iklan

POLÍTIKA

Kalohan: “Ha’u la’ós mai buka imunidade’’

Kalohan: “Ha’u la’ós mai buka imunidade’’

Deputadu PD, António da Conceição ‘Kalohan'. Imajen Tatoli/António Gonçalves.

DILI, 04 marsu 2024 (TATOLI)—Deputadu PD, António da Conceição “Kalohan”, hateten nia mai retoma nia pozisaun nu’udar Deputadu iha Parlamentu Nasionál (PN), tanba hanesan lista Deputadu tiulár hosi bankada Partidu Demokrátiku (PD) la’ós mai buka imunidade.

Notísia Relevante: Kalohan sei retoma pozisaun nu’udar Deputadu iha 04 marsu

“Primeiru atu dehan, ha’u fila mai ne’e tanba ha’u Deputadu titulár ba periódu iha 2023 to’o 2028 nian, la’ós mai ne’e atu buka imunidade. Ha’u mai atu ezerse funsaun,” Deputadu António da Conceição “Kalohan”, hateten ba jornalista sira iha PN, segunda ne’e.

Nia dehan, nia-parte husik fatin ida-ne’e iha 12 dezembru, bainhira simu aseitasaun hosi Indonézia nian iha 07 dezembru hodi ba nu’udar embaixadór ba Indonézia, ne’ebé hetan konvite hosi Prezidente Repúblika ba tomada pose iha 12 dezembru.

Iha tomada pose ne’e mak husik funsaun nu’udar Deputadu hodi bele halo tuir lei, katak bainhira sai Deputadu labele ezerse funsaun seluk inkompatibilidade, tanba ida-ne’e mak ohin mai fila-fali retoma nia mandatu.

“Liga ba kestaun dehan ha’u mai atu buka imunidade, ha’u Deputadu titulár, kuandu titulár sei ezerse hela ha’u nafatin iha imunidade. Tanba, ha’u mós seidauk hala’o funsaun ida embaixadór ninian atu iha inkompatibilidade ho ha’u-nia funsaun hanesan Deputadu,” nia hateten.

Nia dehan, iha 8 janeiru 2024 mak foin nia-parte trata pasaporte vistu iha embaixada Indonézia no momentu ne’e kedas iha ne’eba mak rona anúnsiu kona-ba kondenasaun tinan lima efetivu hosi Tribunál primeira instánsia Dili.

Ida-ne’e surpreza ida ba nia tanba nia-parte auzente iha Tribunál no iha hela embaixada trata vistu diplomátiku ninian atu ba Indonézia iha 12 janeiru, tanba ne’e hanoin iha impedimentu ida atu ba Indonézia, nune’e nia husu Prezidente Repúblika (PR) atu halo ezonerasaun iha 12 fevereiru.

“Tanba iha embaixadór ida emposadu ho iha tiha fali embaixadór ida kandidatu.  Labele, se ida emposadu seidauk ezonera iha tan ona ida-ne’ebé nomeadu, funsaun ne’ebé mak Estadu rasik halo nia desizaun ambigu, iha ema ida foin simu hela pose no seidauk ba em-prosesu atu ba iha tan ona nomeasaun ida. Ha’u labele hela iha situasaun ida-ne’ebé mak ita bele dehan tabele hela, lahatene atu ba ne’ebé. Tanba ne’e mak ha’u husu iha 12 fevereiru, atu Prezidente ezonera ha’u. Entaun, iha 26 fevereiru ezonera ha’u, ne’e mak situasaun loloos atu dehan. Tanba ne’e, ohin, mai retoma fali pozisaun hanesan duni Deputadu,” nia hateten.

Ligadu ba kazu ne’ebé iha, nia laiha poder tomak ko’alia dezde prosesu ne’ebé hosi parte defeza ka ninia advogadu esplika prosesu ne’e, loos duni nia-parte hetan kondenasaun ida hosi Tribunál primeira instánsia, maibé desizaun Tribunál primeira instánsia ne’e justu ka lae, ne’ebé parte defeza sira haree halo rekursu ba desizaun ne’e.

Situasaun loloos mai retoma fali kna’ar mak ne’e, la’ós mai ne’e atu buka imunidade no mai atu ezerse funsaun, lia-loos sei mai, bainhira mak Tribunál Rekursu deside fila-fali, ida-ne’e mak instánsia ikus.

Nia mai iha PN atu fó kontribuisaun tanba em útil fulan rua nia laran la halo serbisu no la ko’alia kona-ba povu nia moris, tanba hanesan Deputadu ne’ebé povu hili tiha ona, nune’e mai retoma pozisaun.

“Ida-ne’e mak ha’u-nia situasaun, ha’u la mai buka imunidade no imunidade. Povu fó tiha ona kuandu hili ha’u ba Deputadu, para atu kumpre responsabilidade buat ruma ba sira. Iha aktu ida-ne’e mak atu halo, ha’u la importa atu tama prizaun Becora ne’e laiha problema.  La’ós tama prizaun Becora tanba foti osan hatama ha’u-nia bolsu, ba desizaun ida-ne’ebé povu faan masin 0,25 sentavu ba Atabae, maibé admira ba ha’u. Ha’u ida fó de’it despaixu ida la hatene osan, prosesu pagamentu hotu simu kondenasaun ida, ema sira-ne’ebé hala’o projetu hetan liberdade no ema sira hola desizaun sira laiha,” nia hateten.

Enkuantu, liuhosi reuniaun plenária, PN, segunda ne’e, Primeira Sekretária Meza PN, Deputada, Maria Teresa Gusmão, informa iha plenária kona-ba retoma mandatu Deputadu António da Conceição ‘Kalohan’.

“Liuhosi biban ida-ne’e, ha’u mai informa katak ha’u deside fila-fali ba Parlamentu Nasionál hodi hala’o ha’u-nia kna’ar nu’udar Deputadu VI lejislatura periódu 2023-2028 iha loron 04 marsu 2024. Razaun ha’u fila tanba misaun ne’ebé ha’u simu nu’udar embaixadór hodi simu pose iha loron 12 dezembru 2023, laiha kontinuidade. Ha’u hetan ona ezonerasaun hosi Prezidente Repúblika, tanba ne’e laiha inkompatibilidade atu ha’u ba ezerse fali ha’u-nia mandatu nu’udar Deputadu,” karta António da Conceição ‘Kalohan,’’ Primeira Sekretária Meza PN, lee sai karta Deputadu Kalohan nian ne’ebé haruka ba meza PN iha plenária.

Nune’e, Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Fernanda Lay, hato’o bem-vidu ba Deputadu Kalohan hodi mai hikas iha PN.

“Bem-vindu novamente Deputadu António da Conceição ba família parlamentár,” Prezidente PN ne’e hateten.

Antes ne’e, iha loron 12 fulan dezembru 2023, Rozenha Fatima de Oliveira Martins, substitui Deputadu Kalohan.

Subtituisaun ne’e tanba António da Conceição “Kalohan”, hetan nomeasaun hosi Prezidente Repúblika hodi asume pasta hanesan Embaixadór Extraordináriu no Plenipotensiáriu Repúblika Demokrátika Timor-Leste ba Embaixadór Repúblika Indonézia, ne’ebé simu pose hosi Xefe Estadu iha 12 dezembru 2023.

Tuir karta aseitasaun subtituisaun temporaria, antes ne’e hosi Deputada Rozenha Fatima de Oliveira Martins, iha kandidatura numeru-sia tuir lista Tribunál Rekursu leitura akordaun 0023/2023-TR.

Nune’e mós bazea ba lei númeru 9/2017, 05 maiu, kona-ba eleisaun parlamentár kuarta-alterasaun ho lei numeru 6/2006 28 Dezembru, lei numeru-3 artigu-15, aseita atu subtitui Deputadu eleitu sesta-lejislatura, Antonio da Conceição.

Enkuantu tuir lei existente ne’ebé fó dalan ba Deputadu António da Conceição atu retoma ninia pozisaun nu’udar Deputadu mak hanesan iha Rejimentu Parlamentu Nasionál (RPN) iha sesaun II Deputadu sira-nia podér no dever artigu 9. º (Poder) iha númeru 3 hateten atu garante regulár exersísiu ba nia mandatu, Deputadu nia poder inklui mós: ne’ebé iha alínea c), kona-ba halo rekerimentu, nune’e fó dalan atu efetua retoma funsaun Deputadu iha PN.

Enkuantu substuisaun temporária previstu iha artigu 4 alínea a, 5 no 9 númeru 1 hosi lei númeru 05/2004, 05 maiu no númeru 2/2006 Kona-ba Lei Eleitorál Parlamentu Nasionál no artigu 05 Rejimentu Parlamentu Nasionál (RPN).

Entretantu, tuir rejimentu PN artigu 8. º (Imunidade), iha alínea 2 hateten laiha Deputadu ida mak bele detein ka prende preventivamente, a não ser tanba krime doloso ne’ebé hetan pena prizaun  liu tinan lima, liuhosi Parlamentu Nasionál nia autorizasaun.

Jornalista : Nelson de Sousa

Editór       : Cancio Ximenes  

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!