DILI (TATOLI)-Akadémiku husi Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL), Fakuldade Edukasaun, Arte no Umanidade (FEAU), Departamentu Biolojia identifika ai-Párapá ho espésie Ceriops tagal kategória estragu aas liu.
“Espésie Ceriops tagal (valór densidade 75%, valór dominánsia 63,09%). Kategoria ba nivel estragu aas liu,” informa peskizadór Manuel Soares ho Francisco Guterres Freitas, bainhira halo aprezentasaun kona-ba: “estudu kona-ba nivel estragu ba ai: Párapá iha área Hera, postu administrativu Cristo Rei, Munisípiu Dili,” iha auditóriu FEAU, UNTL, ohin.
“Bruguiera Cylindrical (Kategoria ba nivel estragu aas liu,” informa peskizadór Manuel Soares ho Francisco Guterres Freitas, bainhira halo aprezentasaun kona-ba: “estudu kona-ba nível estragu ba ai: Párapá iha área Hera, postu administrativu Cristo Rei, Munisípiu Dili”, iha auditóriu FEAU, UNTL, ohin.
Universitáriu universidade públika ne’e reforsa, alende ai-párapá espésie Ceriops tagal, espésie Bruguiera Cylindrical (valór densidade 7%, valór dominánsia 4,73%) kategoria ho nivel estragu aas liu.
Estragu ne’ebé ho nivel aas liu mós mak ai-párapá ho espésie Rhyzophora apiculata (valór densidade 7%, valór dominánsia 11,04%), Sonneratia alba (valór densidade 7%, valór dominánsia 15,77%).
Tuir mai, ai-para espésie Lumnitzera racemosa (valór densidade 1%, valór dominánsia 0,94%) kategória ba nível estragu oituan, Avicennia euclaptifolia (valór densidade 3%, valór dominánsia 03,13%) kategória ba nível estragu natoon.
Nune’e, ai-Párapá espésie Rhyzophora sp (valór densidade 2%, valór dominánsia 1,26%) kategória ba nivel estragu natoon.
“Fatór ne’ebé fó influénsia ba estragu ai-Parapa iha área peskiza mak fatór biotíku, fatór abiotiku no fatór kultura” informa peskizadór sira ne’e.
Objetivu husi peskiza ida ne’e mak atu hatene kona-ba ai-Parapa espésie saida mak hetan estragu iha área peskiza no fatór saida mak fó influénsia ba ai-Parapa sira.
Estratéjia ne’ebé uza husi analiza dadus mak analiza kualitativa (hala’o identifikasaun ba ai-Parapa ne’ebé hetan estragu) no analiza kuantitativa uza formula densidade no dominánsia.
Densidade nu’udar massa husi kada unidade volume substánsia ida. Nia eziste atu determina kuantidade material ne’ebé mak iha unidade volume determinada ida. Dominánsia nu’udar jenétika no ekolojia plantasaun ka atitude (umana no animál).
“Ai-Parapa hanesan etapa importante ida ne’ebé fornese informasaun bázika hodi hadi’a konservasaun ba espésie ai-Parapa no uza rasionál ba ekosistema” haktuir peskizadór, departamentu Biolojia, UNTL.
Entretantu, governu liuhusi Ministériu Komérsiu, Indústria no Ambiente (MKIA), Diresaun Nasionál Protesaun Biodiversidade, antes ne’e avizu fó atensaun ba sidadaun hotu, tuir dekretu lei nú. 26/2012 lei baze ambientál artigu 7 (Sidadaun nia dever), kódigu penál 215 (Contra o ambiente), kódigu 217 (Contra flora e fauna) husu ba publiku atu labele soe sigaru rohan ne’ebé lakan hela husi kareta, motor ka transporte públiku.
Tuir mai, labele halo atividade sunu rai, halo to’os iha área subaun boot ka área sira besik subaun, labele tau ai-kose iha du’ut maran leten.
Labele soe lisu hanesan tisu, plástiku, masa mamuk, kaixa mamuk falun hahan nomós labele soe botir rahun hanesan serveza, kratingdaen nomós botir seluk tanba manas bele sunu du’ut maran.
Inklui, husu kolaborasaun sidadaun sira nian hodi kontribui hahalok pozitivu sira hodi asegura ambiente liliu biodiversidade Timor-Leste nian.
(Jornalista: Rafy Belo)
(Editór : Manuel Pinto)