iklan

NASIONÁL, POLÍTIKA

PN Aprova Proposta OJE 2019

PN Aprova Proposta OJE 2019

Primeiru-Ministru hamutuk ho ninia membru sira iha debate proposta lei OJE 2019, iha uma fukun. Imajen António Goncalves

DILI, (TATOLI) – Parlamentu Nasional (PN), ohin aprova ona proposta lei númeru 3/V (1a) Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2019 iha finál globál ho votus a favor 40, kontra 25 no abstensaun 0.

Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak, hateten orsamentu ne’e kumpre objetivu boot tolu hanesan orsamentu ba mudansa, orsamentu atu fila ba normalidade loloos no orsamentu atu fó impulsu ba investimentu privadu.

“Ita labele atende ba espetativa polítiku-partidária oin-oin, nein bele konsilia hanoin sira hotu ne’ebé manifesta ona. Maibé, fiar katak versaun finál ida ne’e hatan ba saida maka ita nia povu hein, no ba ida ne’e maka ita introdús ona hodi melloria signifikativa sira durante debate iha espesialidade ne’e”, tenik iha enseramentu debate OJE 2019.

Hodi dehan tan, maske mosu dúvida barak, maibé nia fiar katak ida ne’e hanesan pasu loloos ne’ebé maka país presiza atu haree ba futuru ho fiar metin, hodi hafoun kompromisu kona-ba implementasaun ida ho kuidadu, responsavel, efikás no efisiente tuir prátika internasionál sira ne’ebé di’ak liu kona-ba responsabilidade no transparénsia públika.

Xefe Bankada Frente Revolusionária Timor-Leste Independente (FRETILIN), Aniceto Guterres, liuhosi deklarasaun bankada hateten orsamentu 2019 alende uza polítika fiskál tuan ne’ebé falla no estrutura orsamentu rasik kontra ho programa VIII Governu no la reflete prioridade no objektivu ne’ebé define ona.

“Fatia boot husi orsamentu ne’e, osan milliaun $600 resin tau hodi sosa asaun nu’dar investimentu iha setór petróliu, enkuantu setór primáriu hanesan agrikultura menus porsentu ida, turismu hetan uituan liu, edukasaun porsentu 3,5, saúde porsentu 0,8 no bee moos no saneamentu uituan tebes”, tenik.

Nia hatutan: “Husi orsamentu billiaun $2,1, osan barak mak mai husi fundu minarai no tau barak ba bens no servisu no kapitál menor, hanesan área sira ne’ebé la produtivu no gasta de’it ba konsumu nia, hodi sustenta mákina Estadu. Parte sira ne’e mak iha risku boot ba inefisiensia no korrupsaun tanba laiha sistema kontrolu ne’ebé efikas ba área ne’e”.

Deputada Virgínia Ana Belo husi Bankada governu Kongresu Nasionál Rekonstrusaun Timor (CNRT-sigla portugés) hateten OJE 2019 engloba despeza ba funsionamentu mákina Estadu atu serbí no kontinua hadi’a no tane povu ba moris di’ak liu tán, no orsamentu ho montante liu pirsentu 70 ba investimentu rekursu umanu, infraestrutura no diversifika iha setór petróliu.

“Bankada CNRT laran metin ba VIII Governu tanba kontinua alinia ninia programa no planu asaun anuál tuir padraun planu estratéjiku dezenvolvimentu nasionál 2030 no objetivu dezenvolvimentu sustentavel”, katak.

Nia akresenta: “Ne’e hatudu Governu halo esforsu atu transforma Timor-Leste nu’udar nasaun ho rendimentu kiik ba nasaun ho rendimentu naton no aas, atu nune’e povu hetan edukasaun di’ak, moris saudável no sosiedade ne’ebé seguru”.

Entretantu, entre proposta 130 ne’ebé aprezenta ba meza PN, bankada FRETILIN hanesan opozisaun aprezenta proposta redusaun hamutuk 70 ne’ebé kuaze la aprovadu, enkuantu balun proponente retira antes ba votasaun.

Bankada PD, aprezenta 15 proposta no balun husi proposta hirak ne’e aprovadu, hanesan kapitalizan ba Banku Nasionál Komérsiu Timor-Leste (BNCTL-sigla portugés) ho montante milliaun $5 hodi fó kréditu ba grupu agrikultór inklui empreza mikro sira.

Diskrisaun Jerál OJE 2019

Proposta OJE 2019 husi VIII Govenu Konstitusionál ho montante billiaun $1,827 ne’ebé inklui ona ho impréstimu milliaun $87, hanesan orsamentu ne’ebé boot liu kompara ho orsamentu anteriór, ho másimu ezekusaun OJE 2016 ho montante billiaun $1,631.

Dotasaun orsamentál ba saláriu no vensimentu milliaun $214,04, bens no servisu milliaun $478,26, transferénsia oúblika milliaun $705,11, kapitál menor milliaun $29,40, no kapitál dezenvolvimentu milliaun $400,17.

Iha aumentu adisionál milliaun $300 ba akizisaun porsentu 26,56 husi partisipasaun empreza petrolífera Shell Austrália nian iha konsórsiu Greater Sunrise.

Nune’e iha posibilidade OJE bele aumenta ho montante biliaun $2,132, depende ba redasaun  finál antes submete ba Prezidente Repúblika.

Valór Liu Rendimentu Sustentavel Estimadu (RSE)

Proposta husi Governu foti liu valór RSE ne’ebé korresponde porsentu 3 husi totál rikeza ho kalkulasaun milliaun $529.

Iha aprezentasaun OJE 2019, Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak, justifika nesesidade Governu atu foti osan ho valór boot liu RSE, korresponde ba billiaun $1,012,4.

Maske nune’e Xefe Governu garante proposta ne’e kumpre regra kona-ba kuidadu no transparénsia ne’ebé ezije iha jestaun Fundu Petrolíferu no sei dirije ba jerasaun sira oras ne’e, jerasaun sira oin-mai hodi promove kresimentu sustentável ida ba país, no kontribui maka’as tebes ba hamenus moris kiak.

Rezumu Rezultadu Votasaun

Prezidénsia Repúblika ho votus a favor 48, kontra 1 no abstensaun 17, ba Parlamentu Nasionál ho votus a favor 40, kontra 3 no abstensaun 22 no ba Primeiru-Ministru ho votus ho a favor 41, kontra 1 no abstensaun 21.

Ministru Estadu no Prezidénsia Konsellu Ministru ho votus a favor 40, kontra 3 no abstensaun 20, Sekretaria Estadu Igualdade no Inkluzaun ho votus a favor 40, kontra 2 abstensaun 19, no Ministru Koordenadór Asuntu Ekonómiku ho votus  a favor 41, kontra 3, abstensaun 20.

Sekretaria Estadu ba Formasaun Professionál no Empregu ho votus a favor 39, kontra 5 no abstensaun 18, Sekretaria Estadu Kooperativa ho votus a favor 38, kontra 12, abstensaun 12 no Sekretaria Estadu Ambiente ho votus a favór 43, kontra 5, abstensaun 14.

Ministériu Reforma Lejislativa no Asuntu Parlamentár ho votus inklui Sekretaria Estadu Komunikasaun Sosial ho votus a favor 38, kontra 7, abstensaun 15, Ministériu Finansa ho votus  a favor 40, kontra 2 no abatensaun 21 no Dotasaun ba Governu hotu ho votus a favor 40, kontra 9 no abstensaun 15.

Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun ho votus a favor 43, kontra 1 no abstensaun 18, Ministériu Justisa ho votus a favor 39, kontra 1, no abstensaun 21, no Ministériu Administrasaun Estatál ho votus 40, kontra 1 no abstensaun 24.

Ministériu Saúde ho votus a favor 42, kontra 1 no abstensaun 21, Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu inklui Sekretaria Estadu Juventude no Desportu ho votus a favor 41, kontra 0 no abstensaun 24, no Ministériu Ensinu Superior Siensia no Kultura inklui Sekretaria Estadu Arte no Kultura ho votus a favor, 37, kontra 0 no abstensaun 21. 

Ministériu Solidaridade Sosial no Inkluzaun ho votus a favor 44, kontra 0, no abstensaun 17,  

Ministériu ba Assuntu Kombatente da Libertasaun Nasional ho votus a favor 54, kontra 0 no abstensaun 7 no Ministériu Planeamentu no Investimentu Estratéjiku ho votus a favor 39, kontra 2 no abstensaun 21.

Ministériu Obras Públikas ho votus a favor 43, kontra 2 no abstensaun 20, Ministériu Transporte no Komunikasaun ho votus a favor 41, kontra 1 no abstensaun 21, Ministériu Turismu, Komérsiu no Industria ho votus a favor 37, kontra 2 no abstensaun 18.

Ministériu Agrikultura no Peska ho votus abstensaun 43, kontra 2 no abstensaun 18, Ministériu Defeza inklui F-FDTL ho votus a favor 57, kontra 0 no abstensaun 7, Ministériu Interior inklui PNTL ho votus a favor 54, kontra 0 no abstensaun 10, no Ministériu Petróliu no Mineral ho votus a favor 41, kontra 21 no abstensaun 3.

Enkuantu orsamentu ba Tribunais ho votus a favor 54, kontra 0 no abstensaun 11, no ba Prokuradoria Jeral Repúblika ho votus a favor 55, kontra 1 no abstensaun 9. 

Jornalista: Julia Chatarina

Editora: Rita Almeida

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!