iklan

KOVALIMA, HEADLINE

TL3A-Jovet divulga informasaun sobre raiva ba alunu EBC Ladi

TL3A-Jovet divulga informasaun sobre raiva ba alunu EBC Ladi

Pesoál saúde vasina asu atu evita moras Raiva ka Asu Bulak. Imajen/Espesiál.

COVALIMA, 26 Abríl 2024 (TATOLI) – Timor-Leste Australia Alumni Association (TLA3) no Organizasaun Joven Veterinária (Jovet) divulga informasaun kona-ba prevensaun raiva no fahe brosura ba alunu Eskola Bázika Sentrál (EBC, sigla portugés) Ladi.

“Sensibilizasaun informasaun ba estudante sira parte-ida atu hasa’e sira-nia koñesimentu kona-ba prevensaun no risku husi moras raiva ne’ebé sai ona problema iha Timor-Leste”, Koordenadór Jerál Jovet, Abrão José Perreira, dehan iha eskola Ladi, ohin.

Nia salienta katak, tuir dadus mundiál, labarik 40% ho idade tinan 15 mai kraik mak sai vítima ba moras raiva, tanba ne’e TLA3 no Jovet iha inisiativa hodi vizita eskola sira hodi informa ba alunu sira, nune’e presiza fó atensaun ba sira bainhira asu tata asaun saida mak atu halo molok bá postu no sentru saúde hodi hetan asisténsia médika ka vasina ba moras raiva.

Tuir planu, atividade sensibiliza informasaun kona-ba raiva sei kontinua ba Eskola Tékniku-Vokasionál Klaret Salele, EBC no Filiál Salele.

Porfesór EBC Ladi, Vicente de Assis, dehan atividade ne’e importante tanba estudante balun seidauk iha informasaun kona-ba moras raiva no TLA3 no Jovet ajuda ona estudante, nune’e sira kontinua hatutan informasaun ba sira-nia inan-aman sobre moras raiva no oinsá atu halo prevensaun.

Estudante iha EBC Ladi hamutuk 1.321, husi númeru ne’e primeiru no sestu anu iha 507 no setimu to’o nonu anu iha 814. Eskola ne’e iha nia  totál profesór 43.

Tuir dadus, iha Rejiaun Administrativu Espesiál Oé-cusse Ambeno rejista kazu asu tata ema hamutuk 95, hosi númeru ne’e lori ona amostra 10 halo teste iha laboratóriu nasionál no halo konfirmasaun iha Austrália katak rezultadu asu tata ne’e iha ema ida mak pozitivu.

Raiva hanesan moras ida-ne’ebé tranzmite hosi animál ba ema, kauza husi virus-ida ho nia karakterístika tata laiha provokasaun ruma, han hahán la hanesan baibain no seluk tan, halai arbiru laiha kauza ruma no mudansa iha lian hatenu si’ak ka laiha abilidade atu hatenu no kabeen barak nafurin iha sorisorin.

Sintoma husi raiva iha ema hanesan moras ka katar iha  kanek tata fatin, tauk bee, intoleránsia ba barrullu ka naroman, durasaun moras baibain loron rua ka tolu, maibé bele estende ba loron neen liu bainhira hetan kuidadu intensivu, isin-manas no sente kolen, ulun-moras ho durasaun loron haat no hirus-teen irritavel no depresaun iperativa iha faze ikus no haree bee halo kakorok gargante metin.

Notísia relevante: Ministériu Saúde halo advokasia ba prevensaun raiva iha Covalima

Jornalista: Celestina Teles

Editora: Maria Auxiliadora

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!