iklan

OPINIAUN

Labarik sira presiza edukasaun envezde responsabilizasaun ekonómika ba família

Labarik sira presiza edukasaun envezde responsabilizasaun ekonómika ba família

Hakerek na’in, Afonso Soares.

Husi:

Afonso Soares

Loron mundiál ba luta kontra traballu infantíl kada tinan monu iha loron 12 fulan-juñu. Timor-Leste seidauk aprova inkluzaun loron importante ida-ne’e iha lista feriadu nasionál nein data ofisiál komemorativa sira. Estadu halo ona esforsu hodi komemora loron refere iha tinan hirak liubá nu’udar jestu ida atu manifesta katak luta kontra traballu infantíl sai mós prioridade ida iha asaun sira, tantu ba família, komunidade, nune’e mós ba organizmu estatál no privadu sira hotu.

Iha tinan hirak ikus ne’e, maski pandemia Covid-19 la fó oportunidade atu hala’o eventu boot ruma ho objetivu selebra no sensibiliza informasaun relevante sira kona-ba asaun no providénsia sira mak presiza konsiderasaun, iha ámbitu luta hasoru traballu infantíl, meiu sira seluk ho papél edukativu bele sai nu’udar oportunidade ba asaun sira sensibilizasaun nian, atu nune’e família, komunidade nomós organizmu estatál no privadu sira hotu bele halo atuasaun no tuir opsaun polítika nomós prosedimentu sira mak valoriza nafatin direitu labarik nian.

Iha kualkér sosiedade, bainhira mosu situasaun sira ne’ebé hamosu krize finanseira no ai-han, sempre determina grau responsabilidade família ne’ebé aas, liuliu ba hirak ne’ebé ho rendimentu ekonomia ki’ik liu. Situasaun ne’e ezije membru família hotu tenki halo esforsu estraordináriu iha ámbitu atividade hirak laborál nian hodi garante família nia sobrevivénsia, tantu satisfasaun ba nesesidade bázika família nian, hanesan asesu ba ai-han, hatais (vestuário), kontinuidade iha oan sira-nia estudu, nune’e mós ba nesesidade tersiária sira seluk.

Ho aumentu nesesidade sira iha situasaun krize, responsabilidade kona-ba ekonomia família nian la’ós de’it asumi husi aman no/inan sira, entretantu, oan sira ho menoridade, aliás, sira ne’ebé mak seidauk atinji kapasidade laborál hala’o mós papél ida-ne’e. Tuir Lei Traballu Timor-Leste nian, ne’ebé mak aprova ho Lei n.o 4/2012, loron 21 fulan-Fevereiru, iha ninia alínea h) artigu 5.o, menoridade iha kontestu laborál nian mak ema ne’ebé ho idade menus husi tinan 17, ida-ne’e lasignifika ema ne’ebé ho idade limiti refere hetan proibisaun absoluta (totál) atu asesu ba merkadu laborál, lei ne’ebé temi iha leten, iha parte ida, defini idade menór no, iha parte seluk, fiksa mós idade mínima kona-ba admisaun ba merkadu laborál, ne’ebé tuir artigu 68.o husi lei refere, ema ho idade entre tinan 13-15 bele admite atu presta servisu sira ho natureza kmaan, ne’ebé la ezije esforsu fíziku no mentál hodi lahamosu impaktu negativu iha sira-nia kresimentu fíziku no psikolójiku, nune’e mós  partisipa iha programa formasaun profisionál, téknika eh arte sira ne’ebé iha ona rekoñesimentu.

Rekoñese katak, iha kontestu ba protesaun direitu labarik sira-nian, Estadu halo ona esforsu sira balu, hanesan aprovasaun lei laborál ho ninia artikulasaun sira relevante ba protesaun menoridade sira iha merkadu laborál; aprovasaun ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál 2011-2030, ne’ebé prevee entre forma sira seluk, sistema ba akompañamentu no avaliasaun, edukasaun ba komunidade atu respeita labarik sira-nia direitu, hapara prátika sira kona-ba kazamentu infantíl no uza sira iha traballu doméstiku nomós infantíl, prevensaun ba abuzu seksuál no tráfiku, reabilitasaun ba labarik sira iha dalan-ninin “crianças de rua”, kriasaun ba prizaun no rekluzu juveníl, motivasaun ba labarik sira atu partisipa iha eventu desportivu no kulturál iha nível nasionál nomós internasionál; adezaun ba Konvensaun n.o 182 Organizasaun Internasionál Traballu nian kona-ba Interdisaun ba Forma Traballu sira mak pior ba labarik sira no asaun imediata sira ba eliminasaun; ratifikasaun protokolu fakultativu  konvensaun kona-ba direitu labarik nian ba venda de crianças, prostituisaun infantíl no pornografia infantíl; ratifikasaun ba Konvensaun n.o 29 OIT nian kona-ba Trabalho Forçado; estabelesimentu Komisaun Nasionál kontra Traballu Infantíl; kriasaun Komisaun Nasionál Direitu Labarik no, entre sira seluk tan.

Ita bele afirma, dezde tinan 2002, bainhira restaura Independénsia Timor-Leste nian, direitu labarik nian sai ona nu’udar kompromisu esensiál ida, iha ne’ebé konsagra kedan ona iha ita-nia Lei Fundamentál atu hetan protesaun husi família, komunidade no Estadu. Maski nune’e, esforsu sira presiza kontinua nafatin liuhusi a) análize no observasaun ba efikásia no adekuasaun ba meiu no instrumentu sira mak implementa, atu haree karik presiza atualizasaun eh revizaun b) nesesidade atu iha rigór no sériedade hodi implementa prosedimentu no polítika sira c) kontrolu no monitorizasaun ba implementasaun polítika no prosedimentu sira no d) kriasaun mekanizmu inovativu no planu sira mak trasa ona iha ámbitu protesaun ba direitu labarik sira-nian.

Traballu infantíl nu’udar parte ida husi kompromisu Estadu nian atu luta kontra, iha ne’ebé, iha tinan 2014, konsegue estabelese ona komisaun ida, hanesan temi iha leten, ho ninia atribuisaun espesífika mak dezempeña funsaun sira kontra prátika oioin iha kontestu laborál nian, ne’ebé ho meiu utiliza eh emprega labarik sira iha merkadu laborál. Kondisaun ida ne’ebé presiza operasionalizasaun adekuada ba situasaun legál sira, nune’e sai nu’udar padraun téknika ne’ebé bele orienta entidade no organizmu hotu-hotu, hodi bele halo kontrolu atu labele dezenvolve atividade sira mak kontribui ho forma negativa ba kresimentu fíziku, mentál, morál no sosiál labarik sira-nian.

Situasaun ne’e, haree katak maski ho providénsia sira mak Estadu konsege hatuur ona, ita sei nafatin anota prátika sira kona-ba traballu infantíl. Tuir e-Global Notícias em Português, iha Timor-Leste, labarik ho menoridade ne’ebé mak emprega iha traballu infantíl kontinua eziste ho persentajen ne’ebé aas liu husi 16%. Persentajen ida-ne’e, tuir relatóriu peskiza kona-ba traballu infantíl tinan 2016 nian, ne’ebé lansa iha fulan-outubru tinan 2019, korresponde ho númeru labarik sira hamutuk 67.688 no husi persentajen ida-ne’e, tuir relatóriu refere, labarik sira ho idade hahú husi tinan-lima to’o tinan 17 mak ativu ekonomikamente, iha ne’ebé 12,5% hala’o traballu infantíl no kuantidade boot liu husi persentajen ida-ne’e mak hala’o traballu sira ho natureza perigozu ho razaun prinsipál sira atu apoia rendimentu ekonomia família nian. Ita presiza promove asaun sira hodi hatene katak, labarik sira presiza edukasaun envezde responsabilizasaun ekonómika ba família.

Referénsia sira mak aprezenta iha leten, nu’udar dadus sira ne’ebé eziste iha períodu pré-Covid-19, iha ne’ebé situasaun difísil sira ne’ebé Timor-Leste rejista simplezmente relasiona ho situasaun polítika iha ámbitu re-estruturasaun no mudansa sira iha elenku governativu nian, nune’e mós jestaun ba atividade sira Estadu nian ho de’it dotasaun orsamentál ho karáter temporáriu, ida-ne’e lapermite Estadu finansia projetu infraestrutura sira. Nune’e, rendimentu ekonomia família mós hetan redusaun.

Enkuantu iha períodu ida-ne’e, iha ne’ebé mak, tantu iha país sira seluk nomós iha Timor-Leste, hafoin mosu tan pandemia mundiál Covid-19, medida sira mak kada Estadu aprova no implementa hodi prevene no luta hasoru ninia ezisténsia determina aas liután responsabilidade família nian, ho razaun fonte formál balu ba rendimentu ekonomia família nian lakon, aliás, atividade sira mak sai nu’udar fonte ekonomia ba família lakon ninia ezisténsia, ho razaun sira, hanesan falta kapasidade finanseira hodi finansia atividade sira iha períodu Covid-19, falta komsumidór mak asesu ba prestasaun servisu sira nsst. Tuir dadus ne’ebé hato’o husi Diretór SERVE ba LUSA, iha tinan kotuk, mais de centena ida husi empreza sira mak rejista ona atu taka ho forma permanente, maibé deside hodi taka de’it sira-nia atividade, maski nune’e empreza liu husi 20, inklui mós internasionál balu mak taka permanente ona, ida-ne’e aumenta responsabilidade aas liután ba família sira mak hetan rendimentu, tantu direta eh indireta husi empreza hirak ne’e.

Ho auzénsia husi fonte ekonomia formál sira (Empreza lokál & internasionál, loja, ofisina nsst), naturalmente, determina aumentu gradualmente iha atividade negósiu informál sira (vendedór ambulante no servisu doméstiku sira), ne’ebé mak pratikamente persentajen aas mós hala’o husi labarik sira ho menoridade. Iha kazu ne’e, maski ita seidauk iha dadus ezatu ida mak hatudu persentajen labarik sira ne’ebé halo servisu iha períodu surtu Covid-19 nia laran, entretantu, bele anota labarik sira hala’o nafatin atividade sira, hanesan vendedór ambulante iha períodu refere, tantu iha Dili nomós iha munisípiu sira seluk, ida-ne’e bele kontribui ba aumentu númeru labarik sira iha merkadu laborál informál nian (ne’ebé laiha definisaun ba tipu servisu sá mak bele hala’o, tipu no grau kona-ba risku ba sira nsst.) no hamosu risku ne’ebé aas liután ba sira-nia kresimentu.

Ho situasaun sira ne’e hotu, nu’udar kontribuisaun pesoál ida hodi memoriza loron mundiál ba luta kontra traballu infantíl, hakarak akonsella situasaun hirak, hanesan tuir-mai:

  1. Iha nesesidade atu halo peskiza ida hodi hatene dadus labarik ho menoridade sira ne’ebé envolve iha merkadu laborál infantíl (tantu iha setór formál nomós informál) iha períodu Covid-19, no nesesidade atu halo mós diagnóstika ba risku oioin mak sira enfrenta, nune’e bele determina mekanizmu apropriadu ba sira-nia rekuperasaun;
  2. Iha nesesidade atu hamosu kondisaun sira ne’ebé permite hodi hasa’e rendimentu ekonomia família nian, liuliu hirak ne’ebé ho rendimentu ekonomia ki’ik liu, nune’e la fó espasu ba oan sira ho menoridade atu envolve aan iha traballu infantíl ho natureza perigozu;
  3. Iha nesesidade atu halo sensibilizasaun ba komunidade no organizmu sira hotu atu hatene regra no kondisaun sira ne’ebé labele permite uzu labarik ho menoridade sira iha traballu periozu sira, ne’ebé iha risku aas ba sira-nia kresimentu fíziku no mentál;
  4. Iha nesesidade atu dezenvolve instrumentu sira ho natureza téknika, hanesan Padraun Prosedimentu Operasionál, Manuál Tékniku no Mata-Dalan esplikativu sira, hodi fasilita asesibilidade no komprensaun ba lejislasaun, polítika no instrumentu internasionál sira mak Timor-Leste adere ona iha ámbitu protesaun ba labarik sira-nia direitu. Ho nune’e, família, komunidade, organizmu estatál no privada sira hotu bele iha padraun ida mak úniku iha ámbitu promosaun ba atividade ho natureza edukativa ba labarik sira no protesaun ba sira husi risku oioin mak afeta sira-nia kresimentu; no
  5. Iha nesesidade atu dezenvolve no fornese asaun formasun ba membru família, komunidade no organizmu sira hotu, liuhusi avansu informátiku sira mak iha kona-ba medida legál no polítika sira ba protesaun direitu labarik nian, hanesan parseiru internasionál sira balu iha Timor-Leste dezenvolve hodi hasa’e koñesimentu traballadór sira-nian iha área oioin, inklui polítika kona-ba protesaun ba labarik sira, hanesan Department of Foreign Affairs and Trade (DFAT), ne’ebé mak fornese formasaun ho natureza kompulsória ba traballadór sira hotu, kada-tinan liuhusi Cardno Network Learning.

Ha’u-nia votu ksolok no parabéns ba belun menoridade sira hotu iha Timór no mundu tomak, hamutuk ita luta kontra Traballu Infantíl!

Hakerek na’in lisensiadu iha Direito husi UNTL/FUP no konklui mós pós-graduasaun ida husi Fakuldade Direito Universidade Nova Lisboa no nu’udar Asesór Jurídiku iha KFP.

Referénsia sira husi artigu ida-ne’e:

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!