DILI, 17 maiu 2023 (TATOLI) – Embaixada Austrália iha Timor-Leste no Fundu Nasaun Unida ba Labarik (UNICEF) asina akordu hodi apoiu finanseiru ho valór dolar austrálianu millaun 4 atu implementa programa Inisiativa Asesu ba Vasina no Seguransa Saúde (VAHSI) iha Timor-Leste.
Enkarregada Negósiu iha Embaixada Austrália, Caitlin Wilson, rekorda durante Covid-19, labarik barak la hetan asesu ba vasinasaun. Tanba ne’e, Austrália fó fundu atu asegura katak labarik hotuhotu bele hetan vasinasaun hodi hametin labarik sira-nia imunidade hasoru moras oioin.
“Iha momentu ida-ne’ebé kontente tebes ba Governu Austrália atu ajuda labarik no adolesente timoroan sira liuhosi fó vasina Covid-19 no imunizasaun ba pólio. Austrália fó apoiu finanseiru hodi ajuda Governu Timor-Leste atu asegura labarik sira labele hetan moras oinoin”, Caitlin Wilson hateten nia diskursu iha kampaun ONU Caicoli, ohin.
Nia rekorda, Austrália nafatin iha kompromisu atu kolabora ho parseiru sira hanesan UNICEF, OMS no World Vision TL hodi fornese asisténsia téknika hodi ajuda funsionáriu Ministériu Saúde hodi fornese kolesaun no formasaun ba dadus ho kualidade.
Reprezentante UNICEF iha Timor-Leste, Bilal Durrani, agradese ba apoiu finanseiru husi Governu Austrália liuhusi Departamentu Negósiu Estranjeiru no Komérsiu (DFAT) nian.
“Ida-ne’e hanesan fundu foun ida atu asegura katak Timor-Leste sei hametin liután sistema saúde nian tanba vasinasaun Covid-19 hanesan vasinasaun ne’ebé integra ona iha servisu imunizasaun rutina no apoia introdusaun vasina foun sira hanesan papillomavirus umanu (HPV) sira.
Nia dehan, durante ne’e MS hetan apoiu makas husi parseiru dezenvolvimentu sira hanesan Governu Austrália no nasaun sira ne’ebé introdús sistema sira atu ajuda no responde ba moras sira ne’e.
Diretór Jerál Interinu Prestasaun Servisu Saúde iha Ministériu Saúde, Nilton do Carmo da Silva, informa serimónia asinatura MoU entre Governu Austrália no UNICEF ida ne’e atu foka ba iha imunizasaun, liuliu oinsá atu bele haree no hasa’e kapasitasaun, profisionál saúde no mós risku sira ne’ebé mak sei mai husi implementasaun vasina sira.
“Iha ne’eba sira foka mak atu hasae ita-nia pesoál saúde sira-nia kapasidade liuliu ba sira ne’ebé mak haree ba programa imunizasaun nian, depois daruak preparasaun rai vasina no utilizasaun vasina, husi fundu ne’e foka ba iha oinsá bele enkoraza no reforsa ita-nia komunidade sira ba iha atividade imunizasaun nian”, nia afirma.
Projetu VAHSI sei implementa iha munisípiu 13, inklui Zona Administrativa Espesiál, Oe-Cusse Ambeno (RAEOA) ho durasaun ba implementasaun projetu ne’e sei to’o tinan ida resin.
Jornalista : Felicidade Ximenes
Editór : Zezito Silva




