DILI, 06 Jullu 2026 (TATOLI) – Konsellu Imprensa (KI) simu orsamentu adisionál hamutuk $200.000 husi Governu, liuhusi Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão, hodi fasilita formasaun hamutuk 15 ba jornalista sira iha tinan-2026 ne’e. Orsamentu ne’ebé aloka ba kategoria Bens no Servisus ne’e, mosu husi preokupasaun Governu nian kona-ba kualidade kobertura sosiál ne’ebé konsidera seidauk kle’an. Maski nune’e, hodi responde ba planu ezekusaun ne’e, komunidade mídia, inklui asosiasaun jornalista sira no ezekutivu meiu komunikasaun sira, husu transparánsia másimu, mudansa iha metodolojia, no monitorizasaun ba nia outcome (rezultadu).
Prezidente Timor-Leste Press Uniaun (TLPU) Cândido Alves rekoñese katak formasaun ne’ebé KI fasilita ba jornalista sira importante tebes.

Maibé maneira realiza formasaun mak ladun di’ak tanba barak hala’o iha Dili mak sei la fó susesu ba formasaun referida.
“Formasaun ne’e buat di’ak ida, maibé nia la furak mak ne’e, sé ita foku formasaun iha de’it Dili jornalista ida ba tuir, maibé redasaun telefone tuir atu ba kobertura, ida-ne’e mak fó ona impaktu no jornalista rasik la fokus, ida-ne’e mak formasaun hotu tenke hili iha Munisípiu sira hanesan, Maubissi, Likisá no seluktan atu nune’e formandu sira bele foku duni ba formasaun,” Cândido tenik.
Nia sujere, matéria ba formasaun la presiza atu fó bebeik 5W-1H (Se?, Halo saida? Iha ne’ebé? Hodi bainhira? Tanbasá? No, Oinsá?), tanba la tempu ona atu hakerek straigth-news, no tempu agora mak investigativu, indepth-reporting, pakote no buat seluktan.
“Agora tempu mak atu hakerek buat ne’ebé kle’an, la’ós hakerek bebeik kona-ba 5W-1H, tenke kapasita jornalista sira ho investigativu, indepth-reporting no hakerek pakote sira, ida-ne’e mak ita hakarak sujere ba KI,” nia hateten.
Nia mós husu ba KI atu foku oinsá ezekuta orsamentu ne’ebé hetan apoiu husi Governu hamutuk $200.000.
“Sira tenke foku duni tanba orsamentu ne’e boot uitoan, ita hatene katak sira halo ona formasaun ba jornalista sira dala ida, foin mak halo iha Maubissi, sé sira tarde bebeik mak la konsege to’o iha tarjetu (alvu), sé ita to’o duni tarjetu maibé sekedar de’it, maibé ita akompaiña lai sira halo ne’e ba oin oinsá,” nia afirma.
Enkuantu, Prezidente Asosiasaun Jornalista Timor-Leste (AJTL) Zevonia Vieira apresia ho Governu ne’ebé intensaun di’ak hodi fó prioridade hodi dezenvolve mídia ho kualidade liu.

“Ida-ne’e importante tebes, tanba atu sai jornalista ne’ebé kaulidade ho profesionál presiza dezenvolve kapasidade jornalista sira, liu-liu oinsá halo reportajen investigativu ba boa governasaun, direitu umanus, asuntu sosiál, ambientál no seluktan ne’ebé presiza duni atu públiku hatene. Husi apoia $200.000 ne’e ho montante ne’ebé boot tebes, Konsellu Imprensa presiza zere ne’e ho didi’ak, hodi bele hatudu rezultadu ka outcome ne’ebé aas katak, jornalista hira ona mak iha ona kapasidade hodi halo investigasaun, hodi publika iha Plataforma mídia sira,” Zevonia hateten.
Nia sujere, iha formasaun hanesan ne’e, nia rezultadu ba oin, katak jornalista sira halo ona reportajen investigativu, nune’e osan ne’ebe governu aloka ne’e, iha duni nia benefísiu katak uza ho di’ak duni.
“Formasaun ne’ebé KI halo daudauk ne’e pertinente tebes ho situasaun ka kontestu ne’ebé agora, iha buat barak ne’ebé akontese iha sosiedade ema barak diskuti, públika iha Plataforma sosiál mídia. Entaun importante tebes ba jornalista sira hodi hasa’e sira-nia skill oinsá halo investigasaun ba asuntu ne’ebé públiku preokupa, no tempu to’o ona para jornalista sira iha kapasidade ne’e aas liu hodi halo investigasaun, labele to’o de’it iha straight news, depende ba press conference ka press release, kobertura seremoniál sira,” nia hateten.
Nia hatutan, mídia no jornalista sira presiza hakerek kle’an, nune’e hamosu hanoin krítiku husi públiku kona-ba situasaun ne’ebé akontese.
“Entaun treinamentu sira kona-ba investigasaun sira ne’ebe presiza duni iha tempu agora no importante, maibé la’ós to’o de’it iha treinamentu. KI tenke kontinua fó hanoin, no presiza monitoriza reportajen sira halo duni investigasaun ka lae? Tanba KI mós iha responsabilidade boot ida atu dezenvolve mídia iha Timor-Leste, hodi atinji outcome ne’ebé boot, tanba ho orsamentu boot, tenke duni atinji mós rezultadu bo’ot ne’ebé governu hakarak no Asosiasaun sira hakarak,” Zevonia afirma.
Ho fundu boot ne’e la bele to’o de’it iha formasaun, maibé tenke iha nia follow up (Atualizasaun) hodi haree rezultadu husi kada jornalista ne’ebé tuir ona treinamentu intensivu.
“KI tenke halo saida tan? Ne’e KI tenke hanoin no tau iha planu, KI sira kontinua halo monitorizasaun ka la’e? Sé karik osan ne’e bele aloka ba jornalista sira ne’ebé tuir ona treinamentu, sira bele kria klube ida halo investigative collaborative, no fó fundu ba sira atu sira bele apoia sira, atu hakerek artigu ka produs istoria investigativu, tanba ita hatene kondisaun mídia iha Timor dala barak laiha fundu hodi apoia sira, maske karik sira iha kapasidade naton, maibe laiha apoia finanseiru, hanesan babain koopera ho donor sira, depois sira tuir treinamentu kona-ba ambientál, ami halo akordu ho sira, katak sira hatama proposta hodi hakerek produs sira-nia istoria, no AJTL sei fó sira fee maske la barak, maibé ida-ne’e apoia kiik nebe AJTL tenta atu oferese ba partisipante sira, nune rezultadu husi treinamentu ne’e ita bele hare sira bele produs buat ruma,” nia subliña.
Tuir nia, KI bele kria small grant ka fundu ki’ik ba partisipante sira ne’ebé tuir ona formasaun.
“Idea seluk KI presiza kontinua treinamentu investigativu ba partisipante ne’ebé hanesan, ba etapa segundu nian, nune partisipante nee kontinua upgrade sira-nia konesementu, nune’e bele haforsa liutan sira nian, no sira abetua ona ho investigativu, no iha akordu sira katak presiza iha klube ba investigativu,” nia katak.
Nia fó hanoin, bainhira partisipante sira ne’e independent los ona, no sira halo bebeik ona reportajen investigativu, KI bele aloka fali osan ba partisipante sira seluk ho métodu ne’ebé hanesan, nune bele haree nia rezultadu iha tempu-naruk.
“Formadór ne’e atu husi ne’ebe de’it la’ós kestaun ida, tanba ha’u sente formadór husi Indonezia husi Tempo, sira iha kapasidade di’ak hodi ajuda jornalista sira, sa tan ho kontestu ne’ebe la dook malu, ha’u fiar formadór husi Indonézia ka ne’ebé de’it, bele fasilita ho di’ak, importante fila ba partisipante no KI presiza iha hanoin atu kontinua kria planu, hodi sira bele kolabora hamutuk, hodi hatudu rezultadu,” nia dehan.
Nia subliña, KI fó ona formasaun investigative barak ona, maibé rezultadu sei miníumu tebes, nune’e presiza hanoin ona idea seluk atu bele atinji rezultadu ka outcome ne’ebé di’ak liu.
“Sa tan ita sai ona membru ASEAN, signifika asuntu ne’ebé mídia foti la’ós deit iha rai laran, maibé iha regionál ne’ebé iha nia relasaun ho rai laran, ezemplu issue kona-ba trafiku umanu, fronteira, droga, mafia ka online scam ne’e iha relasaun ho rejionál, oinsa mak jornalista ita-nian iha rede ho mídia sira iha rejionál, hodi buka tuir kazu sira ne’e. Kolaborasaun ne’e tenke mós iha nível rejiaun entre jornalista sira. KI presiza hanoin ida ne’e ona,” Zevonia konklui.
Perspetiva Mídia-na’in: “Jornalista no mídia kompleta malu”
Jornál Independente
Diretór Jornál Independente, José Sarito Amaral orgullu ba Governu bele oferese orsamentu hamutuk rihun $200.000 ba KI hodi fasilita formasaun ba jornalista sira hodi hakle’an koñesimentu no abilidade.
“Orgullu boot ba mídia sira hotu iha Timor-Leste tanba durante tinan barak ladun hetan apoiu másimu husi Governu ba formasaun sira, maibé iha tinan ida-ne’e ita hetan osan boot ba formasaun liuliu ba jornalista sira, ida-ne’e hanesan fundu espesiál ida-ne’ebé boot rihun $200.000 kompara ho tinan sira liu ba kotuk orsamentu ba kapasitasaun jornalista ne’e ki’ik,” José Sarito hateten.

Tanba ne’e, nia rekomenda ba KI atu utiliza orsamentu ne’e ho di’ak, atu nune’e bele iha duni rezultadu ne’ebé di’ak atu muda kualidade públikasaun notísia sira iha mídia ida-idak.
“Ha’u fiar ba Konsellu Imprensa atu utiliza osan ne’e ho di’ak, maibé ha’u mós rekomenda tan mak ne’e, tipu ou modelu formasaun ne’e mak presiza konsulta no halo peskiza kle’an, atu nune’e ita bele hatene loloos nesesidade jornalista nian kada mídia, tanba Konsellu Imprensa rasik observa de’it husi li’ur, maibé frakeza jornalista nian, oinsá mak bele hakerek di’ak, nusa mak durante ne’e la hakerek di’ak, ne’e so mídia ne’e rasik mak hatene, liuliu Xefe Redasaun sira, Editór sira, ho nune’e mak atu ezekuta orsamentu ne’e presiza halo peskiza kle’an, no halo konsiderasaun di’ak ho mídia sira,” Sarito tenik.
Nia hatutan, atu atinje esperansa kada mídia sira-nian mak formnasaun hotu tenke iha nia rezultadu ekivalensia ho nesesidade ne’ebé iha.
Nia mós husu ba KI atu hatene oinsá foti títulu formasaun tuir nesesidade atuál mídia nian tanba daudaun ne’e era dijitál no mídia konvensionál sira kontinua eziste nafatin maibé ho difikuldade.
“Kapasitasaun ne’ebé Konsellu Imprensa atu fó karik tenke tuir situasaun ne’ebé liga ho era ne’ebé agora ita la’o. Ita haree katak jornalista juniór, jornalista barak mak seidauk adapta másimu ba dijitalizasaun ne’e, nune’e mak sira presiza iha kapasitasaun di’ak kona-ba dijitál ne’e atu nune’e ita bele adapta evolusaun jornalista nian iha situasaun real ne’ebé ita enfrenta,” nia tenik.
Tuir nia, mídia ho jornalista tenke kompleta malu, bainhira mídia laiha jornalista mós laiha, mídia-nia dezenvolvimentu la’o ho di’ak konta mós ho jornalista.
“Ida-ne’e mak ita labele fó kapasitasaun de’it ba jornalista sira, se ita fó kapasitasaun de’it ba jornalista, maibé mídia ne’e laiha kbiit no kapasidade atu jere nia mídia, mídia ne’e mate jornalista atu ba ne’ebé , ida-ne’e mak dehan jornalista ho mídia ne’e kompleta malu, entaun presiza dezenvolve hotu mídia no jornalista, nune’e mak atu fó kapasitasaun ne’e la’ós ba jornalista de’it, fó mós kapasitasaun ba jestór mídia nian, oinsá sira bele hetan kapasitasaun adekuadu ba jestaun mídia nian liuliu iha setór marketing,” nia afirma.
Jestór mídia tenke hetan kapasitasaun atu jere mídia referidu eziste nafatin hodi kompleta malu ho jornalista.
“Jestór mídia sira mak hetan tan formasaun kona-ba jestaun redasaun, jestaun finansas ba mídia nian, ida-ne’e importante liu. Konsellu Imprensa tenke determina tipu formasaun hirak ne’e, labele ba loos de’it jornalista. Sira ne’e interdependénsia, sira kompleta malu, jestaun mídia la di’ak, jestaun redasaun la di’ak, mídia sei la’o runguranga. Entaun modelu formasaun ida-ne’e importante mós ba jestór ou mídia na’in sira. Dalaruma ema interpreta katak mídia na’in sira iha ona osan, maibé tenke hanoin katak kondisaun mídia iha Timor la hanesan kondisaun mídia iha rai-liur,” nia hateten.
Hanesan mídia-na’in, nia subliña ko’alia buat ne’ebé realidade no lakoi atu ko’alia buat ne’ebé mitus. Realidade mak kondisaun real mídia iha Timor-Leste laiha merkadu ho nune’e Governu presiza ajuda liuliu iha formasaun sira hanesan ne’e.
Jornál Timor Post
Diretora Jornál Timor Post hanesan mós na’in ba mídia referida Santina de Araujo hateten, ho situasaun dadaun ne’e, mídia barak mak mosu iha Timor-Leste ho nune’e jornalista sira presiza duni kapasitasaun.

“Haree ba realidade ne’ebé agora dadaun ita iha, mídia barak mak mosu, entaun jornalista sira presiza duni iha kapasitasaun iha área jornalizmu nian liuliu ita hetan osan husi Governu, liuliu Primeiru-Ministru fó osan direita ba Konsellu Imprensa, formasaun ne’e atu fó liu iha área sira hanesan, investigativu, indepth reporting, feature news ou bele aumenta tan ho hakerek opini sira ne’e, hanoin ne’e kapas tebes ba ita-nia jornalista sira, ita haree iha era dijitál ne’e ita hadau malu ho straight news ne’e la tempu ona,” Santina hateten.
Ezekutiva ne’e dehan, agora tempu ona atu halo notísia bazeia ba dadus atu nune’e bele sai referénsia ba Governu no instituisaun sira.
“Ba ha’u-nia parte mak haree oinsá bele utiliza métodu ida ne’ebé di’ak atu nune’e formasaun ne’e bele kona iha alvu, maibé agora Konsellu Imprensa foin fó formasaun dala ida iha Maubise, ba oin sei iha tan, formasaun ne’e di’ak, maibé ba ami hanesan mídia privadu sira liuliu konvensionál, iha situasaun ida ohin loron ami ho rekursu ne’ebé limitadu, la’ós Timor Post de’it, STL, Independente, Dili Post sira mós menus rekursu, se formasaun ne’e lori ba Munisípiu mak ami lakon iha kobertura sira,” nia konsidera.
Nune’e nia fó hanoin, se bele KI realiza formasaun iha kapitál Dili labele loron tomak maibé utiliza loron sorin atu nune’e iha loron sorin jornalista sira bele halo kobertura ba asuntu importante sira.
“Formasaun ba iha Munisípiu ho durasaun tempu-naruk, ida-ne’e susar tebes mai ami, iha Dili se mak atu taka nia-fatin halo kobertura. Entaun ha’u atu sujere de’it katak Konsellu Imprensa tenke identifika didi’ak, sira ne’e jornalista duni ka la’e, ou ita keta foti de’it estudante Universitariu sira balu karik iha área komunikasaun, se hili sira bainhira sira tuir tiha formasaun mai sira atu ba servisu iha ne’ebé atu implementa saida mak sira hetan. Nune’e mak formasaun ne’e fó duni ba jornalista sira atu sira bele aproveita didi’ak atu lori fila ba ida-idak nia mídia atu tau iha prátika kada loron, formasaun ne’e bele halo de’it iha Dili laran depois mak atur (regula) oráriu ne’e ha’u hanoin bele,” nia tenik.
Diretora Timor Post ne’e mós hatutan, KI tenke identifika didi’ak tanba ema ne’ebé tuir formasaun iha Munisípiu husi programa KI nian balun estudante Universitáriu.
“Se sira ne’ebé Konsellu Imprensa lori ba formasaun ne’e jornalista duni di’ak, se sira balun estudante Universitariu mak gasta osan de’it husi ita-nia Primeiru-Ministru fó ne’e saugati de’it, tenke fó duni ba jornalista atu nune’e formasaun ne’e bele kona duni iha alvu,” nia afirma.
Tempu ona ba KI atu hatur formasaun sira la’ós de’it iha investigativu maibé formasaun mós ba área espésifiku sira hanesan, iha área ekonomia, justisa, seguransa, saúde no seluktan atu nune’e jornalista iha koñesimentu kle’an dezenvolve notísia ida.
“Agora ne’e tempu ona, jornalista ita haree atu sai jornalista iha ona formasaun báziku, tanba mídia ida atu simu jornalista ida tenke haree ona katak ema ne’e iha formasaun báziku. Entaun ho osan $200.000 ne’e tenke tau duni formasaun iha área oioin, ita bele tau formasaun espésifiku liu ba iha área justisa, ba iha área ekonomia, ba iha área saúde no edukasaun, atu nune’e jornalista komprinde didi’ak iha área ne’e, atu nia halo notisia labele sala liuliu iha liafuan tékniku sira. Dalabalun ita haree iha mídia sira nia públikasaun sempre sala, ida-ne’e tanba sira seidauk iha koñesimentu di’ak presiza formasaun,” nia hateten.
Ho osan ne’ebé montante boot bele realiza mós formasaun ba jestór mídia sira-nian oinsa halo jestaun ba mídia idaidak tanba jornalista ho mídia kompleta malu.
Rekoñesimentu jornalista benefisiáriu iha formasaun dahuluk Maubisse
Jornalista Manuel Gusmão husi mídia Radiu Telivizaun Timor-Leste, Empreza Públika (RTTL,EP) hateten, hanesan benefisiariu ba formasaun investigativu faze dahuluk iha Maubissi di’ak tebes tanba ho formadór ne’ebé mai husi Indonézia ho esperiensia ne’ebé maka’as.
“Hanesan benefisiariu ida ba formasaun Konsellu Imprensa kona-ba oinsá hakerek notísia investigativu sente kontente tanba formasaun ne’ebé di’ak tebes, nia di’ak tanba mai ho formadór husi Indonézia ne’ebé ho esperiénsia kle’an iha jornál Tempo, nia hanorin mai ami materia lubuk ida, liga liu ba indepht reporting no investigativu, ne’e kapas loos,” Manuel hatete.
Nune’e nia fó hanoin mós ha KI katak formasaun sira hanesan ne’e tenke iha nia kontinuasaun atu forma jornalista sira atu hakerek notísia ne’e ho krítiku no labele hakerek notisia afavór de’it ba parte balun no kontra parte balun.
“Formasaun ne’e kapas tanba, hanorin ami oinsá hakerek notisia krítiku, buat ne’ebé laloos tenke hakerek, halibur dadus ho maneira oioin. Maibé formasaun ne’e hotu ona buat hotu fila fali ba kolega ida-idak sira implementa iha sira nia mídia ida-idak ka la’e,” nia tenik.
Nia mós husu ba KI atu utiliza orsamentu $200.000 ne’ebé Governu fó ho di’ak atu kapasita duni jornalista sira.
“Ha’u sujere ba Konsellu Imprensa atu utiliza osan ne’e ho di’ak, fó formasaun ba jornalista sira iha área espesífiku, ita tenke bolu formadór sira iha kapasidade di’ak iha área ekonomia, jurídiku, defeza seguransa, saúde, edukasaun, atu nune’e jornalista sira bele eleva di’ak sira-nia koinesimentu iha sira-nia servisu kada loron, ida-ne’e importante loos, KI tenke utiliza didi’ak osan ne’e ba formasaun sira hanesan ne’e,” nia konklui.
Klarifikasaun no Planu atividade husi Konsellu Imprensa
Prezidente KI Interina, Suzana Cardoso, klarifika katak KI realiza formasaun hamutuk sia (9) foku ba Investigative reporting, feature news, editoriál, kobertura ekonomia (koopera ho Banku Mundiál), business plan, no justisa. “Orsamentu ita utiliza duni orsamentu ne’ebé ita hetan apoiu husi Primeiru-Ministru ne’e,” nia relata.

Suzana dehan, formasaun ba jornalista sira la’ós responsavel husi KI, maibé tanba hetan konfiansa husi Governu liuliu Primeiru-Ministru mak fó biban ba KI hodi kapasita jornalista sira.
“Bainhira ami hetan apoiu orsamentu $200.000 husi Governu, ami halo kedan aprosimasaun ho Asosiasaun Jornalista sira, tanba ita hateke katak durante ne’e Asosiasaun sira mak fó formasaun ba jornalista sira ho apoiu doadór sira,” nia hateten.
Tuir jornalista seniór ne’e katak, apoiu ne’ebé Governu fó tanba públiku sempre kestiona kobertura jornalista nian ho nune’e mak Governu foti desizaun tau orsamentu hodi kapasita jornalista sira iha área oioin.
“Durante ne’e Primeiru-Ministru observa hela ita jornalista sira halo kobertura la halo kle’an ba asuntu sira, ida-ne’e mak nia rasik (Primeiru-Ministru) fó apoiu ne’e. Ita-nia formasaun sira sei foku liu ba investigativu,” nia tenik.
Tuir observasaun husi KI katak, mídia-na’in sira mak la sériu no la haruka jornalista ne’ebé senior ba tuir formasaun, maibé haruka fali jornalista foun sira ikus ladun implementa saida mak hetan durante formasaun.
“Tuir ami-nia observasaun katak, iha formasaun faze primeiru ne’e mídia balun la haruka sira-nia jornalista ne’ebé tuan ou iha koñesimentu naton mak ba tuir, maibé sira haruka fali jornalista baibain balun, balun mós haruka fali jornalista estajiadu balun ne’ebé foin tama, ida-ne’e mak la di’ak, ita hatene katak prosesu investigativu ne’e ko’alia kona-ba dadus, ko’alia kona-ba kualitativu no kuantitativu,” nia nota.
Tuir planu ne’ebé KI halo formasaun ne’ebé hala’o espesífiku ba Koordenadór Kobertura no Xefe Redasaun kada mídia, maibé mídia sira la kumpri.
Razaun ne’ebé haruka Koordenadór Kobertura no Xefe Redasaun atu nune’e bele hakle’an sira-nia koñesimentu oinsá organiza jornalista sira iha redasaun ida-idak tanba pesoa na’in-rua (2) mak iha desizaun másimu iha redasaun.
“Iha redasaun só ema na’in-rua de’it mak iha desizaun kona-ba kobertura, mak Koordenadór Kobertura no Xefe Redasaun. Ema na’in-rua (2) ha’u temi ne’e ida mak ba tuir formasaun kona-ba investigativu no seluk tan ami fó, sira fila mai bele forma ekipa ida iha ida-idak nia redasaun bele implementa ona kobertura kle’an, halibur dadus no buka informasaun ne’ebé mai ho faktu no dadus kompletu, se haruka mak jornalista ida ba nia fila nia labele atu foti desizaun, Koordenadór Kobertura no Xefe Redasaun mak foti desizaun, jornalista labele implementa saida mak nia hetan iha formasaun ne’e, ida-ne’e mak ita-nia problema,” nia afirma.
Iha parte seluk kona-ba notisia feature, KI planu ona ba formasaun daruak nian, oinsá jornalista sira bele halo notísia feature iha área seguransa, polítika, asuntu sosiál no sei lori formadór husi Indonézia.
Formasaun seluk ne’ebé planu ona mak iha área ekonomia nian tanba mídia barak iha Timor-Leste gosta públika notísia ba de’it polítika liuliu asuntu kontraversiál polítika nian ne’ebé jornalista rame-rame ba kobertura hodi ignora asuntu sira importante liuliu ekonómika nian.
“Ita haree asuntu ekonomia ne’e importante tebes iha era ida agora ne’e. Ita nasaun ida-ne’ebé hahú dezenvolve-an, entaun asuntu ekonomia, jornalista presiza halo kobertura ida kle’an, sa tan ita agora foin mak tama ba membru ASEAN. Asuntu ekonomia nian ami koopera ona ho Banku Mundiál mak mai fó formasaun ba jornalista sira oinsá mak halo peskiza, oinsa foti dadus ho loos kona-ba ekonomia nian,” nia hateten.
Iha formasaun ne’ebé iha KI prepara mós formasaun ba jornalista no editór sira kona-ba oinsá mak hakerek artigu no opiniaun, tanba maioria mídia barak mak ladun hakerek ona artigu sira, nune’e ba jornál sira dalaruma hakerek editoriál iha pájina jornál sira ladun krítiku ho nune’e mak formasaun ne’ebé atu hala’o sei inklui mós ba ida-ne’e.
Durante ne’e, na’in ba mídia sira mós husu KI atu oferese mós formasaun ba mídia-na’in sira, ho nune’e Suzana Cardoso hateten, iha duni formasaun ba mídia-na’in sira maibé iha ikus liu oinsá mídia-na’in sira bele halo jestaun di’ak ba sira-nia mídia.
“Formasaun ikus liuhusi orsamentu ne’e mak ita planu ona atu fó formasaun ba mídia-na’in sira, formasaun ba sira ne’e oinsá halo jestaun di’ak iha sira-nia mídia, oinsá sira bele kompete iha era ida agora Artefisiál Intelijensia (AI) ne’e, ida-ne’e sei realiza iha fulan-setembru,” nia afirma.
Formasaun hamutuk sia (9) ne’ebé trasa ona ba tinan-2026 ho orsamentu hamutuk $200.000 ne’e foku ba área sira hanesan, Investigative reporting, feature news, editoriál, kobertura área ekonomia, business plan (planu negósiu), kobertura iha área justisa oinsá halo kobertura iha segredu justisa no seluktan.
Formasaun sira hotu KI sei konvida formadór mai husi Indonézia atu nune’e hafasíl komunikasaun no KI rekoñese formadór sira husi Indonézia maioria ho esperiensia ne’ebé aas.
“Formasaun ne’e ami la depende ba trismestrál, maibé ami sei halo kada fulan ba oin, foin lais ami preokupa hela ho Dili Dialogue Foruk (DDF), maibé maiu ba oin ita sei realiza fali formasaun tuir orsamentu ne’ebé iha,” nia konklui.
Diretór Ezekutivu KI
Diretór Ezekutivu KI, António Dias, hateten, realizasaun programa formasaun ho tópiku 15 to’o 18 durante tinan ida-ne’e, bazeia ba apoiu orsamentu husi Governu hamutuk $200.000 ho objetivu atu hasa’e kualidade produtu jornalístiku no hametin kapasidade intelektuál jornalista sira nian iha rai-laran.
Orsamentu adisionál ne’e mai husi preokupasaun Primeiru-Ministru no Governu nian kona-ba kualidade servisu komunikasaun sosiál, ne’ebé hodi apoia programa dezenvolvimentu kualidade kbiit umanu ba jornalista sira.
Diretór Ezekutivu ne’e, esklarese katak orsamentu referidu kategoria ba bens servisu no jere direta husi KI liuhusi mekanizmu finansas nian ne’ebé tuir prosedimentu legál Ministériu Finansas nian, hodi selu formadór sira ne’ebé iha méritu boot.
”Iha tinan-2026, Governu liuhusi Primeiru-Ministru fó adisionál $200.000 hodi ajuda hadi’a kualidade jornalista sira-nia produtu jornalístiku. Bazeia ba esperiénsia no realidade iha Timor-Leste, ita formula item hamutuk 15 to’o 18 hodi provide (oferese) ba jornalista sira,” Diretór Ezekutivu ne’e tenik.
Programa formasaun ne’e fahe ba kategoria balun: formasaun iha rai-laran, rai-liur, no mós formasaun iha rai-laran ne’ebé lori formadór profesionál sira husi rai-liur ne’ebé iha esperiénsia tinan-20 to’o 40 iha mundu jornalizmu no hakerek ona livru barak.
Tópiku sira ne’ebé kobre iha programa ne’e mak hanesan: Reportajen Investigativu: Ne’ebé hala’o ona iha Maubisse iha fulan kotuk no agora faze daruak la’o hela.
Maski formasaun kontinua la’o, KI rekoñese katak kualidade ne’e buat ida relativu no depende mós ba responsabilidade jornalista idak-idak nian hodi aplika siénsia ne’ebé sira simu. KI husu ba na’in ba média sira hodi fó tempu no akompaña sira-nia jornalista hodi implementa rezultadu formasaun nian iha redasaun.
”Ita hatene merkadu mediátiku iha Timor-Leste limitadu tebes. Dalaruma jornalista sira ladun hetan pagamentu dignu, no kuandu sira hetan serbisu seluk ne’ebé di’ak liu sira ba. Ita la bandu tanba ema hotu iha diretu ba moris di’ak. Atu garante kualidade, presiza servisu hamutuk entre na’in ba média, KI, Asosiasaun Jornalista sira, no jornalista rasik,” nia tenik.
KI mós rekoñese dezafiu ne’ebé média privadu sira hasoru, ne’ebé la hanesan ho média Estadu hanesan RTTL, E.P no Agência TATOLI. Média privadu sira dalaruma labele haruka ema tuir formasaun tanba kestaun limitasaun rekursu umanu hodi kobre servisu loroloron nian.
Aleinde orsamentu adisionál ne’e, KI mós halo parseria ho Banku Mundiál (World Bank) hodi oferese formasaun temátika oi-oin hodi loke liután jornalista sira-nia hanoin kona-ba situasaun reál no teknolojia dijitál.
Tuir dadus KI nian, iha tinan kotuk iha média hamutuk 54 mak rejistradu, no tinan ida-ne’e aumenta tan média foun ‘Raffa’, ne’ebé ho totál mídia rejistradu hamutuk 55. Maski nune’e, KI identifika katak iha mídia balun ne’ebé hala’o serbisu maibé kuandu ba buka sira-nia eskritóriu la hetan.
Hodi rezolve kestaun ne’e, KI servisu hamutuk ona ho Servisu de Rejistu no Verifikasaun Emprezariál (SERVE, I.P.) ne’ebé fó lisensa negósiu nian. KI fó hanoin katak, atu operasionaliza nu’udar mídia, lei haruka katak tenke hetan lisensa husi Konsellu Imprensa no jornalista sira ne’ebé tuir formasaun pelumenus tenke iha Kartera Estájiu nian.
Kona-ba Prosesu ezekusaun ba $200.000
Kona-ba prosesu ezekusaun orsamentu liu-liu iha liña rúbrika bens servisus ba kapasitasaun mídia no jornalista sira. Durante semester primeiru, KI realiza ona formasaun haat importante mak hanesan Formasaun Investigativu ne’e be hala’o iha Maubisse, Treinamentu Media Literacy / Literasia Mídia, Treinamentu Jornalizmu Ambientál, no agora daudaun fasilita hela formasaun Feature Writing ne’ebé hala’o iha edifiísiu KI.
Iha tinan-2026, KI hetan orsamentu adiosionál $ 200.000 husi Governu hodi fasilita formasaun ba jornalista sira. Aleinde ne’e, KI mós serbisu hamutuk ho parseiru estratéjiku sira hodi fasilita mós formasaun ba jornalista no mídia. Haktuir iha planu asaun anuál KI tinan 2026, KI sei realiza formasaun hamutuk 15.
“La’e orsamentu hamutuk $200.000 ne’e tama iha konta KI nian liuhusi bens servisu, maibé atu utiliza pedidu manda ba finansas,” Diretór Ezekutivu ne’e hateten.
KI mós akumula rezultadu enkontru entre KI ho Mídia na’in ho Asosiasaun Jornalista hodi implementa mos sujestaun balun tuir realidade finanseira ne’ebé iha.
Planu atividade tinan -2026
Formasaun ba mídia literacy/ Literasia mídia Munisípiu Dili 27 Marsu 2026 mai ho fasilitadór lokál, termina ho utilizasaun orsamentu hamutuk $882.00.
Formasaun ba Jornalizmu Ambientál, hala’o iha Munisípiu Kovalima 23-24 Marsu 2026, mai ho fasilitadór lokál, ramata atividade ho gastu orsamentu hamutuk $3,379.00.
Formasaun espesializada ba investigative reporting, hala’o iha Munisípiu Ainaro, Postu Administrativu Maubisse, ne’ebé mai ho fasilitadór Internasionál, Lestantya R. Baskoro, finaliza ho gastu orsamentu hamutuk $15,595.00.
Espesializada ba Meiu Komunikasaun Imprime no Online kona-ba Feature Writing 8-12 Junñu 2026 ho fasilitadór internasionál, Untung Wydianto ho gastu totál sei on going (la’o hela), orsamentu hamutuk, $7,535.00.
Formasaun hirak ne’ebé seidauk finaliza no seidauk hatene nia gastu hamutuk hira:
Formasaun Verifika Faktu no Kombate Informasaun Falsu (22-26 Juñu 2026), fasilitadór internasionál, Ady Marsiela.
Formasaun Literasia Artifisial Intelijensia (21-23 Jullu 2026), sei mai ho fasilitadór internasionál, Apni.
Formasaun, Planu Negósiu (27-29 Jullu 2026), Treinamentu Data Jornalízmu (3-7 Agostu 2026), sei mai ho fasilitadór internasionál, Pryambodo RH.
Formasaun Editoriál Writing (24-28 Agostu 2026), fasilitadór internasionál, Ari Wibowo.
Formasaun Espesializada ba Meiu Komunikasaun Rádio no Televizaun kona-ba Feature Writing (7-11 Setembru 2026), fasilitadór internasionál, Firmansyah S. Hamdani.
Formasaun Espesializada ba Kobertura “Ekonomia, Defeza, Seguransa no Saúde” (21-25 Setembru 2025), fasilitadór lokál.
Formasaun Hakerek Padraun Tetun INL ba Jornalista (26-30 Outubru 2026), Digital Training Faze I-II (Juñu), no Treinamentu ba Lideransa Sala Redasaun (Juñu). Fasilitadór lokál.
OJE 2026 ne’ebé aloka ba KI
Orsamentu ho totál $853,081.00 ba tinan-2026 aloka espesifikamente ba Konsellu Imprensa. Parlamentu Nasionál aprova ona orsamentu ne’e iha faze espesialidade iha Novembru 2025.
Detallu Alokasaun Orsamentu (Konsellu Imprensa):
- Saláriu no Vensimentu: ($404,759.00);
- Bens no Servisus Korrentes: $448,322.00;
- Kapital Menór: $150,000.00;
- Kapital Dezenvolvimentu: $121,377.00
Programa formsaun ne’ebé KI halo iha tinan-2025
Media Debate Training 17-19 Fevereiru 2025, realiza iha Salaun João Paulo II, Komoro, Dili.
Benefisiariu hamutuk 29 Mai husi midia imprime, online, televizaun sira iha Dili, totál jornalista na’in-14 kompostu husi feto feto neen (6), mane ualu (8). Enkuantu husi Rádiu Televizaun Timor-Leste (RTTL, EP) partisipante na’in-15 kompostu husi feto na’in-haat (4), mane 11. Formasaun ne’e servisu hamutuk entre KI-UNDP.
Media Debate Training 20-22 Fevereiru 2025, realiza iha Salun João Paulo II, Komoro Dili.
Benefisisiariu ho totál 23: mai husi mídia imprime, online, televizaun sira iha Dili, ema na’in-10 feto tolu (3), mane hitu (7). Enkuantu husi RTTL, EP ema ne’ebé tuir hamutuk 13, kompostu husi feto tolu (3), mane 10. Formasaun ne’e realiza tanba kooperasaun entre KI-UNDP.
Taking Care of Yourself Online Training 4 Marsu 2025, Salaun City 8, Manleuana,Dili. Formasaun ne’e realiza tanba kooperasaun KI-ABC ID. Benefisiariu mai husi mídia sira hanesan, online, imprime, telivizaun, inklui RaKom, Maubisse, Aileu, Likisá ho totál jornalista 18 kompostu husi feto neen (6) mane ualu (8).
Taking Care of yourself online Training 5 Marsu 2025, realiza iha salaun Sara Maubisse, Munisípiu Ainaru. Komeprasaun entre KI-ABC ID, benefisiariu mai husi mídia imprimi, online, telivizaun, RaKom, Maubisse, Aileu, Likisá ho totál partisipante 18 kompostu husi feto neen (6) mane ualu (8).
Taking care of yourself online training 6 Marsu 2025, realiza iha Salaun City 8, Manleuana, Dili.
Benefisiáriu mai husi midia imprimi, online, televizaun, inklui RaKom Maubisse, Aileu no Likisá total partisipante 16, feto sia (9), mane hitu (7). Formasaun realiza husi kooperasaun KI-ABC ID.
Media Literacy Training 19-21 Marsu 2025,Salaun Parókia Maubisse, postu administrativu Maubisse, Munisípiu Ainaru.
Benefisiáriu: Totál 20, kompostu husi: Estudante ESGC Maubisse, Totál 12, feto lima (5), mane hitu (7) estudante ESTV Maubisse, totál neen (6), feto, rua (2), mane haat (4) joven parokia Maubisse, mane rua (2). Formasaun ne’e realiza husi KI.
Treinamentu Jornalizmu Ambientál
Formasaun realiza iha Dalan Hotel Roberto Carlos, Suku Bee-Moris, postu Administrativu Lospalos, Munisípiu Lautein, 23 Abríl 2025-25 Abríl 2025. Benefisiariu mai husi mídia imprime, online, televizaun inklui Eskola Voz populy Lospalos Ho Totál ema 14, kompostu husi feto lima (5) mane sia (9). Formasaun ne’e realiza husi KI.
Online Mentoring training jornalizmu ambientál entre partisipante TJAI no TJA2 ho fasilitador internasionál mai husi Indonézia Barak Untung Widyanto husi Kompas Indonézia. Hala’o iha loron 29 Abríl 2025. Benefisiariu mai husi mídia imprime, online, televizaun, iha Dili ho totál partisipante neen (6), feto rua (2) mane haat (4). Formasaun ne’e realiza tanba kooperasaun KI-UNDP.
Online mentoring training mídia debate entre partisipante MD 1 no MD 2 ho fasilitadór internasionál husi Indonézia, Firmansyah Siamsi Hamdani husi Internews iha loron 30 Abril 2025.
Mídia business training realiza iha salaun City 8, Suku Manleuana, postu administrativu Dom Aleixo, Munisipiu Dili, iha loron 7 fulan-Maiu 2025. Marketing Officer partisipa husi mídia online, Televizaun, Imprime no Rádiu ho totál 15, feto neen (6) mane sia (9). Formasaun ne’e realiza tanba KI koopera ho ABC ID.
Konferénsia Nasionál Estabelesimentu Rede Kombate Disinformasaun, realiza iha Salaun Konferénsia KI, Quintal Bo’ot, Dili iha loron 9 fulan-Jullu 2025. Iha ne’ebé mai ho Totál parisipante 56, Feto 22, mane 34 mai husi Mídia, Grupu foin sa’e, Universitariu, Asosiasaun Jornalista sira, Sosiedade Sivil no Membeu Governu. Programa ne’e realiza husi KI.
Training Of Trainers for Fundamental Journalism Realiza iha Salaun Brandit All, Hudi-Laran, Dili iha loron 15-17 fulan-Jullu 2025. Total partisipante feto haat (4) mane hitu (7) mai husi Online, imprime, televizaun no rádiu. Formasaun ne’e realiza tanba kooperasaun KI-ABC ID.
Fundamental jornalism Training, realiza iha loron 15-19 fulan-Setembru 2025 iha salaun Treinamentu Bairu Tanki, Ainaru Vila, Munisípiu Ainaru. Partisipante hamutuk 12, kompostu husi feto hitu (7), mane lima (5) Partisipante mai husi Rádiu komunidade Balibo, Laklubar, no mídia online Orluli Ainaru. Formasaun realiza tanba kooperasaun KI-ABC ID.
Worksop Verifika Faktu, iha loron 28-29 fulan-Outubru 2025. Partisipante ho hamutuk 14, kompostu husi feto tolu (3), mane 11 Mai husi Membru grupu AVF kompostu husi Asosiasaun Jornalista, Jornalista, Univesitariu no grupu foin sa’e. Formasaun realiza tanba Koperasaun KI-ABC ID.
Treinamentu Jornalizmu Inkluzivu, iha loron 30 fulan-Outubru 2025 realiza iha salaun GEM Institute, Palm Business and Trade Center, Hudi- Laran Dili. Partisipante hamutuk 16, kompostu husi feto 11, mane lima (5), mai husi online, imprime, televizaun no rádiu. Formasaun ne’e realiza tanba Kooperasaun KI-ABC ID.
Workshop Futuru Aliansa Verifikadu Faktu. Realiza iha Salaun Konferensia KI, iha loron 4 fulan-Dezembru 2025. Partisipante hamutuk 15, kompostu husi feto neen (6), mane sia (9), mai husi Membru Grupu AVF kompostu husi Asosiasaun Jornalista, Jornalista, Universitáriu no Grupu foinsa’e. Formasaun realiza tanba kooperasaun KI-ABC ID.
Entretantu, Konsellu Imprensa (KI) harii ho baze ba Lei Komunikasaun Sosiál (Lei nú. 5/2014) no aprova nia estatutu liuhusi Dekretu-Lei nú. 25/2015 loron 05 fulan-Agostu. Instituisaun independente ne’e ofisialmente hari’i iha loron 10 fulan-Maiu tinan-2016.
KI hanesan órgaun reguladór independente no órgaun governasaun ba setór mídia. Ninia funsaun prinsipál mak atu salvaguarda liberdade espresaun, garante kumprimentu ba étika jornalístika, no promove independénsia profisionál sira iha terrenu.
Atu kompriende ninia knaar, haree ba pilár esensiál sira instituisaun ida-ne’e nian:
Funsaun Prinsipál sira:
- Regulamentu: Superviziona kumprimentu ba Kódigu Étika no konduta profisionál jornalista sira-nian.
- Defeza ba Liberdade: Proteje profisionál sira no mídia sira hasoru presaun no sensura husi liur.
- Mídiasaun: Aktu sira iha rezolusaun konflitu no keixa sira relasiona ho direitu resposta no verasidade informasaun nian.
- Formasaun: Promove formasaun no sertifikasaun ba jornalista sira no enkoraja kualidade profisaun liuhosi prémiu jornalizmu.
- KI hanesan instituisaun ne’ebé asegura aplikasaun Lei Komunikasaun Sosiál. Nia responsavel ba akreditasaun hanesan, hasai kartaun ofisiál profisionál ba jornalista sira ne’ebé hala’o hela prátika. Hala’o sesaun sira ne’ebé la’o hela kona-ba jornalizmu investigativu no abilidade esensiál sira ba profisaun no Imprensa atua hanesan ai-riin fundamentál ba demokrasia.
Tanba ne’e, Governu liuhusi Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão iha Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2026 aloka ona orsamentu hamutuk $200.000 ba Konsellu Imprensa (KI) Timor-Leste atu fasilita formasaun ba jornalista sira iha área investigativu.
KI prepara ona planu hodi halo ezekusaun ba orsamentu referidu ho formasaun hamutuk 15 iha tinan-2026 ne’e.
Formasaun hirak ne’e formadór sei mai husi internasionál liuliu Indonézia no kada formasaun sei akomula jornalista hamutuk 30 mai husi mídia hotu iha Timor-Leste.
Kada formasaun sei gasta orsamentu hamutuk $9,000 to’o $10.000, husi orsamentu hirak ne’e utiliza duni ba jornalista sira, selu fatin formasaun, selu formadór no seluk tan.
Totál formasaun ne’ebé iha, hala’o ida iha Munisípiu Ainaru Postu Administrativu Maubissi ne’ebé realiza ona iha fulan-abríl liubá no 14 seluk sei realiza de’it iha kapitál Dili iha fulan sira ba oin.
Jornalista: Hortêncio Sanchez
Editór: Rafael Ximenes de A. Belo




