BAUCAU, 30 marsu 2022 (TATOLI) – Komisaun Funsaun Publiku (CFP, sigla portugés) no Organizasaun Internasionál ba Traballu (ILO, sigla inglés) serbisu hamutuk ho autoridade munisipál Baucau, kuarta ne’e, realiza dezaminasaun informasaun prevensaun asédu seksuál ba funsionáriu públiku iha fatin servisu.
Objetivu realiza sensibilizasaun informasaun refere atu esklarese kona-ba importánsia prevensaun violénsia doméstika iha serbisu fatin no tentativa mosu asédiu seksuál nune’e segura, respeita malu no bele asegura produitividade serbisu hodi atende publiku.
“Esforsu boot hosi instituisaun kompetente sira inklui autoridade munisipál Baucau liuhosi titulár kargu sira atubele sensiblizadu no buka haklaken liután inportánsia prevene asaun violénsia iha fatin serbisu, uma-laran no asédiu seksuál sira,” Prezidente CFP Faustino Cardoso, hateten iha Sentru Konvensaun Baucau (CCB, sigla portugés) Vila Antiga.
CFP rasik sempre simu keixa prátika asédiu seksuál iha fatin serbisu tantu prátika hosi mane no feto hanesan relasaun alunu no profesór durante prosesu aprendizajen nune’e liuhosi desiminasaun ne’e bele ajuda prevene aktu ka prátika abuzu seksuál iha fatin serbisu.
“Infrasaun disiplinár sempre iha penalizasaun bele hahú hosi kmaan liu liuhosi xamada atensaun pur-eskrita to’o iha todan liu mak halo demisaun hosi funsaun públika, depende ba grau ne’ebé komete hosi infratór no depende mós ba keixa ne’ebé hato’o hosi vítima,” Faustino akresenta.
Bainhira CFP simu ona keixa sei prosesa internalmente liuhosi investigasaun komisáriu protofóliu disiplinár atu aplika pena tuir grau no submete ba Ministériu Públiku nu’udar na’in ba kazu krime tuir lei haruka hodi aplika sansaun sira hanesan husu responsabilidade alimentár bainhira prátika asédiu seksuál rezulta oan ba vítima.
“Kazu ezatu sira-ne’e hau la lembra tótal hira maibé iha, akonpaña de’it bainhira CFP hato’o relatóriu anuál ba Parlamentu Nasionál,” Faustino argumenta.
Esperansa CFP hamutuk parseiru ILO no autoridade munisipál Baucau liuhosi diseminasaun informasaun refere bele iha mudansa hanoin, hahalok no asaun hosi funsionáriu públiku liuliu kargu superiór sira-ne’ebé karik durante ne’e envolve ka halo asaun ruma ne’ebé kategoriza ona iha asédiu seksuál.
VIII Governu Konstitusionál liuhosi reuniaun Konselllu Ministru hasai rezulusaun governu númeru 12/2019, loron 13 marsu ho tótal artigu 13 atu sai matadalan ba serbisu no atendimentu membru governu nian liuliu kona-ba proíbe simu subornu no asédiu seksuál.
Jornalista : Natalino Belo
Editór : Evaristo Soares Martins




