NASIONÁL, JUSTISA, HEADLINE

Estadu Bele Halo Rekursu Ba Disputa Rai Kaitehu

Estadu Bele Halo Rekursu Ba Disputa Rai Kaitehu

Área disputa ba produsaun britas iha Aldeia Mota-ikun, Suku Mota-ulun, Postu Administrativu Bazartete, Munisípiu Liquiçá. Imajen/Eugenio Pereira

DILI, 11 setembru 2019 (TATOLI) – Kazu disputa rai entre kompañia Marino Enterprise ho Estadu ba projetu produsaun britas ba Portu Tibar iha area Kaitehu, Postu Administrativu Bazartete, Munisípiu Liquiça, estadu bele halo rekursu ba desizaun primeira instánsia nian.

Notísia Relevante : Kazu Rai Kaitehu, DTP Liquiçá Husu Tribunál Tenke Konsulta Molok Foti Desizaun

Prezidente Tribunál Rekursu, Deolindo dos Santos. Imajen/António Goncalves

Liu husi audiénsia julgamentu iha Tribunal Distritál Dili, foin lalais ne’e, deside rai ne’ebé kompañia internasionál China Harbour Engineering (CHE) sai baze esplora britas hodi fornese ba projetu Portu Tibar pertense ba rai kompañia Marino Enterprise nian. Ho nune’e, Marino Enterprise nian advogadu Pedro Aparicio Guterres, lori dokumentu husi desizaun Tribunal nian ne’e ba impede servisu iha terrenu refere.

Hafoin impede tiha, kompañia Marino Enterprise halo kedas lutu atu ema la bele asesu tama. Ho nune’e, implika  direta ba atividade produsaun britas paradu total.  Tanba ne’e, Kay Rala Xanana  Gusmão, hanesan lidera nasionál lori interese nasionál ba sobu hotu lutu sira ne’e iha kuarta (10/09/2019), hodi haruka hikas kompañia CHE hala’o nia atividade esplorasaun britas.

Xanana ‘hirus’ tebes hodi husu ba Tribunal atu tau interese nasionál ba prosesu sira ne’e. tanba konstrusaun Portu Tibar interese nasionál nu’udar mós aliserse importante ba dudu ekonomia nasionál.

Hatán ba reasaun Xanana nian ne’ebé konsidera kontra desizaun Tribunal nian ne’e, Prezidente Tribunál Rekursu (PTR), Deolindo dos Santos, hateten, nia parte seidauk simu informasaun ofisiál, maibé asiste de’it notísia husi órgaun komunikasaun sosiál sira kona-ba disputa ne’e.

Deolindo dos Santos, hateten, Juis sira iha tribunal lao tuir baze legál ne’ebé mak parte indivíduu rua hatama. No tribunal deside kona-ba prosesu ida ho naran restituisaun provizóriu de posse ne’ebé haree afeta direita ba ema nain rua ne’ebé hatama prosesu disputa rai.

Nia dehan, la’ós haree ba prosesu ida ho naran embargo de obra nova, tanba nee la eziste iha tribunal. Tanba nee mak, hanesan prezidente Tribunal rekursu, husu katak kuandu estadu ka governu satisfás ho desizaun tenke liu hosi prosesu.

“Buat hotu ita lao tuir prosesu, kuandu estadu ou governu la simu bele halo asaun liu husi prosesu rekursu, tanba lao iha órgaun ketak presiza konsidera,” esklarese PTR Deolindo  dos Santos, ohin, hodi responde jornalista sira iha nia knaar fatin, Caicoli, Dili.

Nia esplika, ba prosesu rua hanesan restituisaun provizóriu de posse no embargo de obra nova, buat rua nee lao hanesan, iha data ne’ebé Lider másimu Xanana sobu entende iha prosesu parte rua nian. Tanba nee tuir loloos antes asesór Kay Rala Xanana Gusmão nian mak tenke esplika didi’ak, sei antes iha esplikasaun sei la akontese hanesan nee.

“Ha’u hanoin Maun Boot nia asesór sira hatene kona-ba prosesu maibé sira la esplika ba maun boot ho didi’ak. Se kuandu sira mak halo esplikasaun intermus judisiáriu buat nee sei la akontese hanesan nee,” Deolindo hateten.

Enkuantu, kona-ba prosesu nee bainhira jornalista sira konfirma ho atór julgadór (Juis) prosesu laiha komentáriu kona-ba prosesu nee, nune’e mós  juis administradór rasik mós lakohi fó komentáriu kona-ba Xanana nia intervensaun hatete Tribunal laiha kapasidade foti desizaun ruma ba kazu.

“Ami laiha komentáriu kona-ba ida nee maski prosesu nee ami rasik mak deside,” dehan Juis prosesu.

Jornalista : Domingos Piedade Freitas

Editór        : Francisco Simões

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!