DILI, 31 maiu 2021 (TATOLI)—Konstrusaun Portu Baía Tibar, ne’ebé hahú konstrusaun iha 30 agostu 2018, atinje ona 50% no tuir planu sei ramata no hahú halo operasaun iha maiu 2022.
Haree ba progresu ne’e, Governu Timor-Leste liuhosi Escrow Account Fundu Viabilidade ne’ebé jere hosi Ministériu Finansa (MF) halo ona pagamentu Viability Gap Fund ho valór millaun $64,7 ba kompañia Timor Port S.A, ne’ebé hanesan konsesionáriu projetu Parseria Públika Privada (PPP) Portu Baía Tibar.
“Bainhira ramata no hahú halo operasaun, portu foun no modernu ne’e sei fasilita movimentu importasaun no esportasaun sasán sira, redús atrazu, kustu tranzasaun inklui tempu libertasaun kontentór, hodi bele fasilita di’ak liután empreza sira no atividade komérsiu,” refere nota ne’ebé Aência TATOLI asesu iha segunda ne’e.
Notísia relevante: Konstrusaun Portu Baía Tibar atinje ona 42%
Portu ne’e harii iha rai ektare 27 no sei iha doka ho metru 630, ho nia distánsia kilómetru 12 hosi kapitál Dili.
Operasaun Portu Baía Tibar sei fasilita efisiénsia servisu alfandegáriu, ne’ebé konsidera hanesan pasu importante ida ba MF iha ámbitu Reforma Fiskál no Jestaun Finansa Públika ne’ebé hahú ona dezde 2015.
“Efisiénsia hirak ne’e mós sei ajuda Governu liuhosi Ministériu Finansa no utilizadór Portu hanesan importadór sira atu rekolla reseita ho lalais, justu no transparente,” nota MF subliña.
Portu foun no modernu ne’e, sei inklui kais ida ho bersu rua inklui terminál kontentór ho kapasidade movimentasaun kontentór hamutuk millaun ida kada tinan.
Aleinde ne’e, Portu sei liga Timor-Leste ba merkadu komérsiu globál no sei hasa’e liután Timor-Leste ninia asesu komérsiu ba merkadoria sira hanesan agrikultura, turizmu, peska, pekuária no indústria sira seluk, ne’ebé hanesan dalan ida atu ajuda Timor-Leste diversifika produsaun.
Nune’e mós, operasaun Portu sei fasilita Timor-Leste ninia konektividade marítima iha rejiaun Ázia no seluk.
Kompañia hamutuk 61 envolve ona iha konstrusaun
To’o fulan-fevereiru 2021, kompañia China Harbour ne’ebé hetan kontratu hosi kompañia Timor Port hodi halo konstrusaun, sub-kontrata ona serbisu balun ba kompañia 61 ho kustu millaun $20,4.
Hosi totál kompaña 61, kompostu hosi kompañia lokál 39, kompañia internasionál ne’ebé estabelese iha Timor-Leste 21 no kompañia internasionál ida.
Konstrusaun ne’e fó ona benefísiu direta no indireta ba traballadór timor-oan hamutuk pesoál 375.
Daudaun ne’e, totál traballadór sira ne’ebé mak serbisu iha projetu konstrusaun Portu Baía Tibar hamutuk pesoál 1.134, ne’ebé hosi númeru ne’e, traballadór timor-oan hamutuk pesoál 691 (60,93%).
Konsesionáriu Timor Port, Engeñeiru Independente, Unidade Jestaun Projetu, Portu Baía Tibar no Autoridade Nasionál ba Lisensiamentu Ambientál (ANLA), ne’ebé tuir relatóriu hosi Konsesionáriu no inspesaun hosi ANLA, katak laiha impaktu ambientál boot ho indikadór konstrusaun Portu Baía Tibar ka zero kazu polusaun ambientál no zero lixu perigozu.
Relasiona ho dezenvolvimentu konteúdu lokál ba fatin rekreativu no desportivu (bluezone), konsesionáriu Timor Port sei implementa iha períodu konstrusaun nia laran.
Tanba ne’e, ekipa hosi Unidade Jestaun Projetu Portu Baía Tibar halo hela diskusaun ho Ministériu Edukasaun Juventude no Deportu (MEJD) atu asegura fatin iha Eskola Primária Cassait, Ulmera hanesan fatin bluezone ba tempu naruk atubele sustentável.
Konstrusaun Portu Baía Tibar ho modalidade PPP hosi parseria entre Governu Timor-Leste aloka millaun $130 iha Fundu Viabilidade no Timor Port hanesan subsidiáriu hosi Bolloré ho investimentu millaun $150, nune’e hamutuk millaun $280 ba faze inísiu hosi totál investimentu estimativu millaun $500 ba tinan 30.
Projetu ne’e hanesan projetu interese públiku ne’ebé lidera hosi Komisaun Interministeriál ho nia membru atuál mak Ministru Finansa, Rui Augostu Gomes, Ministru Obras Públika, Salvador Eugênio Soares dos Reis Pires, Vise Primeiru-Ministru no Ministru Planu no Ordenamentu, José Maria dos Reis, no Ministru Transporte no Komunikasaun, José Agostinho da Silva.
Projetu ne’e hanesan parseria dahuluk infraestrutura públika privada iha Timor-Leste no hanesan investimentu boot ne’ebé realiza hosi kompañia estranjeiru iha Timor-Leste to’o ohin loron.
Jornalista: Antónia Gusmão
Editora: Julia Chatarina