iklan

HEADLINE, SAÚDE

Asaun peventiva ba moras raiva komisaun nasionál sensibiliza iha fronteira

Asaun peventiva ba moras raiva komisaun nasionál sensibiliza iha fronteira

Pesoál saúde vasina asu atu evita moras Raiva ka Asu Bulak. Imajen/Espesiál.

DILI, 04 abríl 2024 (TATOLI) – Komisaun Nasionál ba Prevensaun Moras Raiva halo sensibilizasaun ba komunidade sira iha zona fronteira ho objetivu atu halo prevensaun ba moras raiva.

“Ita forma ona komisaun nasionál ida ne’ebé responsabiliza hamutuk husi Ministériu Saúde, Ministériu Agrikultura no Peskas, Ministériu Administrasaun Estatal no Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál (SEKOMS), atu bele divulga informasaun tomak ba populasaun sira iha fronteira hanesan Oe-Cusse, Covalima no Bobonaro kona-ba oinsá halo prevensaun ba moras raiva”, Ministra Saúde Elia dos Reis Amaral, informa ba TATOLI iha Palásiu Governu, hafoin reuniaun Konsellu Ministru, horseik.

Nia dehan, husi sensbilizasaun ida-ne’e, foka liubá saida mak moras raiva no saida mak bele halo komplikasaun husi moras raiva ne’e.

“Ami halo sensibilisazaun ba komunidade sira atu hasa’e sira-nia koñesimentu kona-ba saida mak moras raiva, kona-ba tratamentu raiva, entaun husu ba komundade sira atu nafatin kolabora ho Ministériu Saúde no ministériu sira seluk atu haree ba animal, liuliu ba asu ne’ebé mak ita hakiak hodi lori ba vasina, atu evita moras raiva ba sira-nia aan”, nia afirma.

Nia relata, sensibilizasaun ne’e prioriza ba área fronteira liuliu Oe-Cusse tanba kazu dahuluk   iha Pasabe ida mak hakotu iis, maibé ida-ne’e la’os dehan laiha atensaun husi Ministériu Saúde, maibé tanba pasiente ho nia família tarde ba fasiliddae saúde.

“Tanba ne’e husu ba komunidade sira bainhira iha problema ona ho asu tata tenke ba fasilidade saúde, atu bele hetan asisténsia lalais husi médiku sira”, nia haktuir.

Iha fatin hanesan, Dretór Jerál Institutu Nasionál Saúde Públika (INSP-TL), Frederico Bosco, dehan vítima sira hosi asu tata iha RAEOA hamutuk 49.

“Dadus to’o horseik, ita simu vítima sira ne’ebé mak asu tata hamutuk 49, husi númeru ne’e ema ho kanek kategoria segundu iha na’in-rua no kategoria terseiru iha 47”, Frederico Bosco informa.

Nia dehan, moras raiva ne’e, Ministériu Saúde fahe ba kategoria tolu mak asu halai mai lambe de’it, maibé la tata, asu kamat de’it mais nia la kanek no la raan no depois asu tata to’o kanek boot no ran sai maka’as, entaun ida-ne’e mak foin médiku sira halo tratamentu tuir kategoria sra ne’ebé mak iha.

“Husi vítima sira ne’e ita seidauk halo teste, tanba ema ruma seidauk hatudu sinál no sintoma, se ita halo diagnóstiku mak nia hatudu ona sinál no sintoma mak foin ita halo teste ran”, nia dehan.

Bazeia ba dadus, iha ema 40 mak simu ona vasina raiva no ohin na’in-sia mak kompleta tan tanba ne’e husu ba komunidade hotu iha Oe-cusse tenke prevene aan husi moras raiva.

Jornalista : Felicidade Ximenes

Editór : Zezito Silva

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!