iklan

NASIONÁL

Governu taka sai ona lista validasaun kombatente libertasaun hamutuk 92.591

Governu taka sai ona lista validasaun kombatente libertasaun hamutuk 92.591

Prezidente Konsellu Kombatente Libertasaun Nasionál. Vidal de Jesus ‘Riak Leman’. Imajen Tatoli/Francisco Sony.

Dili, 15 Janeiru 2025 (TATOLI ) – Governu Konstitusionál liuhosi Ministériu ba asuntu Kombatente no Libertasaun Nasionál (MACLN-Sigla Portugés), Konsellu dos Kombatente Libertasaun Nasionál (CCLN), kuarta ne’e, taka sai ona lista ba naran Kombatente Libertasaun Nasionál rejistadu 2009 ho totál 92.591.

“Ekipa verifikasaun ba lista rejistadu Kombatente Libertasaun 2009 nian, hahú ohin taka sai iha territóriu, ne’ebé hamutuk 92.591”, Prezidente CCLN, Vidal de Jesus “Riak Leman”, dehan ba Tatoli, iha nia knaar fatin, Arte Moris, Comoro, Dili.

Kona-ba pagamentu, Riak Leman, hateten bainhira taka sai taka sai ona naran Kombatente Libertasaun Nasionál mak pagamentu mós hahú la’o ona.

Nune’e mós, Ministru Gil da Costa Monteiro “Oan-SOru”, hatutan totál Kombatente Libertasaun ne’ebé rejistadu hamutuk 124.782, ida-ne’e iha segundu rejístu 2009 nian, ne’ebé valida mak 10249.

“Hosi 10249 pedidu rejistu, validadus iha períodu fulan-Outubru 2019, to’o fulan-Dezembru 2023, ohin asina no ofisializa hanesan rekoñesimentu Estadu, atu taka iha Sede CCLN Minisipál, Administrasaun Munisípiu no Postu Administrativu sira iha territóriu nasionál hotu, hamutuk 92.591 pedidus rejístu ho ida-idak nia kategória”, ministru informa.

Baze bá dadus 92.591 ne’e, ho nia karegória sira mak hanesan;

  1. a) Ema ne’ebé halo parte Eskalaun 1, ka Grau 20/24 anos hamutuk ema 14 iha territóriu tomak, b) Kombatente sira ne’ebé ho Grau 15/19 hamutuk 186;
  2. c) Grau 8/14 hamutuk ema rihun 9.375;
  3. d) Pensaun bá sira ne’ebé defisiente ka inkapasidade traballu, hamutuk 359;
  4. e) Pensaun Sobrevivénsia ema hamutuk 22.252;
  5. f) Prestasaun Pekuniária Únika (PPU) hamutuk ema 23.560;
  6. g) Sira ne’ebé menus hosi tinan-tolu (três anos) 35.271;
  7. h) Sira ne’ebé Naun-Kombatente hamutuk 1.574. Totál mak 92.591;

Tuir estatutu Kombatente Libertasaun Nasionál, Lei Númeru 3/2006, loron 16 Abríl, ne’ebé altera dala-rua, no lei Númeru 9/2009, loron 29 Jullu, no Lei Númeru 3/2024, loron 12 Juñu, lista sira ne’ebé taka sai bá públiku iha loron 15 fulan-Janeiru tinan ida-ne’e, no lista sei taka iha territóriu tomak iha sede CCLM Munisípiu nian, sede autoridade munisipál, no postu administrativu sira hotu.

Ministru Oan-Soru husu bá Interesadu sira atu bele hakat bá munisípiu no postu administrativu hosi ida-idak nia moris fatin, atu bele haree lista naran sira ne’e, tanba nasionál sei la prega lista, iha ministériu no CCLN, Comoro. Bá Kombatente sira ne’ebé atu konsulta lista tomak hosi editál no bele vizita portál, konsulta veteran sira nian liuhosi pájina internet MACLN.NET, hodi bele asesu dadus balu ho formatu eletrónika nian.

Governante ne’e mós husu bá Kombatente Libertasaun Nasionál hotu katak tuir lei, sei iha loron 60 atu aprezenta reklamasaun kona-bá sira-nian dadus, ka kontestasaun hasoru Kombatente ruma nia dadus, nune’e bele hadi’a.

“Mais, la mai koalia buat seluk, tanba verifikasaun ne’ebé halo, iha munisípiu hotu, ita-boot sira imajina, hahú hosi 2019, mai termina iha 2023 dezembru, maibé, nia prosesu implementasaun tuir regra, foin mak agora dadauk ita hasai, tanba ita-boot sira hatene, iha orsamentu 2025 mak ita foin prevee orsamentu bazeia bá dadus ne’ebé mak hasai”, Oan-Soru esplika.

Iha okaziaun ne’e mós, Ministru Oan-Soru, fó hanoin nafatin bá Kombatente sira atu lalika fiar ema ilegál sira ne’ebé agora daudauk sei la’o sirkula tun-sa’e iha baze hodi bosok husu osan bá kombatente sira kona-bá rejístu atu hetan lalais pensaun veteranu ninian.

Ministru akresenta katak kombatente sira ne’ebé rejistadu iha 2009, maibé oras ne’e mate ka fila ona bá mundu seluk, ninia feen ho oan sira mak iha direitu simu. Importante ema ne’e Kombatente duni no ho dedikasaun eskluziva ida ne’ebé loloos.

Iha Estatutu Kombatente Libertasaun Nasionál, lei númeru 3/2006 iha artigu 13 ne’e hateten kona-ba rejistu kualidade husi Kombatente Libertasaun Nasionál. MAKLN rasik prevee ona millaun $99 ba Kombatente Libertasaun Nasionál rejistadu tinan 2009.

Jornalista: Osória Marques

Editór : Zezito Silva

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!