DILI, 28 dezembru 2023 (TATOLI)—Prezidente Repúblika, José Ramos Horta, simu pose hosi Prezidente Parlamentu Nasionál, Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, iha kinta (19 maiu 2022).
Notísia Relevante: Kaleidoskópiu 2023: Lejizlatura Daneen PN aprova programa IX Governu, OR-OJE 2024
Tuir termu efeitu númeru 1 artigu 80, no alinea ‘h’ númeru 3 (Fó autorizasaun ba Prezidente Republika atu hala’o vizita Estadu nian) iha konstituisaun artigu 95 hateten, meiu ne’e PR solisita ba PN hodi fó konsentimentu dezlokasaun Xefe Estadu nian vizita ofisiál.
Parlamentu Nasionál (PN) mak órgaun soberania Repúblika Demokrátika Timor-Leste (RDTL) nian ne’ebé reprezenta timoroan tomak, ne’ebé iha kbi’it atu halo lei, fiskaliza no halo desizaun polítika tuir konstituisaun artigu 92.
Hosi reuniaun plenaria dahuluk ba Lezislatura Daneen (VI) ne’ebé realiza iha 22 juñu 2023 ne’e, deputadu na’in-65 hosi bankada CNRT, bankada PD, bankada FRETILIN, bankada PLP no bankada KHUNTO, iha reuniaun plenária sira tuir mai aprova pedidu autorizasaun asentimentu dezlokasaun vizita Estadu Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, ba rai-li’ur.

Tersa, 21 novembru 2023; PN autoriza PR Horta hala’o vizita Estadu ba EAU—Parlamentu Nasionál (PN), liuhosi reuniaun plenária aprova pedidu autorizasaun asentimentu dezlokasaun vizita Estadu Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, ba Emiradu Árabe Unidu (EAU) ho votu a-favór 39, kontra 20, abstensaun ida.
Tuir pedidu Xefe Estadu nian hala’o vizita Estadu ba EAU hodi partisipa Conference of the Parties to the UN Framework Convention on Climate Change (COP 28) ba dala-28 previstu entre 01-02 dezembru 2023 iha Dubai.
Tersa, 14 novembru 2023; PN autoriza PR Horta vizita Vietname no Jordánia—Parlamentu Nasionál (PN), liuhosi reuniaun plenária aprova pedidu autorizasaun asentimentu dezlokasaun vizita Estadu Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, ba Vietname no Reinu Jordánia ho votu a-favór 36, kontra 25 no abstensaun ida (1).
Tuir pedidu Xefe Estadu nian hala’o vizita Estadu ba Vietname iha loron 20 to’o 24 fulan novembru 2023 no vizita Estadu ba Reinu Jordánia iha loron 03-05 dezembru 2023.
Kuarta, 15 novembru 2023; PR Horta kansela hala’o vizita Estadu ba Vietname no Jordánia—Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN), Maria Fernanda Lay, hateten Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, kansela hala’o vizita Estadu ba Vietname ho Jordánia, tanba rona Deputadu sira krítika makaas.
“Viajem ba rai-li’ur, Prezidente kala rona Deputadu, Joaquim dos Santos, Antoninho Bianco no deputadu sira seluk hirus loos, ne’ebé Prezidente horse’ik lokra’ik kansela nia viajem ba Jordanía no Vietname. Ne’ebé, ha’u hanoin Prezidente mós rona ita-nia hanoin no kritíka, liuliu opozisaun ne’ebé fó kritíka konstrutiva. Ami agradese ba ida-ne’e,” Prezidente PN ne’e hateten liuhosi reuniaun plenária extaordinária iha sala plenária PN, kuarta ne’e.
Mezmu nune’e, nia hateten, PR sei iha vizita ida de’it ba Dubai ne’ebé tenke ba atu partisipa eventu liga ho mudansa klimátika ne’ebé importante tebes mós ba Timor-Leste, nune’e sei hato’o pedidu iha fulan ne’e nia laran ba PN hodi hetan asentimentu.
Antes ne’e, Deputadu hosi bankada opozisaun iha PN kestiona Prezidente Repúblika tanba desde simu pose to’o ohin loron, prezidente repúblika hala’o viajen barak liu ba rai-li’ur.
Deputadu FRETILIN, Joaquim dos Santos, hateten kompeténsia PN nian ida mak fó ka la fó asentimentu PR atu hala’o vizita Estadu ka vizita serbisu ba rai-li’ur.
“Horisehik, PN aprova asentimentu, signifika PN maiória konkorda ho PR nia pedidu atu halo vizita ba Jordánia ho Vietname. Agora depois asentimentu PR kansela ninia vizita ne’e la’ós problema PN nian. Agora, PR atu ba ka la ba ne’e problema ajustamentu kalendáriu traballu PR ninian. PR mak tetu ninia kna’ar obrigasaun konstituisionál. PR husu mai PN autoriza, depois autoriza kansela fali viajen ne’e la signifika PR la respeitu PN nia desizaun,” nia hateten.
Kinta, 26 outubru 2023; PR hato’o pedidu autorizasaun ba PN vizita Brunei Darussalam-Filipina-Vietname—Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, hato’o pedidu ba Parlamentu Nasionál (PN) hodi hetan autorizasaun ba dezlokasaun vizita Estadu ba nasaun Brunei Darussalam, Filipina ho Vietname.
Tuir pedidu hosi Xefe Estadu nian hala’o vizita Estadu ne’e dentru semana ida-nia laran hahú hosi 05-08 novembru 2023 iha Brunei Darussalam no loron 9-12 novembru 2023 iha Filipina.
Kona-ba vizita Estadu ba Vietname sei akontese iha loron 20-24 fulan-novembru 2023, nune’e PN sei aprova ka fó uluk asentimentu ba nasaun rua seluk no Vietname sei aprova iha tempu tuir mai.
Segunda, 30 outubru 2023; PN autoriza PR Horta vizita Brunei Darussalam no Filipina—Parlamentu Nasionál (PN), segunda ne’e, liuhosi reuniaun plenária aprova pedidu autorizasaun asentimentu dezlokasaun vizita Estadu Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, ba Brunei Darussalam no Filipina ho votu a-favór 32, kontra rua (2) no abstensaun 16.
Tuir pedidu Xefe Estadu nian hala’o vizita Estadu ne’e dentru semana ida-nia laran hahú hosi loron 05-08 novembru 2023 iha Brunei Darussalam no loron 09-12 novembru 2023 iha Filipina.
Tersa, 26 setembru 2023; PN autoriza PR Horta hala’o vizita Estadu ba Roma-Dubai—Parlamentu Nasionál (PN), liuhosi reuniaun plenária aprova pedidu asentimentu hodi autoriza Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, hala’o vizita Estadu ba Roma ho Dubai, ho rezultadu votasaun a-favór 46, kontra 0 no abstensaun 17.
Tuir ajenda, PR nia dezokasaun vizita ofisiál serbisu iha sede Programa Alimentár Mundiál (World Food Programe-WFP) ne’ebé sei hala’o entre loron 05-06 outubru 2023 iha Roma, Itália.
Ajenda dezlokasaun vizita Estadu ba Emiradu Árabe Unidu ne’e, inklui partisipa iha global leaders invesment submmit, ne’ebé sei hala’o entre loron 13-18 outubru 2023, iha Dubai.
Segunda. O7 agostu 2023; Deputadu Fretilin kestiona PPN-PR auzénsia ba hotu rai-li’ur—Deputadu bankada FRETILIN iha Parlamentu Nasionál (PN), Joaquim dos Santos, kestiona Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN), Maria Fernanda Lay ho Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, auzénsia iha rai-laran hodi ba hotu rai-li’ ur.
“Ha’u emboka rejimentu internu Parlamentu nian iha artigu 57 pontu “f”, atu observa situasaun ida iha Parlamentu ho Prezidente Repúblika, ita ba iha artigu 14 númeru 2 dehan hanesan ne’e ‘o Prezidente Parlamentu substitui Prezidente Repúblika nos termos do númeru 1 artigo 82, e do númeru 1 artigu 84 konstituisaun ne’e, artigu 82 lalika ne’e tanba mate ou seluk inkapasidade. Ita ba iha artigu 84 konstituisaun númeru 1 ne’e dehan hanesan ne’e, durante enpedimentu temporáriu Prezidente Repúblika asumira funcões da Prezidente Repúblika, o Prezidente Parlamentu Nasionál o impedimento desde o seu subtituto,” Deputadu Joaquim hateten liuhosi reuniaun plenária PN.
Nia hateten, Prezidente Repúblika kuandu sai ba rai-li’ur antes menus loron 15 ka mais loron 15, konstituisionalmente obrigadu Prezidente Repúblika Horta nia fatin labele mamuk auzénsia ne’e, entermu Estadu.
Tambá ne’e, iha númeru 3 dehan funsaun Deputadu do Prezidente Repúblika substitutu ou interinu temporáriu prienxe konformidade com rejimentu Parlamentu Nasionál.
Deputadu CNRT, Patrocínio Fernandes, hateten labele halo konfuzaun interpretasaun ba públiku kona-ba konstituisaun.
“Artigu 84 konstituisaun hatete katak, iha substitutu ne’e kuandu Prezidente Repúblika é impedimentu, sé mak impede Prezidente Repúblika iha ne’e, Prezidente Repúblika ba li’ur nia informa mai Parlamentu Nasionál no Parlamentu iha koñesimentu, tanbasá mak ita halo konfuzaun iha públiku, ne’e la loos,” nia hateten.
Nia dehan, PR sai ba Jakarta ho ninia funsaun hanesan PR, maibé la husu autorizasaun maibé fó informa de’it ba PN, ida-ne’e mak iha la’ós iha impedimentu PR iha ne’e.
Tersa, 26 setembru 2023; Opozisaun husu PR Horta aprezenta rezultadu vizita ba rai-li’ur—Deputadu opozisaun liuhosi bankada FRETILIN iha Parlamentu Nasionál (PN), Joaquim dos Santos, preokupa no husu ba Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, kontinua hala’o viajen Estadu ba rai-li’ur beibeik ne’e, atu aprezenta rezultadu vizita durante ne’e.
PR dezde nia sai Prezidente Repúblika menus 20% serbisu iha rai-laran no sai barak-liu ba rai-li’ur ne’e bazeia ba kompeténsia konstituisionál Xefe Estadu nia serbisu, maibé tenke iha responsabilizasaun ba aktu.
Loos duni, nia hateten, Prezidente la halo relatóriu mai Parlamentu maibé responsabilidade Governu atu informa mai Parlamentu despeza ne’ebé PR halo sai ba rai-li’ur halo vizita Estadu ka vizita partikulár gasta osan Estadu ka osan partikulár, tenke iha efeitu despeza ba aktu.
Reprezentante povu mós tenke hatene tanba atu fó konsientementu ba PR tenke hatene saida mak PR halo ho ninia rezultadu, la’ós fó konsientementu hela de’it, depois lahatene saida mak PR halo no gasta osan Estadu nian.
Deputada PLP, Maria Angelina Sarmento, hateten loos duni artigu 80 konstituisaun fó duni dalan ba PN atu fó asentimentu ba PR nia viajen. Maibé pelo vistu hosi tinan kotuk depois eleitu mai to’o ohin loron, bele dehan Prezidente Repúblika iha tendénsia atu hatama konvite hotu-hotu, ne’ebé tuir loloos PR bele selesiona ida ne’ebé mak bele ba no ida ne’ebé la presiza responde, tanba kada viajen sempre iha efeitu kustu viajen boot, depois ho viajen boot sa benefísiu mak Timor-Leste hetan hosi viajen sira ne’e.
Hanesan reprezentante povu iha direitu atu kestiona, loos duni PR iha kompeténsia tomak ne’ebé konstituisaun fó maibé deputadu sira fó votu asentimentu tenke ho responsabilidade, tanba halo papel fiskalizasaun hodi haree tanba kada viajen haree ba kustu.
Kuarta, 16 agostu 2023; PPN sei reprezenta PR partisipa simeira CPLP iha São Tome e Principe—Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN), Maria Fernanda Lay, sei reprezenta Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, iha simeira Xefe Estadu Komunidade Nasaun Ko’alia Lian Portugés (CPLP, siglá portugés) ne’ebé sei realiza iha São Tome e Principe iha 27 agostu 2023.
“Asuntu prinsipál ne’ebé lori ha’u, mai iha ne’e ohin, tanba ha’u sei ba reprezenta Prezidente Repúblika vizita Estadu ba São Tome e Principe, ne’ebé tuir loloos Xefe Estadu mak ba maibé iha ajenda seluk, tanba ne’e mak ha’u mai konsulta molok ha’u ba,” Prezidente PN, Maria Fernanda Lay, hateten ba jornalista sira hafoin ramata enkontru ho Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, iha Palásiu Prezidensiál, Bairru Pite, kuarta ne’e.
Prezidente PN nia reprezentasaun Estadu Timor-Leste iha São Tome no mós atividade ne’ebé halo tiha ona iha Asembleia Parlamentár ba ASEAN ninian, nune’e delegasaun sei dezloka iha 21-22 agostu ne’e.
PPN konsulta ho Xefe Estadu tanba iha simeira altu nível CPLP ne’e sei iha desizaun ne’ebé tenke iha CPLP sira husu ita Timor-Leste atu sai hanesan uma-na’in ba CPLP iha 2025-2027.
Tersa, 20 agostu 2023; PN autoriza PR Horta hala’o vizita Estadu ba Cuba-EUA—Parlamentu Nasionál (PN), liuhosi reuniaun plenária aprova pedidu asentimentu hodi autoriza Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, hala’o vizita Estadu ba Cuba ho Estadu Unidu Amérika (EUA), ho rezultadu votasaun a-favór 56, kontra 0 no abstensaun rua (2).
Tuir ajenda PR nia vizita Estadu ba Habana-Cuba entre 12 no 16 setembru 2023, hodi ba partisipa iha simeira G77+Xina.
Deputadu FRETILIN, Joaquim dos Santos, kestiona PR nia viajen kontinua sai hela de’it ba rai-li’ur, nune’e presiza hatene efeitu rezultadu polítiku no ekonómiku hosi viajen sira-ne’e, despeza Estadu liga ba serbisu diplomásia Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK) mak saida.
Segunda, 19 juñu 2023; PN autoriza PR Horta dezloka ba Fransa-Alemaña—Parlamentu Nasionál (PN), liuhosi reuniaun plenária ne’e autoriza pedidu Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, hodi hala’o vizita Estadu ba Fransa ho Alemaña, ho votun a-favór 40, kontra no abstensaun 0.
Tuir karta Xefe Estadu nian ne’ebé hato’o ba PN iha loron 21-24 juñu, PR hala’o vizita serbisu ba Paris-Fransa hodi partisipa hanesan laureadu Nobel da Páz no Xefe Estadu iha siméira konvite hosi Xefe Estadu Fransa no iha loron 24-26 juñu tinan ne’e realiza vizita ofisiál Berlin-Repúblika Federál Alemaña, nune’e hahú iha loron 20 juñu sei dezloka no iha loron 28 juñu sei to’o hikas iha Timor-Leste.
Bibán ne’e, PR Horta mós hato’o karta hodi informa ba PN dezlokasaun privadu ba Darwin-Austrália iha loron 14 juñu, hodi vizita privadu hodi halo tratamentu saúde hodi fila mai iha loron 17 fulan-juñu.
Kinta, 25 maiu 2023; PN autoriza Prezidente Repúblika dezloka ba Korea-Singapura-Itália—Parlamentu Nasionál (PN), kinta ne’e, liuhusi reuniaun plenária extraordinária aprova asentimentu dezlokasaun pedidu Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, hodi dezloka ba nasaun tolu.
Asentimentu deslokasaun Xefe Estadu nian ba nasaun Repúblika Korea no Repúblika Singapura entre loron 30 maiu no 05 juñu 2023, no pedidu asentimentu dezlokasaun PR nian ba Repúblika Itália-Estadu Sidade Vátikanu entre 08-12 juñu 2023.
“Projetu rezolusaun rua viajen Prezidente Repúblika keta-ketak, rezultadu votasaun a-favór 46, kontra no abstensaun 0, nune’e ho rezolusaun rua ne’e Parlamentu Nasionál fó ona konsentimentu ba Prezidente Repúblika nia vizita,” Prezidente Parlamentu Nasionál, Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, hateten iha sala plenária PN.
Iha Singapura, Prezidente Repúblika José Ramos Horta sei partisipa ajenda importante seluk hodi fila mai Timor-Leste iha 05 juñu.
Hafoin ida-ne’e, tuir planu, Laureadu Prémio Nobel da Pás ne’e sei dezloka fali ba Roma-Itália hodi atende konvite hosi Sua Santidade Papa Francisco hodi partisipa enkontru reflesaun kona-ba pás.
Sesta, 03 marsu 2023; PR Horta dezloka ba Qatar no Azerbaijaun—Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, sesta ne’e, akompañadu hosi Ministra Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), Adaljiza Magno, Ministru Finansa, Rui Augusto Gomes ho delegasaun, dezloka bá Qatar ho Azerbaijaun.
Vizita Xefe Estadu ho delegasaun bá nasaun Azerbaijaun ne’e simeira Xefe Estadu no mós iha enkontru ministeriál ba Least Developed Countries-LDC ne’ebé Timor-Leste mós hola parte ba.
“Ba Qatar ho Ministra Negósiu Estranjeiru, Ministru Finansa, tanba simeira ne’e Xefe de Estadu no mós ministeriál ba LDC rai Timor halo parte ne’e,” Prezidente Repúblika, José Ramos Horta, hateten liuhosi nota imprensa ne’ebé Agência Tatoli asesu.
Ramata vizita ba Qatar, Prezidente Repúblika mós sei hala’o vizita semi-ofisial ba nasaun Azerbaijaun, hodi partisipa iha konferénsia internasionál kona-ba polítika internasionál no seguransa mundiál no sai oradór xave iha konferénsia refere.
Aliénde ne’e, Ramos Horta sei hasoru malu ho Xefe Estadu Azerbaijaun nian, IIham Aliyev.
Tersa, 28 fevereiru 2023; PN autoriza PR Horta dezloka ba Qatar-Azerbaijaun—Parlamentu Nasionál (PN), liuhosi reuniaun plenária autoriza fó asentimentu Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, hodi dezloka ba iha Qatar ho repúblika Azerbaijaun entre loron 3 no 14 marsu tinan 2023, ho votu a-favór 43, kontra 0 no abstesaun 0.
Parlamentu Nasionál aprova konsentimentu ba Prezidente Repúblika atu hala’o viajen hahú hosi loron 03 no 14 marsu 2023.
Tuir karta pedidu Xefe Estadu nian ajenda dahuluk ba Qatar hodi partisipa konferénsia ida sei ko’alia kona-ba List of Developing Countries (LDC) ne’ebé inisia iha 05-08 marsu hala’o iha Doha, no ajenda internasional daruak ba iha repúblika Azerbaijaun ho tema Global partnership forum inisia iha loron 09-12 marsu.
Deputada PLP, Maria Angelina Sarmento, hateten pedidu asentimentu ba nasaun rua ne’e tuir viajen ne’e importante maibé fó hanoin atu PR labele repete tan presedente sira liuba, lala’ok viajen to’o tiha dalan klaran hetan konvite la’o fali tan ba nasaun seluk.
Deputadu Fretilin, Antoninho Bianco, hateten Fretilin desde uluk nia prinsípiu Estadu demokrátiku no sentidu Estadu, tan ne’e Xefe Estadu ezerse direitu kontisuonál no PN iha dever atu fó konsentimentu tuir regra sira-ne’ebé iha nune’e tenke autoriza.
Segunda, 16 janeiru 2023; PR Horta dezloka ba Suísa partisipa forum ekonómiku mundiál—Prezidente Repúblika (PR), José Ramos Horta, ho delegasaun dezloka ba Suísa hodi partisipa iha forum ekonómiku mundiál.
“Ha’u ba Suísa, ba tuir “World Economic Forúm”. Ha’u hetan konvite balun ona iha ne’ebá, ema lubun ida iha mundu ba iha World Economic Forum ne’ebá kada tinan. Tinan ida-ne’e, ha’u hetan konvite hosi Prezidente World Forum Economic, Børge Brende,” Xefe Estadu ne’e hateten liu-hosi komunikadu imprensa ne’ebé Agéncia Tatoli asesu, segunda ne’e.
Ba Prezidente Repúblika, eventu internasionál ne’e hanesan oportunidade hodi halo promosaun ba potensialidade turístika iha Timor-Leste.
Iha Suísa, Prezidente Repúblika José Ramos Horta sei hasoru malu mós ho alta entidade hosi nasaun oioin no investidór balun, hodi ko’alia kona-ba programa kooperasaun iha área oioin.
Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, ho delegasaun sei fila-fali mai Timor-Leste iha loron 21 fulan-janeiru 2023.
Deputadu Lejislatura Daneen
Hahú iha 22 juñu 2023 PN realiza reuniaun plenária dahuluk ba Lejizlatura Daneen, no iha bibán ne’e deputadu eleitu Lejizlatura Daneen hamutuk na’in 65 simu pose no halo juramentu.
Lista Deputadu eleitu Lejizlatura Daneen kompostu husi bankada CNRT mak hanesan Kay Rala Xanana Gusmão, Francisco Kalbuadi Lay, Maria Terezinha da Silva Viegas, Duarte Nunes, Adérito Hugo Da Costa, Maria Fernanda Lay, José Virgílio Rodrigues Ferreira, Luís Ximenes Caldeira, Maria Rosa da Camara ‘Bisoi’, Domingos Lopes Lemos, Marcos Xavier, Bendita Moniz Magno, Oscar de Araújo, Firminio Taequi, Veneranda E. M. Lemos Martins, Domingos da C. dos Santos, Rogério Araújo Mendonça, Virgínia Ana Belo, Gabriel Soares, Saul Salvador H. J. Amaral, Maria Gorumali Barreto, Patrocínio Fernandes dos Reis, Virgílio Pereira, Cedelizia Faria Dos Santos, Francisco da Costa ‘Ikulay’, Albino Da Silva, Carminda Carlota, Ricardo Baptista, Anacleto Freitas, Aliança da Conceição Araújo no Mateus Da Cruz De Carvalho.
Deputadu FRETILIN mak Marí Bim Amude Alkatiri, Francisco Guterres “Lú-Olo”, Maria Angélica Rangel da Cruz dos Reis, Tito da Costa Cristovão “Lere Anan Timur”, Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, Lídia Norberta dos Santos Martins, Antoninho Bianco, David Dias Ximenes, Helena Martins Belo, Joaquim dos Santos, António Moniz Calau, Maria Anabela Sávio, Nurima Ribeiro Alkatiri, José da Cruz, Cristina Yuri Rebelo Dos S. Costa, Abílio Quintão Pinto, Florentino Ximenes da Costa “Sinarai”, Mariquita Soares no Oscar Lima.
Deputadu PD hanesan Mariano Assanami Sabino Lopes, António da Conceição, Maria Teresa da Silva Gusmão, Alexandrino Afonso Nunes, Julio do Carmo no Sancha Margarida Tilman.
Deputadu KHUNTO mak Armanda Berta dos Santos, António Verdial de Sousa, António Verdial da S. Ferreira, Olinda Guterres no Luís Roberto da Silva.
Deputadu PLP mak Taur Matan Ruak, Helder Freitas, Maria Angelina Lopes Sarmento no Adolfo Martins.
Substituisaun Deputadu PLP Taur Matan Ruak, substituidu hosi Abel dos Santos, enkuantu deputadu FRETILIN na’in-tolu mak substituidu hanesan, Tito da Costa Cristovão ‘Lere Anan Timur’ substituidu hosi Dário Madeira, Marí Alkatiri substituidu hosi Antoninho Doutel Sarmento no Francisco Guterres ‘Lú-Olo’, substituidu hosi Sancia Florencia.
Deputadu CNRT José Alexandre Kay Rala Xanana Gusmão, substituidu hosi Domingos Agostinho.
Jornalista : Nelson de Sousa
Editór : Cancio Ximenes