Ribeiro Xefe Aldeia haruka hodi oho Luís Xavier, Señor Francisco Pinto altura ne’ebé nu’udar Xefe Aldeia haruka hodi oho Señor Alvaro Freitas, Señor Liurai Viríssimo altura ne’ebá Xefe Suku Fuiloro haruka hodi oho Alberto dos Santos no ikus liu Señor Aleixo Pereira Adjuntu Xefe Suku Muapitine haruka hodi oho Señor Francisco Oliveira, informasaun loloos mak ne’e,” José Quintas, konta tuir.

Maski nune’e, José Quintas hateten, Viríssimo Dias Quintas nia jestu ne’e ema ne’ebé kolabora nafatin rezisténsia tuir saida mak Fauatino dos Santos Renan Selac fó sai ona katak Viríssimo Dias Quintas mós ema mártires.

“Tanba ema ne’ebé hetan orden direta husi Komandante boot sira hodi estabelese sede CNRT iha nia uma Fuiluru to’o uma ne’e hetan sunu. No agora uma ne’e harii hela Bandeira CNRT nian iha ne’ebá,” nia tenik.

Jornalista     : Natalino Costa

Editora          : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!