HEADLINE, OEKUSI

PM Xanana: Oekusi-oan presiza prepara aan hodi simu podér lokál no desentralizasaun administrativa

PM Xanana: Oekusi-oan presiza prepara aan hodi simu podér lokál no desentralizasaun administrativa

Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão, hala’o enkontru dahuluk ho Autoridade RAEOA, ekipa husi ZEEDOA no xefe suku 20 inklui jestór sub-rejiaun haat iha otél Ambeno Oekusi, segunda ohin.

OEKUSI, 17 Fevereiru 2025 (TATOLI) – Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, husu ba populasaun liuliu joven no intelektuál sira iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oekusi Ambeno (RAEOA) atu hahú prepara-aan hodi ona simu politika podér lokál no dezentralizasaun administrativa, tanba iha 2027 Governu sei inisia eleisaun ba Governu lokál ba iha munisipíu ne’ebé preparadu.

Xefe Governu hato’o apelu ofisiál ne’e iha ámbitu enkontru dahuluk ho Autoridade RAEOA, ekipa husi Komisaun Zona Ekonómia Espesiál Dedenvolvimentu Oekusi Ambeno (ZEEDOA) no Xefe suku 20 inklui jestór sub-rejiaun haat iha Otél Bintang Lima Oe-Upun-Ambeno Oekusi, segunda ne’e.

Notísia relevante:Oé-Cusse-oan preparadu simu polítika podér lokál no desentralizasaun administrativa

Primeiru-Ministru Kay Rala Xanana Gusmão, hala’o enkontru dahuluk ho Autoridade RAEOA, ekipa husi ZEEDOA no xefe suku 20 inklui jestór sub-rejiaun haat iha otél Ambeno Oekusi, segunda ohin.

“Agora iha rai bo’ot, ami atu hahú prosesu desentralizasaun administrativa katak, Governu Sentrál atu tuun mai iha munisipíu halo Governu lokál, munisipíu nia oan mak sei ka’er. La’ós husi Suai bá ka’er fali Baukau nian, maibé Atoni-oan mak sei ka’er rasik nia rai Ambeno.  Agora imi prepara ka la’e, ida-ne’e importante tanba ata-oan ha’u, husik kedas Governu dahaat ha’u haree ona difikuldade sira mak hanesan PNDS, suku hotu-hotu hili projetu iha planu prioridade suku ida-idak nian balun sala tiha,” hato’o PM Xanana Gusmão.

Xefe Governu hateten, bainhira iha ona Governu lokál iha munisipíu nia laran, administradór no xefe suku sira mak haree no halo planu ba sira nia planu no programa prioridade sira iha suku laran.

“Ida-ne’e mak ita hotu presiza hatene, tanba saida mak estabelese Governu lokál ne’e. Polítika ne’e la’ós implementa de’it iha rai bo’ot maibé iha mós Oekusi, tanba ne’e ohin ita hasoru malu iha ne’e, ha’u fó ideia luan oituan ba ferik ho katuas sira, hanesan apelu ida ba jovén Atoni-oan sira, tanba jovén sira nu’udar foinsa’e, ami tuun tiha ona, Oekusi sei iha imi-nia liman, maibé la’ós iha imi-nia liman de’it maibé iha mós ulun fatuk,” PM fó hanoin.

Tanba ne’e, Xefe Governu husu ba Oekusi-oan liuliu jovén sira, atu hamutuk kria unidade hodi prepara-aan ona, nune’e iha 2027, munisipíu ne’ebé mak preparadu liu ona iha rekursu umanu ho kbi’it tenke halo ona eleisaun ba governu lokal.

Notísia relevante:Kaleidoskópiu: preparasaun ba implementasaun podér lokál no desentralizasaun administrativa

“La’os munisipíu hotu halo dala ida de’it, ita haree ida ne’ebé mak prepara liu, ita halo eleisaun, maibé ko’alia ba RAEOA, loron hira ha’u iha ne’e, ita sei ko’alia liutan kona-ba área finansa, administrasaun, planeiamentu enjenaria, fiskalizasaunno  kontrolu buat sira-ne’e ha’u mai ne’e ita sei ko’alia ba malu,” Xefe Governu afirma.

Husi área hirak-ne’e, Primeiru-Ministru esplika presiza ema matenek,  tanba la’ós de’it atu forma Governu ki’ik-oan ida iha Governu lokál ne’e, maibé iha mós eleisaun lokál ba asembleia hanesan parlamentu lokál.

“Exemplu, ha’u husi sub-rejiaun Nítibe sai deputadu, Governu lokál hala’o nia programa, ha’u tenke halo fiskalizasaun atu kontrola gastu osan Estadu ne’e, hanesan mós deputadu husi Pássabe Oésilo no Pante Makasar, ne’e mak Governu lokál. Asembleia lokál mak tenke kontrola malu tanba osan povu nian tenke jere ho didi’ak,” nia esplika.

Lei sira ba implementasaun podér lokál no desentralizasaun administrativa

Molok antes ne’e, Governu aprova rezolusaun governu númeru 11/2019, 13 Marsu kona-ba ezekusaun estratéjia desentralizasaun administrativa no instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál ne’e, bazeia ba Konstituisaun RDTL artigu 5 mak hanesan;

  1. Determina Estadu respeita organizasaun territoriál, prinsípiu desentralizasaun iha administrasaun públika no instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál, neʼebé sei benefísia kalendarizasaun asaun nian; aprovasaun.
  2. Lei-oan mak hatuur no hametin karakterístika eskalaun oioin rai-laran nian, no mós kompeténsia administrativu órgaun sira-ne’e nian.
  3. Oé-Cusse Ambeno no Ataúro, sira hetan tratamentu administrativu no ekonómiku espesiál.

Nune’e mós bazeia ba Konstituisaun RDTL Artigu 72 (kona-ba Podér lokál) ne’ebé haktuir.

  1. Sei harii kbiit lokál ho ema ne’ebé koletivu iha rai-laran ne’ebé iha órgaun reprezentativu, ho knaar atu organiza partisipasaun sidadaun ida-idak nian kona-ba solusaun problema rasik iha sira-nia komunidade no atu promove dezenvolvimentu lokál, no la afeta partisipasaun Estadu nian.
  2. Organizasaun, kompeténsia, funsionamentu no kompozisaun órgaun kbiit lokál nian sei define tuir lei.

Antes ne’e, Parlamentu Nasionál (PN) aprova ona pakote lei númeru 23/2021, loron 10 Novembru, Lei Podér Lokál no Desentralizasaun Administrativa, husi Lei númeru 22/2021, loron 04 Novembru, Lei Eleitorál Munisipál, no Lei númeru 16/2023, loron 31 Maiu, Lei Finansa Munisipál sira no Lei Eleisaun Munisipál.

Notísia relevante:Xanana hakarak konsensu iha implementasaun poder lokál no desentralizasaun

Jornalista: Abílio Elo Nini

Editór: Florencio Miranda Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!